Lauka dienā vērtē dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanu

Pāvilostas novada Vērgales pagasta zemnieku saimniecībā “Sproģi” 29. maijā notika lauka diena par dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas demonstrējumu laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās. Šogad saimniecībā pētījums notika jau otro gadu.

Projekta īstenošanas laiks: 2018.–2022. gads. Demonstrējuma mērķis ir praktiski nodemonstrēt dažādu mēslošanas līdzekļu lietošanas efektivitāti laukaugu sējumos, lietojot tos dažādās kultūraugu attīstības stadijās.

Demonstrējuma uzdevumi:

• salīdzināt dažādu mēslošanas līdzekļu efektivitāti ziemas kviešu sējumos, noteikt ražu un tās izmaiņas atkarībā no mēslojuma normas un iestrādes veida un laika;
• noteikt mēslošanas ekonomisko efektivitāti atkarībā no mēslojuma normas un iestrādes veida un laika;
• nodrošināt publicitāti demonstrējumam, organizējot lauka  dienu vienreiz gadā un publiskojot iegūtos rezultātus.

Lauka dienu saimniecībā organizēja LLKC Saldus nodaļas augkopības speciāliste Vita Cielava. Z/s “Sproģi” saimnieki laipni sagaidīja visus 37 lauksaimniekus, kuri bija ieradušies klausīties Baltic Agro, Augu aizsardzības dienesta speciālistu stāstītajā un aplūkot salīdzinājumu laukus. Pirmā savu ļoti interesanto lekciju par lietoto minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu izraisīto stresu augiem dažādu laika apstākļu ietekmē stāstīja Baltic Agro tehniskā konsultante Dace Strautiņa. Konsultante stāstīja par abiotiskā stresa veidiem, un kā saimniekiem pareizi izmantot minerālmēslus, lai to lietošana neizraisītu šo stresu augiem. Viņa stāstīja par faktoriem, kas ietekmē ražu: 26% – augsne, 41% – mēslojums, 13% – AAL, 15% – stress. Lai noteiktu augsnes auglību, ir jāveic augsnes agroķīmiskā izpēte. Saimnieki ļoti uzmanīgi klausījās stāstītajā.

VAAD galvenā eksperte agronomijā uzsvēra, ka lauksaimniecībā jāpāriet uz integrēto lauksaimniecību. Tā ir lauksaimniecības sistēma, kas izmantotās agrotehniskās metodes cenšas piemērot ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm un savstarpēji sabalansēt visus šos aspektus: pārtikas ražošanu, ienesīgumu, drošību, dzīvnieku labturību, sociālo atbildību un rūpes par vidi.

Šīs sistēmas būtība ir augsnes ielabošanas un kultūraugu mēslošanas darbu pieskaņošana integrētās lauksaimniecības pamatprincipiem.  Tie ietver: saimniecības lauku augšņu agroķīmisko izpēti vai augsnes analīzes; nepieciešamo ielabošanas pasākumu (piem., kaļķošana) plānošanu un veikšanu; mēslošanas plānošanu; mēslošanas līdzekļu (organisko, minerālo) racionālu pielietojumu; pasākumus augsnes auglības ilgtermiņa saglabāšanai (augu maiņa, pēcpļaujas atlieku iestrāde, augsnes apstrāde u. c.).

Eksperte uzsvēra, ka augsnes agroķīmiskā izpēte jāveic visās saimniecībās MK noteikumiem paredzētajos termiņos. Tie nosaka:  mēslošanas līdzekļu lietošana notiek, pamatojoties uz katra lauka augšņu agroķīmiskās izpētes vai augsnes analīžu rezultātiem, kas nav vecāki par 7 gadiem, sastādot mēslošanas plānu. Augsnes agroķīmiskās analīzes veic laboratorija, kas atbilstošajā jomā ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā vai citā ES dalībvalsts akreditācijas institūcijā. LIZ, kas atrodas īpaši jutīgajā teritorijā, mēslošanas plānu izstrādā saskaņā ar MK noteikumiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

Kultūraugus mēslo agronomiski piemērotā laikā ar mēslošanas līdzekļiem, kuru sastāvs apmierina mēslošanas plānā aprēķināto augu barības elementu vajadzību.

Agroķīmiskās izpētes vai augšņu analīžu rezultātus glabā līdz atkārtotās izpētes vai analīžu rezultātu saņemšanai. Agronome paskaidroja visu augsnes paraugu ņemšanas gaitu, kā kārtojami dokumenti un raksturoja iegūto analīžu rezultātu nozīmīgumu labas graudaugu ražas plānošanai un iegūšanai.

Lauka dienas noslēgumā visi dalībnieki devās apskatīt demonstrējuma laukus, kur VAAD vecākā inspektore Māra Bērziņa veica lauku monitoringu – noteica kaitīgo organismu izplatību un attīstības pakāpes ziemas kviešos. Inspektore bija paņēmusi līdzi uzskates materiālus ar kaitēkļu bojājumiem un  slimību pazīmēm, jo saimniecības laukos šādus bojājumus nevarēja atrast. Zemnieki apskatīja salīdzinājumu laukus, kur katrā lietoti atšķirīgi minerālmēsli dažādās kviešu augšanas stadijās. Kopumā atbraukušie zemnieki ieguva vērtīgas zināšanas par graudaugiem, to mēslošanu, stresa pārvarēšanu, lai iegūtu augstas ražas.

Projekts tiek īstenots Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” LAD (Iepirkuma identifikācijas Nr. ZM/2017/4_ELFLA). Projekta veiksmīgai īstenošanai sadarbības partneri ir LLKC, z/s “Sproģi”, Yara Latvija, Agroresursu un ekonomikas institūts un Latvijas Zemnieku federācija.

Ilze Tomanoviča,

Brocēnu novada lauku attīstības konsultante