Lauksaimnieki var glābt Baltijas jūru

20. Jūnijs 2014.

GalerijaPrint

„ Sabiedrība domā, ka lauksaimnieks savā „alkatībā”, īpaši lielsaimnieks, dabas resursus tikai noplicina. Tādēļ mans izaicinājums visus šos gadus bijis pierādīt pretējo!” Tā pēc balvas saņemšanas konkursa „Gada lauksaimnieks 2014 Baltijas jūras reģionā”, uzsvēra Zaļenieku pagasta „Mežacīruļu” saimnieks Juris Cīrulis.

„Sačakarēt” nav loģiski

Konkurss, kura mērķis ir izcelt labas un Baltijas jūrai draudzīgas lauksaimniecības prakses piemērus, notiek jau piekto reizi un to, sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC), rīko Pasaules Dabas Fonds (PDF). Saimniecības dalībai šajā konkursā piesakās no visām deviņām Baltijas jūras reģiona valstīm. Latvijas uzvarētājs pārstāvēs valsti reģionālā līmenī un pretendēs uz naudas balvu – 10 000 eiro un titulu „Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā 2014”. Reģionālais uzvarētājs tiks nosaukts 23.–24.septembrī konferences „Zaļāka lauksaimniecība zilākai Baltijas jūrai” laikā Polijā.

„Derētu tos poļus iekarot,” smej abi Cīruļi, kad svinīgā sveikšana beigusies un var ar viesiem pārrunāt saimniecībā notikušās pārmaiņas un plānotās nākotnes ieceres. Sarunā ar mums Juris Cīrulis atceras, ka deviņdesmitajos gados, sākot saimniekot „Mežacīruļos”, apkārtne bijusi pagalam nolaista – pat zāle lāga nav augusi. „Ja tu esi tajā kategorijā, kas izmanto dabas veltes un tavs bizness uz tām veidojas, tad nevar būt tā, ka tos tikai izmantosi pēc dienas visu „sačakarējot” – tas nav loģiski,” spriež saimnieks.

„Mežacīruļi” – uz vides nākotni vērsti

Šeit viss ir sakopts, pārdomāts un vidi tiešām saudzējošs, atzīst Pasaules Dabas fonda pārstāvji. „ Mežacīruļos” daudz lieto videi draudzīgāko digestātu no cietajiem un šķidrajiem kūstmēsliem, kurus rada govis. „ Jūras eitrofikāciju jeb aizaugšanu veicina dažādās barības vielas, kas no sauszemes tajā nonāk,” skaidro PDF pārstāvis Ingus Purgailis. „Pusi no visa piesārņojuma rada tieši lauksaimniecībā izmantotie minerālmēsli, kas nonāk jūrā, barojot strauji vairojošās aļģes, kuras „noēd” skābekli ūdenī, milzīgas jūras platības padarot nedzīvas. Tādēļ tādi saimnieki kā „Mežacīruļos” būtu nepieciešami aizvien vairāk,” uzskata I. Purgailis.

Uzvaru konkursā „Mežacīruļiem” nodrošināja arī saimnieka domāšana, kas vērsta tālāk par ikdienas problēmām. Šī ir pirmā saimniecība Baltijas reģionā, kurā izveidota mitrzeme – demonstrējumu objekts. Tā radīta, lai samazinātu augu barības vielu noteces radīto piesārņojumu un attīrītu lietus notekūdeņus. Šī būs arī pirmā teritorija Latvijā, kurā veiks mērījumus, lai demonstrētu mitrzemju efektivitāti. Veidojot mitrzemi, tiek izmantotas dabiskā mitrāja īpašības filtrēt un akumulēt ūdeni, noārdīt organiskos savienojumus, uzņemt biogēnos elementus un pārveidot tos biomasā. Projekta līdzautori ir „Mežacīruļi”, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Pasaules Dabas Fonds un LLKC.

LLKC pārstāve Ilze Skudra uzsver – problēma ar vides un Baltijas jūras piesārņojumu slēpjas arī apstāklī, ka teju 63% saimniecību Latvijā nav kūstmēslu krātuvju. „Pašlaik lauksaimniekam, kā vidējam, tā mazam un lielam ir priekšstats, ka viņš viens nu neko nevar tai lielajai jūrai padarīt. Tādēļ uzskatu, ka vairāk jādomā par cilvēku izglītošanu, lai viņi saprastu, ka, tikai kopīgi ievērojot saudzīgas saimniekošanas metodes, būs arī panākumi jūras tīrības saglabāšanā,” norāda I. Skudra.

Arī Juris Cīrulis piekrīt – sabiedrībai jādod zināšanas un praksē jāpierāda, ka videi draudzīgi var saimniekot arī lielsaimniecība. „Tās ir dažādas tehnoloģijas, kuras izmantoju, lai uzlabotu vidi – ja to cilvēkam parāda, attieksme mainās. Šajā gadījumā runa ir par fosfora un nitrātu iekļūšanu Baltijas jūrā. Tas ir milzīgs izaicinājums visai Latvijas un arī Eiropas lauksaimnieku saimei – darīt visu, lai parādītu pārējai sabiedrībai, ka mums nav vienaldzīga jūras nākotne un, ka mēs varam par to parūpēties ar ne visai dārgiem līdzekļiem. Tādējādi Baltijas jūras saudzēšanas virzienā varam virzīties kaut ar pussolīšiem.

FAKTI:

Līdzšinējie Latvijas finālisti konkursā: