Lietuvas dārzeņu audzētāju pieredze

Vai šogad esat bijuši ārpus Latvijas? Tagad braucieni uz citām valstīm ir kļuvuši daudz ekskluzīvāki nekā pirms pāris gadiem. Un, ja var apvienot patīkamo ar lietderīgo, smeļoties pieredzi tepat kaimiņvalstī, tad tāda iespēja noteikti ir jāizmanto.

Septembra beigās LLKC Ogres birojs rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Lietuvas dārzeņu audzēšanas saimniecībām.

Kartupeļu raža samazinājusies

Pirmā saimniecība, kuru apmeklējām, bija Sauļa Račkauska saimniecība, tā saimniekošanu sāka 1990. gadā vien ar 16 ha, bet tagad audzē 90 ha kartupeļus, 70 ha sīpolus, kā arī ~800 ha graudaugus.

Kartupeļu raža šogad, līdzīgi kā Latvijas audzētājiem, saimniecībā esot gandrīz uz pusi mazāka, nekā plānots iepriekšējā gadā (atbilstoši 34 t/ha), bet pēc sausās vasaras sākuma un lietainā augusta raža veidoja tikai 18 t/ha. Kartupeļi mazi, nav kvalitātes. Saimnieks stāstīja, ka laika apstākļi ir bijuši tādi paši kā pie mums – jūnijā nokrišņu daudzums bijis vien 23 mm, bet jūlijā – 36 mm. Lai gan Lietuvā kartupeļu cenas sāk pieaugt, saimniecībā cenu pieaugumu neizjūt, jo jau janvārī tika noslēgti līgumi ar Ādažu čipsu ražotni par 0,165 eiro /kg.

Kartupeļu uzglabāšanai saimniecībā ir uzceltas jaunas novietnes ar 900 t ietilpību, kas aprīkotas ar modernu ventilācijas/dzesēšanas sistēmu un kartupeļu šķirošanas iekārtām. Tāpat  kartupeļu un sīpolu noliktavā ir gaisma ar zaļu spektru, kas pasargā dārzeņus no solanīna veidošanās uzglabāšanas laikā.

Apmeklējām sīpolu laukus un piedalījāmies sīpolu novākšanas procesā. Saimniecībā sīpolus audzē no sēklām, izsējot 820 000 sēklas uz hektāru, 10 rindas dobē.  Nezāļu apkarošanai lieto vairāku herbicīdu bākas maisījumu samazinātās devās kopā ar aminoskābēm. Smidzina ar herbicīdiem 4–5 reizes ar 3–5 dienu intervālu. Šāda metode tiek plaši lietota arī Dānijā, tā samazina herbicīdu izraisīto stresu sētajiem sīpoliem un nodrošina ideālu nezāļu apkarošanu. Fungicīdus sīpolos lieto līdz 8 reizēm sezonā, kartupeļos līdz 5 reizēm sezonā.

Tālāk devāmies uz Petroviču saimniecību Kedaiņu rajonā. Tā  dibināta 1999. gadā, audzē 100 ha kartupeļu, 3 ha sarkanās bietes un ~447 ha graudus un rapsi. Arī šajā saimniecībā ražu ir ietekmējuši šīs sezonas sliktie laika apstākļi. Saimniecība pirms diviem gadiem iegādājusies uzglabāšanas noliktavas, un zinātnieki no Lietuvas Lauksaimniecības universitātes izveidojuši inovāciju projektu, kura gaitā saimniecības noliktavās uzstādījuši Lietuvā izveidotu ventilēšanas/dzesēšanas sistēmu.

Jauni produkti sadarbībā ar zinātniekiem

Viesojāmies Lietuvas Lauksaimniecības un mežsaimniecības pētniecības centrā, kur ar ES fondu atbalstu realizēts projekts, izveidojot atvērtās piekļuves centru augļu un dārzeņu pārstrādes tehnoloģiju modelēšanai, kas palīdz izstrādāt jaunus inovatīvus produktus. Šī centra vadītājs pastāstīja, kā mūsdienīgās laboratorijās tiek izstrādāti pasaulē plaši pazīstami produkti. Šeit ikviens zemnieks var atbraukt ar savu (iespējams, tai brīdī dīvaino) ideju, kas diskusiju un sadarbības rezultātā kļūst par inovatīvu un tirgum interesantu produktu.

Lauksaimniecības inovācijas vienuviet

Otrajā brauciena dienā apmeklējām starptautisku lauksaimniecības izstādi “Ką pasėsi...”, kas ir lielākā lauksaimniecības nozares inovāciju izstāde Baltijas valstīs.

Izstādē bija iespēja iepazīties ar agrodronu (agrodronas.lt) pielietojumu lauksaimniecībā, redzot to demonstrējumu uz lauka klātienē. Agrodrons ir piemērots augu aizsardzības līdzekļu un mikrogranulu izkliedēšanai uz lauka. Uzņēmuma pārstāvis pastāstīja, ka ar šādu dronu ir iespējams ar augu aizsardzības līdzekļiem nosmidzināt 100–150 ha dienā vai izkliedēt mikroganulas ~60 ha platībā. Lietuvā jau vairāki zemnieki izmanto agrodronus savās saimniecībās.

Senas tradīcijas un eko produkti

Pieredzes apmaiņas brauciena noslēgumā apmeklējām Ilzenbergas muižu tepat pie Latvijas robežas, kas ir vienīgā Baltijas valstīs pilnībā atjaunotā muiža, kurā tiek saimniekots, ievērojot naturālās lauksaimniecības tradīcijas. Saimniecībā  ir vairāk nekā 500 ha aramzemes un ganības, darbojas 8 ražošanas cehi: piena, gaļas cehs, universālā pārtikas ražošanas virtuve, iepakošanas cehs ar noliktavām, kūpinātava, birstošo produktu iepakošanas cehs, medus cehs, kur tiek saražoti ap 200 dažādu produktu, kas ir patiešām gardi. To varam teikt droši, jo bija iespēja daudzus no ražojumiem pagaršot pašiem.

Ja varētu salīdzināt teorētiskas mācības un braucienus, kuros var apskatīt un izzināt cilvēku pieredzi kādā jomā, tad droši var apgalvot, ka pēdējos vienmēr dalībnieki novērtē augstāk, radot vielu pārdomām, kas būtu maināms pašiem savās saimniecībās, lai procesi tajās kļūtu efektīvāki. Paldies draudzīgajai saimnieku grupai par kopīgu braucienu, un uz tikšanos nākamajos!

Saimniecību apmeklējums tika  nodrošināts Latvijas Lauku attīstības programmas investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākumā “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Ieva Kamerāde-Sniedze,
LLKC Ogres biroja augkopības konsultante