Limbažu pusē liela interese par upeņu komercdārzu ierīkošanu

LLKC Limbažu nodaļas rīkotais seminārs par upeņu audzēšanu komercdārzos pulcēja daudz interesentu. Ieradās ne tikai cilvēki no tuvākās apkaimes, bet arī no Viļakas, Rugājiem, Beverīnas, Kocēniem un citurienes.

 Nesen rakstījām, ka Lauku atbalsta dienestā jau iesniegti daži Limbažu apkaimes projektu pieteikumi ES fondu atbalstam programmā „Ieguldījumi materiālajos aktīvos” jaunu komercdārzu veidošanai. Par lektoru bija aicināts ķirbižnieks Andris Krogzems, stādaudzētavas „Krogzeme”attīstības vadītājs. Daudziem zināms, ka viņš jau vairākus gadus apzinājis un pētījis upeņu audzēšanas jomu gan Latvijā, gan Lietuvā, tāpat pērn piedalījās Polijā notiekošajā pasaules valstu lielāko upeņu audzētāju ceturtajā konferencē. Arī šoreiz Andris ne tikai uzsvēra, bet arī pamatoja ar skaitļiem, ka šo ogu audzēšana lielās platībās ir rentabla, ja vien stādījumi nav pamesti savā vaļā un tiek regulāri kopti. Pēc viņa aprēķiniem ieņēmumi no koptu upeņu hektāra mūsu apstākļos var sasniegt 4000 eiro, bet vidējās izmaksas ir nepilni 400 eiro. Sakumā, ņemot vērā stādu iegādi un augsnes sagatavošanu, jārēķinās ar  izdevumiem aptuveni 4000 eiro/ha, taču vismaz 40% no šīs summas iespējams atgūt no ES fondiem. Viņš arī neslēpa, ka Latvijā ir negatīvā pieredze, jo vairāki upeņu dārzi diemžēl ieaudzēti zālē un faktiski aizlaisti bojā. Par pretējo liecina bioloģiski uzturētā SIA „Baltic Berries”180 ha lielā saimniecība Rucavā, kuras īpašnieks jau 20 gadu vidēji ievāc aptuveni 5 tonnas ogu no hektāra.

Lektors skaidroja, ka platība virs 1 ha ir par lielu, lai ražu vāktu ar rokām, bet par niecīgu, lai šim mērķiem gādātu speciālo ogu novākšanas kombainu. Tātad, ja iespējama kooperācija ar kādu kaimiņu un zināms, ka būs pieejams kombains, ir vērts ieguldīt pūliņus tādas platības dārzā. Komercdārzu ieteicams sākt ar vismaz 5 ha un ar laiku paplašināt.

Vairāk nekā trīs stundās viņš iepazīstināja interesentus ar stādīšanas shēmām, audzēšanas īpatnībām un kopšanu, norādot, ka vākšanai ar rokām 1 ha varētu pietikt pat ar 1600 stādiem uz hektāru. Ja to plānots darīt ar kombainu, jāstāda 5000 stādu uz 1 ha. Jāizvēlas pret galveno upeņu kaitēkli – pumpura ērci – noturīgas šķirnes ar aprēķinu, lai divās nedēļās vienu šķirni varētu novākt. Lielās platībās vēlams stādīt vairākas šķirnes – agrās, vidējās, vēlās, lai pagarinātu novākšanas laiku. Līdz šim Latvijā visizplatītākā vākšanai ar kombainu bija vidēji agrā šķirne Titania, kuras stādus no spraudeņiem ražo un pārdod arī SIA „Krogzeme”. Jau esam rakstījuši, ka Diāna un Andris Krogzemi sadarbībā ar augkopības institūtu Polijā pērn iegādājās 13 000 stādu mātesaugiem ar tiesībām pavairot un Latvijā realizēt jaunu, perspektīvu šķirņu stādus: agro Tisel un vēlo Ruben. Tas nozīmē, ka raža tām ienāksies atšķirīgos laikos un vākšana ar kombainu varētu sākties jūlijā un beigties augustā. Tisel un Ruben stādi pie ķirbižniekiem gan būs nopērkami tikai pēc gada, patlaban tos vēl audzē pavairošanai. Jāzina, ka komercdārziem stādi obligāti jāiegādājas ar auga pasēm – tās nepieciešamas, pretendējot ES atbalstam. Vēl lielākai drošībai par šķirni var saņemt šķirnes sertifikātu, taču tas būs pieejams tikai jaunajām šķirnēm.

Lektors uzsvēra, ka jau no paša sākuma jārīkojas profesionāli, citādi uz labu rezultātu nevar cerēt. Viņš norādīja, ka stādīšana jāveic uzartā un kultivētā augsnē, tad krūmi veidosies spēcīgi un dos labu ražu. Rindstarpas jāuztur bez nezālēm, tālab noteikti vajag kultivēt. Diemžēl starp stādiem ar tehniku grūti piekļūt, tāpēc vismaz pirmajos divos gados jāloka mugura un jāliek lietā kaplis. Bioloģiskās platībās ar nezālēm ir grūtāk cīnīties, bet integrētās izmanto arī ķīmiskos līdzekļus. A. Krogzems ieteica uzmanīties ar vertikālo frēžu lietošanu, lai nebojātu ogulāju saknes. Jārēķinās, ka upenēm patīk smaga, mitra augsne ar skābumu pH 5,5– 6. Liels apdraudējums upenēm ir pavasara salnas, tāpēc dārzus noteikti nevajag plānot ieplakās un pie upes. Vislabāk ielabot zemi ar kūtsmēsliem vai zaļmēslojumu.

Lektors lēsa, ka 5 t ogu no hektāra ir ļoti laba bioloģisko, bet minimāla – integrēti audzēto komercdārzu raža. Ideālos apstākļos no integrētajiem dārziem var ievākt pat līdz 16 t/ha.

Runāja arī par ogu noietu, A. Krogzems stāstīja, ka pasaulē vidēji gadā saražo un patērē 180 000 t upeņu. Bioloģiski audzētajām Eiropas valstīs par augstu cenu (1 eiro/kg un dārgāk) līdz šim ir bijis ļoti labs noiets, to arvien pietrūkst. To pašu nevar teikt par integrēti iegūto ražu, jo Polija viena pati saražo pusi no visas pasaules produkcijas. Līdz šim Lietuvā un Latvijā audzētās ogas izpirkuši Krievijas pārstrādes uzņēmumi, bet nav zināms, kas notiks ģeopolitiskajā jomā. Pēdējā laikā interesi par ogu pārstrādi Latvijā izrāda Ķīnas investori. Pastāv iespēja, ka pārstrādes rūpnīca varētu tapt arī Limbažos. Vai tā būs, vēl nav skaidrs, jo investors izvērtē tādu pašu iespēju Ādažos. A. Krogzems tās sakarībā lūgts aptaujāt esošos un potenciālos dārzu īpašniekus, vai tāds uzņēmums varētu interesēt ogu piegādātājus. Rūpnīcā galvenokārt plānots pārstrādāt upenes, smiltsērkšķus un jāņogas, mazākos apjomos – citas ogas. Provizoriski tā Limbažos varētu sākt darbu 2018. gadā, bet, ja īpašnieki izvēlēsies Ādažus, par gadu agrāk. Viņš arī stāstīja, ka šobrīd ogas labi pērk vīndari, tās par pieklājīgu samaksu var eksportēt saldētas, tāpat kaltēt un pārdot tirgū un veikalos, kā to jau dara daudzi mājražotāji.

A. Krogzems dalījās pieredzē ar klātesošajiem, kā mehanizēti stāda upenes savā audzētavā, un skaidroja, ar kādu tehniku un kombainiem tās visērtāk novācamas. Stādīšana jāveic, sākot no oktobra līdz lapu plaukšanai pavasarī. Krūmu mēslošanai kā lētāko veidu viņš ieteica miglošanu, kā dārgāko – ar granulēto mēslojumu barojot saknes. Var izmantot arī putnu vai liellopu mēslus un biohumusu. Saruna raisījās arī par ražas novākšanu un tai izmantojamo tehniku. Jārēķinās, ka ar rokām 10 cilvēku 15 dienās var pieveikt 1 ha, bet kombains hektāru novāc nepilnā stundā. Pēc lekcijas, ko ilustrēja arī fotoattēli, stādaudzētavas līdzīpašnieku ar jautājumiem apstāja daudzi interesenti. Viņš piedāvāja palīdzību un sadarbību visiem, kurus tā interesē.

Klausītāji saņēma arī informāciju par komercdārzu saimniekiem pieejamām valsts un ES subsīdijām, kā arī skaidrojumu par gaidāmām ES fondu atbalsta programmām.

Seminārs tika rīkots Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros.

Gunita Ozoliņa,

laikraksta „Auseklis” žurnāliste