Meža dārzi – iespēja nelielām ģimenes saimniecībām, un ne tikai

LLKC Balvu birojs novembrī rīkoja semināru par interesantu un Latvijā vēl ne tik ļoti populāru tēmu un augu audzēšanas sistēmu – meža dārziem. Semināra lektors bija LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils, kurš pats arī piekopj šo metodi un veic dažādus izmēģinājumus savā privātajā dārzā, kura nosaukums ir “Gramzdas Ēdenes dārzs”. Sākotnēji lektors pastāstīja par vēsturiskiem aspektiem un to, kāpēc būtu vērts izmēģināt un attīstīt šo modeli. Vēlāk tika arī sīkāk pastāstīts par šo dārzu veidošanas principiem, augu saderību un funkcijām, kā arī meža dārza iekārtošanu un augu izvietošanu.

Meža dārzi kaut kādā mērā sasaucas arī ar permakultūras dārziem, abu saimniekošanas veidu centrā ir dabiskajās ekosistēmās novēroto modeļu un iezīmju simulēšana vai tieša izmantošana. Varētu teikt, ka šī nav tradicionālā augu audzēšana, bet kas tad īsti ir meža dārzi?

Meža dārzi ir daļa no agro mežsaimniecības, tā ir viena no lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstības nozarēm Eiropas Savienībā. Šiem dārziem raksturīgas ir zemas uzturēšanas (apkopšanas) izmaksas un ilgtspējīga augu izcelsmes pārtikas ražošana. Nav nepieciešamas lielas investīcijas kopšanā, taču sākotnējā ierīkošana – tā gan prasa vairāk resursu, bet ir iespējas, kā to padarīt lētāku, kā arī visu var sākt darīt pakāpeniski.

Pamatā ir mežu ekosistēmas, kas ietver augļu un riekstu kokus, ogu krūmus, garšaugus, vīteņaugus un daudzgadīgos dārzeņus, kuru raža ir izmantojama cilvēkiem. Meža dārzi ir ilgtspējīga pārtikas ražošana – vienreiz to izveidojot un prasmīgi kopjot, tas funkcionē vairāku cilvēku mūžus. Māris ar vēl citiem entuziastiem strādā pie mērķa, lai Latvijā meža dārzi būtu legāla, pilntiesīga lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, ar kuru cilvēki varētu piedalīties pilnvērtīgi arī visos atbalsta pasākumos, tiesa, liels darbs ir priekšā.

Meža dārzu sistēma ļauj paplašināt meža funkcionalitāti – ienākot pārtikas augiem meža ekosistēmā, tas dažādo iespēju meža iemītniekiem nodrošināt labākus barošanās apstākļus, tādā veidā mēs rūpējamies par bioloģisko daudzveidību, kas mūsdienās, mežus izcērtot, samazinās. Tiek saražoti pārtikas produkti, kurus var lietot uzturā cilvēki.

Viens no ceļiem nelielām ģimenes saimniecībām un nišas produktu ražošanai

Māris, domājot par savu lauku īpašumu, kurā lauksaimniecības zemes platības ir nelielas – ap 3 ha, saprata, ka šeit grūti izvērsties ar tradicionālo jeb komerciālo lauksaimniecību – jebkurā nozarē būs grūti iegūt konkurētspēju. Tādēļ arī ienāca prātā doma par meža dārzu un permakultūras saimniekošanas attīstību.

Meža dārzi ieteicami arī platībām, kuras ir nelielas, reljefa ziņā grūti pielāgojamas citiem nolūkiem, kā arī ģimenēm, kas vēlas paši audzēt savu pārtiku.

Vēl kā piemēru jāmin arī iespējas veidot nišas produktu saimniecības – šajās platībās tiek iekļauti augļu koki, ogulāji, riekstu koki, garšaugi, ārstniecības augi, pārtikā izmantojamie vīteņaugi, daudzgadīgie dārzeņi un pat dekoratīvie augi. Ir iespējas audzēt dažādus augus, tajā skaitā arī kādus eksotiskākus eksemplārus, no kā veidot nišas produktus.

Kādi ir meža dārzu plusi?

• Zemas kopšanas izmaksas,
• tiek iegūta ļoti daudzveidīga svaigu augļu, ogu, riekstu u. c. produkcija (veselīgs un daudzveidīgs pārtikas grozs),
• sezonā dod ienākumus vienmērīgi un ilgāk nekā jebkurš augļu dārzs,
• būtiski palielina bioloģisko un sugu daudzveidību, augu blīvumu uz platības vienību,
• dārzos maz iespēju attīstīties kaitīgiem organismiem, jo ir daudz derīgo organismu – sugu daudzveidība rada iespēju tiem pastāvēt,
• mazāki resursi un laika patēriņš, dārzu uzturot, jo plaši var izmantot mulčēšanas sistēmu,
• meža dārzi vismazāk nodara kaitējumu videi – viena no ekoloģiskākajām sistēmām: kompensējoša, mijiedarbība ar dabu maksimāli draudzīga,
• jauna niša stādaudzētavām, vairojot šos augus ar meža dārzu specifiku, akcents uz šķirnēm, kuras ir maksimāli adaptīvas, izturīgas pret kaitīgiem organismiem, labi pavairojamas u. c.,
• sniedz mājražošanas un lauku tūrisma attīstības iespējas,
• vēlākos gados pastāv iespēja nodrošināties ar kurināmo, sevišķi izmantojot ekonomiskās raķeškrāsnis.

Par augu sugu grupēšanas pamatprincipiem un augu funkcijām. 7. stāvu sistēma

Stāvi ir viens no daudzajiem elementiem jeb instrumentiem, ko izmanto, lai izstrādātu un ieviestu funkcionālas ekosistēmas, kas ir ilgtspējīgas un sniedz tiešu labumu cilvēkiem. Tā kā koki, augi aug dažādos augstumos, ir ļoti viegli izveidot daudzveidīgu augu kopienu nelielā platībā. Par stāvu sistēmu sīkāk neaprakstīšu, bet to var aplūkot idejiski pievienotājā attēlā. Īsumā – augi tiek audzēti pēc augumiem, piemēram, pirmajā stāvā ietilpst liela auguma koki (valriekstu koki, ozoli, liepas), pamatfunkcija ir dot patvērumu un spēju pretoties nelabvēlīgiem laika apstākļiem pārējiem mazākiem augiem. Otrajā stāvā ietilpst lazdas, ābeles, plūškoks u. c. Trešajā stāvā ir dažādi krūmogulāji (upenes, jāņogas, ērkšķogas u. c.). Ceturtajā – lakstaugi, daudzgadīgie dārzeņi, garšaugi, aromātiskie augi. Piektajā – sakņaugi, bumbuļaugi. Sestajā – zemsedzes augi, kuri nosedz augsnes virskārtu (dzērvenes, brūklenes). Septītajā – vīteņaugi, kāpelētājaugi (vīnogas, aktinīdijas).

Augiem šajā sistēmā ir dažādas funkcijas un loma, piemēram, kaitēkļu atbaidītāji, augsnes ielabotāji, mulčas veidotāji, slāpekļa piesaistītāji, noēnojuma devēji un citas. Semināra laikā tika sīkāk stāstīts par katras grupas augiem un lomu, minot piemērus.

Universālais augs – tauksakne

Māris iesaka, ka obligati dārzā jābūt tauksaknei. Tā ir ar dziļu sakņu sistēmu, trekni augošs lakstaugs, kurš ļoti labi spēj vairoties. Šo augu var pļaut un mulčēt ar tās masu pārējos augus. Noderīga arī komposta veidošanā kā mēslojums augsnes ielabošanai. Noderīga arī ārstniecībā, tā ir sens tautas medicīnas līdzeklis –  pirmā zāle sastiepuma, mežģījuma, sasituma un kaulu lūzuma gadījumā, jo veicina kaulaudu atjaunošanos un ir vēl citas labvēlīgas iedarbības.

Meža dārza iekārtošana un augu izvietošana

Meža dārzu sistēmu var ierīkot gan jau esošā mežā vai arī uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes, tikai tas, protams, prasīs ilgāku laiku un rūpīgāku darbu.

Uzsākot sava dārza projektēšanu, vispirms ir jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Vispirms ir jābūt skaidram projekta gala mērķim, kas var būt dažāds, piemēram, ražot veselīgu pārtiku, gūt ienākumus, izglītot citus, aicināt tūristus kā uz apskates vietu vai arī veidot šo par savas ģiemenes hobiju un kopīga laika pavadīšanas nodarbi.

Atkarībā no mērķa veidosies stratēģija. Sākotnēji ir arī jāiepazīstas, kas aug jūsu tuvējās apkārtnes mežos, jāmācās no vietējās ekosistēmas, lai varētu to atdarināt. Šie novērojumi ir svarīgi tādēļ, lai zinātu, kādu augi vislabāk augs jūsu apkārtnē. Izveidojiet augu sarakstu, ko varēsiet izmantot, lai atrastu savvaļas augu komerciālos produktīvos variantus, kurus audzēt savā pārtikas mežā. Vērtīgi varētu būt arī nodot augsnes analīzes, lai gūtu lielāku sapratni. Pamatojoties uz šo pētniecisko informāciju, izveidojiet sava dārza projektu (karti) – zīmējiet ar roku vai kādu interneta rīku. Tālāk jau jāķeras klāt pie dizaina – kā izkārtot jūsu vēlamos augus, kas atkarīgs no mērķiem un vietas īpatnībām. Daloties dažādos piemēros, Māris rādīja augu ģildes paraugus/modeļus. Augu ģilde ir – augi (augu kopums), kurus ierīko zem konkrētā augļu koka, ievērojot visus pamatprincipus un augu funkcijas, kam ir jābūt meža dārza sistēmā (pievienots attēls, lai radītu priekšstatu).

Noslēgumā – cik vērtīgs ir viens koks?

Vienā no prezentācijas noslēdzošajiem slaidiem bija attēls ar koku un vertībām, ko tas dod. Tas dod ainavisku skaistumu, attīra gaisu, darbojas kā trokšņa slāpētājs, ražo pārtikas produktus, sniedz privātumu, patvērumu karstā laikā, aizsargā no vēja, ražo skābekli un daudz ko citu. Nenoliedzami pozitīva iedarbība ir gan uz cilvēku veselību, gan arī dabu, ekosistēmu kopumā. Koki un mežs  sniedz harmoniju, jo pietuvina mūs dabai.

Arita Boka,
LLKC Balvu biroja uzņēmējdarbības konsultante