Neretas novads – rekordists latvāņa izplatībā Aizkraukles reģionā

Pašlaik Latvijā latvānis aug aptuveni 11 000 hektāros. Tas sastopams 107 Latvijas pilsētās un novados. Visplašākā izplatība ir Madonas, Siguldas un Cēsu pusē. Aizkraukles reģionā ar latvāni visbagātākais ir Neretas novads. Tajā invazīvais augs izpleties 214 hektāros. Otro vietu ieņem Jēkabpils puses Viesītes novads (84 ha), bet Vecumnieku un Jaunjelgavas novadā platību lielums ir līdzīgs – ap 30 ha.

VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) uzņēmuma LVC uzdevumā veic autoceļu un ceļmalu  apkošanas darbus. LAU Komunikācijas daļas speciālists Juris Aksels Cīrulis teic, ka uzņēmums valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros veic ceļa nodalījuma joslā augošu latvāņu pļaušanu, kā arī atsevišķās vietās latvāņu iznīcināšanu ar selektīviem herbicīdiem. 2020. gada augustā uz autoceļa P86 Sērene–Kalnieši nomales posmā no 19,0  līdz 19,2 km tika konstatēti augoši latvāņi un veikta to pļaušana. Līdz šim konkrēti pasākumi latvāņu ierobežošanai minētajā autoceļa posmā nebija nepieciešami. 2021. gada vasaras sezonā valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros nepieciešamības gadījumā tiks veikti pasākumi latvāņu izplatības ierobežošanai.

Jautājumu par pašreizējo latvāņa izplatību Latvijā uzdevu Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD). Dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre teic, ka latvānis ir vienīgā invazīvā augu suga Latvijā, kurai noteikti izplatības ierobežošanas noteikumi. Augu aizsardzības likumā ir noteikta invazīvo augu sugu izplatības ierobežošana un izplatības apzināšana. Likums paredz, ka Latvijā ir aizliegts audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautos augus, un zemes īpašnieka vai valdītāja pienākums ir šos augus iznīcināt, ja tie izplatījušies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā. Resursu trūkuma dēļ VAAD regulāru teritoriju apsekošanu neveic. Pērn, reaģējot uz sūdzībām, konstatēti 10 pārkāpumi, proti, ierosinātas administratīvās lietas par latvāņu ierobežošanas pasākumu neveikšanu. Astoņos gadījumos piemērots brīdinājums, divos gadījumos – naudas sods 300 eiro. Visi gadījumi bijuši Vidzemes reģionā.

VAAD mājaslapā pieejama Latvijas karte, kurā ar violetu krāsu atzīmētas latvāņa izplatības vietas. Cik aktuāla ir šī informācija? Dace Ūdre stāsta, ka pirms aptuveni desmit gadiem piešķirto valsts finansējumu izmantoja, lai izveidotu karti ar latvāņu izplatības vietām Latvijā. Tad arī apsekoja un uzmērīja invadētās platības. Turpmāk finansējums kartes uzturēšanai nav piešķirts. Neraugoties uz to, VAAD reaģē uz iesniegumiem un sūdzībām, tādā veidā dati tiek aktualizēti.

Saskaņā ar MK 14.07.2008. noteikumiem “Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”, pašvaldības organizē un koordinē latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus, tām ir iespēja saņemt detalizētāku informāciju no VAAD reģistra un cita veida atbalstu. Pašvaldībām ir pāris ieroči, kā cīnīties ar aizaugušo zemju īpašniekiem, piemēram, ar nekustamā īpašuma atlaidi atbalstīt tos, kas apkaro latvāni, vai arī uzlikt administratīvo sodu par pasākumu neveikšanu. Cilvēks, kura teritorija kartē ir atzīmēta kā ar latvāni apaugusi, ir ieinteresēts vajadzības gadījumā datus aktualizēt. Šādos gadījumos VAAD darbinieki brauc un dabā pārliecinās par sniegtās informācijas patiesumu un attiecīgi izdara labojumus izplatības kartē. Tāpat reaģē uz sūdzībām par jaunu platību izveidošanos.

Ne viss ir tā, kā izskatās

Stāstot par latvāņu apkarošanas metodēm, Dace Ūdre teic, ka gadījumos, kad zemes īpašnieks netiek galā paša spēkiem, darbus var uzticēt pakalpojuma sniedzējiem. Par to jāinteresējas katrā konkrētajā pašvaldībā.

http://karte.vaad.gov.lv/ jebkurš var meklēt latvāņu izplatības teritorijas pēc kadastra numuriem.

Katru gadu VAAD visām pašvaldībām Latvijā izsūta vēstules, kurā jautā par latvāņu apkarošanas plānu kārtējam gadam, kādi darbi tiks organizēti. Ir pašvaldības, kuras aktīvi iesaistās dialogā, bet mēdz būt arī pretēji. Ja pašvaldība ir atsaucīga, VAAD piedāvā savu inspektoru piesaisti plānoto darbu organizēšanā. Latvāņa apkarošanā patlaban aktīvi darbojas Siguldas, Cēsu puses pašvaldības, kurās latvānis izpleties ļoti lietās platībās.
Sodu par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšanu nosaka Augu aizsardzības likums. Pēc brīdinājuma seko naudas sods –  fiziskajām personām no 50 līdz 1500 eiro apmērā, bet juridiskajām personām no 300 līdz 3 000 eiro apmērā.

Savukārt par informācijas nesniegšanu Valsts augu aizsardzības dienestam par invazīvo augu sugu invadētajām platībām piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 10 līdz 100 eiro, bet juridiskajai personai – no 50 līdz 200 eiro apmērā.

Imants Kaziļuns,
reportieris
http://eavize.staburags.diena.lv/laikraksts/990