Notikušas mācības par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi

LLKC Tukuma konsultāciju birojā īstenotas nozīmīgas mācības par tēmu: “Lauksaimnieciskās ražošanas ietekme uz vidi”. Lauksaimnieki ieguva zināšanas par normatīvo aktu prasībām, saimniekošanas ietekmi uz vidi, augsnes apstrādi un piemērotību kultūraugu audzēšanai, kaitīgo organismu ierobežošanu, dārzeņu mēslošanas plānošanu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Teorētiskās zināšanas tika nostiprinātas ar praktiskām nodarbībām mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.

“Seedri”, Poli ciems, Mulgu pagasts, Viljandi

Saimniecība nodarbojas ar augļu koku un dekoratīvo koku, krūmu stādu audzēšanu. Tāpat saimniecībā notiek “koku skola”, kur tiek organizētas mācības par audzēšanu, potēšanu, acošanu u. c. Saimniecība sadarbojas ar Poli dārzkopības pētniecības centru. Tāpēc te notiek zinātniskie pētījumi jaunajās augļkopības un ogu audzēšanas, augu aizsardzības un bioloģiskās dārzkopības tehnoloģijās. Izveidoti izmēģinājuma lauki, kur pārbauda jaunas šķirnes un to piemērotību audzēšanas apstākļiem Igaunijā. Izveidots izmēģinājuma lauks jauno kultūraugu izpētei: smiltsērkšķiem, sausseržiem, irbenēm. Saimniecībā ir iegādātas modernas podošanas tehnoloģijas, speciāla telpa spraudeņu apsakņošanai un dažādas modernas laistīšanas iekārtas. Kūdras substrātu daudzus gadu gatavojuši paši (lētāk), tomēr pēdējos gados izvēlas jau speciāli sagatavotu kūdru no ražotājiem, jo tā iespējams iegūt labāku kvalitāti.

“Farm Õnne”, Morna, Karksi, Viljandi

Pirms15 gadiem saimniecības īpašnieks sena augļu dārza vietā atkal ierīkojis augļu dārzu – audzē ābolus, bumbierus, ķiršus, zemenes. Uzceltas augļu glabāšanas noliktavas, notiek arī augļu pārstrāde.  Saimnieko tikai ģimene, bet augļu ražas novākšanas laikā tiek piesaistīti sezonas strādnieki. Paralēli notiek arī lauku tūrisma bizness. Dalībnieki novērtēja produktu kvalitāti pēc sensorās novērtēšanas metodēm, deva ieteikumus produktu un darbības uzlabošanai.

Botāniskais dārzs, Tartu

Vecākais botāniskais dārzs Baltijas valstīs, kas bez pārtraukuma vienā vietā ir darbojies vairāk nekā 200 gadus. Dārzs ir veidots pasaulslaveno botāniķu, profesoru Ledebora un Bunges vadībā ~3,5 ha platībā. Botāniskajā dārzā aug vairāk nekā 10 000 augu sugas un šķirnes no dažādām pasaules vietām. Dārzā var aplūkot jaunus dekoratīvos augus; liels uzsvars tiek likts uz dārza veidošanas pamatprincipu iepazīšanu un pielietošanu. Apmeklējot dārzu, var iemācīties, kā kombinējot augus var izmantot resursus un bioloģisko augu aizsardzību. Dalībniekiem tika dots  praktiskais uzdevums un notika diskusija par dienas laikā redzētajām saimniecībā pielietotajām metodēm augu aizsardzības līdzekļu lietošanā.

“Vasula alevik”, Tartu apriņķis

Saimniecība 17 ha ierīkots jauns ābeļdārzs un 18 ha sakopts vecais ābeļdārzs. Vēl audzē 0,5 ha bumbierus, saldos ķiršus, aronijas, cidonijas. Kopā 18 360 augi. Daļu audzē ar bioloģisko metodi. Saimniecība ir sertificēta prakses vieta jaunajiem dārzkopjiem. Sadarbojas ar Tartu lauksaimniecības universitāti un Poli dārzkopības pētniecības centru. Lielāko daļu mēslo ar zirgu mēsliem un sezonas laikā piebaro augus caur lapām ar mikroelementiem un kalcija mēslojumu. Notiek augu laistīšana – ūdeni piegādā ar mucām no tuvākās upes, tā lietošanai ir nepieciešamas speciālas atļaujas un saskaņošana ar Vides dienestu. Augu aizsardzības līdzekļus lieto pēc nepieciešamības – parasti sezonā tie ir 2 miglojumi ar insekticīdiem un fungicīdiem. Saimniecībā ir izvietotas mājiņas dabiskajiem augu apputeksnētājiem un arī putnu būrīši kaitēkļu ierobežošanai. Ābolu tinēju prognozēšanai tiek izmantotas feromonu lamatas. Ābolu glabāšana notiek +2 °C līdz pavasarim. Nogrieztos koku zarus šķeldo.

“Rõhu küla”, Tartu apriņķis

Poli dārzkopības pētniecības centra izmēģinājuma saimniecība, kurā tiek audzēti dažādi kultūraugi. Te notiek zinātniskie pētījumi jaunajās augļkopības un ogu audzēšanas, augu aizsardzības un bioloģiskās dārzkopības tehnoloģijās. Notiek ābeļu veģetatīvo potcelmu selekcija, krūmmelleņu un smiltsērkšķu audzēšanas izmēģinājumi. Pētījumi, kā aizvietot kūdras substrātu ar mizu, augsnes maisījumu. Igaunijas izcelsmes augļaugu un ogulāju ģenētiskās daudzveidības un šķirņu resursu saglabāšana.

“Siidrikoda OÜ”, Valgjerves ciems, Kanepi pagasts, Pelvas apriņķis

Saimniecība darbojas no 2005. gada, dārzā audzē vairāk kā 9000 ābeles. Visus ābolus izmanto pārstrādei savā saimniecībā. Gatavo sidrus,  dzirkstošos vīnus un bezalkoholiskos dzērienus.

Saimniecībā ir bezatlikumu tehnoloģija – arī ābolu sēklas un kātiņus pārstrādā produktos, kas satur daudz šķiedrvielu. Saimniecībā ir arī restorāns, viesnīca un konferenču telpas. Līdz ar to saimniecībā bieži notiek arī semināri, radošas darbnīcas. Uzturas daudz jauniešu, tāpēc  daudz radošu ideju – darbinieku vidējais vecums ir 25 gadi. Ražotne ierīkota pēc modernākajām tehnoloģijām, plānošanas darbus veicot 3 gadus, piesaistot citu valstu labākos konsultantus attiecīgajā jomā (projektētājus, celtniekus, vīndarus, iekārtu uzstādītājus utt.). Ilgais plānošanas posms sevi attaisnojis. Visa ražotne aprīkota ar digitālām tehnoloģijām, lai vajadzības gadījumā remontu veiktu attālināti citas valsts iekārtu ražotājs. Padomāts pilnīgi par visu. Pat ēka izstrādāta tā, lai perfekti iekļautos ainavā, piesaistīti labākie Igaunijas celtnieki, kuri  realizējuši neredzētus risinājumus iekšdarbu veikšanā. Bērnu produktiem izstrādātas lieliskas etiķetes, produkti saņēmuši apbalvojumus ārvalstu izstādēs. Vide sakopta, katrs stūrītis sakārtots, visur, kur acs skatās, ideāla kārtība. Saimniekam ir svarīga ilgtspējīga saimniekošana un vides aizsardzība. Pats agrāk bijis jūras biologs ārvalstīs un pētījis vides aspektus.

Svarīgākā lieta – iemācīt saimniekiem plānot savu saimniecisko darbību. Rēķināt, prognozēt, veltīt laiku pierakstiem. Ikviena saimniecība apliecināja, ka šie darbi ir jādara, un tas atmaksājas. Netiek velti izšķiesti līdzekļi augu aizsardzībai un mēslošanai. Vides saudzēšanai tiek izmantoti entomofāgi, ierīkotas kukaiņu mājiņas un putnu būrīši, lai maksimāli saudzētu vidi un cilvēka veselību. Rūpīga plānošana, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ļauj attīstīt efektīvu ražošanu.

Bija patīkami dzirdēt, ka saimniecības ņem praktikantus gan no skolām, gan augstākajām mācību iestādēm, piesaistot darbam lauku saimniecībā un popularizējot nozari. Visās apmeklētajās saimniecības teica, ka nav darbaspēka problēmu.

Ļoti svarīgi bija dalībniekiem parādīt, ka visur citur arī notiek darbs ar dokumentāciju, jāaizpilda gan augu aizsardzības un mēslošanas žurnāli, jāveic uzskaite, jāveic paškontrole un produktu izsekojamība. Tikai, rūpīgi plānojot saimniecisko darbību, kontrolējot pasākumus, var nokļūt  pie efektīva rezultāta. Parādot dalībniekiem, ka ir iespējams efektīvi saimniekot, sakārtot vidi un ražotni apmeklētāju piesaistei, papildus piesaistot praktikantus kā nākamos darba ņēmējus, gribējās radīt priekštatu, ka, pieejot lietām kompleksi un bez “čīkstēšanas”, var sasniegt fantastiskus rezultātus. Tiešām bija prieks par igauņu saimniecībām, kas rādīja tik labus piemērus, kā, piemēram, bezatlikumu tehnoloģiju ieviešanu un produktu izstrādi, sadarbojoties ar pētnieciskām iestādēm.

Mācības tiek nodrošinātas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD131118/P44

Jana Tramdaha,
LLKC Tukuma konsultāciju biroja vadītāja