Notikusi konference “Inovācija ziemas kviešu slimību ierobežošanā - veselsaugs.lv”

Viens no sarežģītākajiem aspektiem ziemas kviešu audzēšanas tehnoloģijā ir lēmuma pieņemšana par fungicīdu lietošanu. Ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanas nepieciešamību nosaka to attīstības dinamika un ietekme uz ziemas kviešu ražību un līdz ar to arī rentabilitātes līmeni. Tāpēc izveidots projekts, kura mērķis ir ziemas kviešu audzēšanas tehnoloģijas uzlabošana Latvijā, efektīvāk izmantojot resursus un palielinot peļņu. Projekta ietvaros ir radīta internetā pieejama ziemas kviešu lapu un vārpu slimību ierobežošanas atbalsta sistēma lauksaimniekam "Slimību riska kalkulators",  kā arī "Ekonomiskā efekta un seg risku kalkulators", kas atrodas tīmekļa vietnē www.veselsaugs.lv.

Projekta vadošais partneris ir Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Mērķa realizācijā ir iesaistījušies lauksaimnieki, agronomi, ekonomisti, fitopatologi, statistiskās analīzes un informācijas tehnoloģiju speciālisti, vides zinātnieki no sadarbības partneru organizācijām Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, augu aizsardzības zinātniskā institūta “Agrihorts”, Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centra, LPKS “Latraps”, SIA “AKPC”, SIA “PS Līdums”, z/s “Sniedzes”.

Lai sasniegtu projekta mērķi, iekārtoti 6 dažādi lauka izmēģinājumi un veikti 3 slimību monitoringi 4 gadu garumā. Vērtēja 15 ziemas kviešu šķirnes no slimību viedokļa visā veģetācijas perioda garumā, kā arī veica siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas mērījumus dažādos kviešu audzēšanas intensitātes līmeņos. 2023. gada sezonā programmu testēja 14 saimniecībās visā Latvijā.

Šī gada 9. martā projekta komanda aicināja lauksaimniekus uz klātienes tikšanos Jelgavā, lai iepazītos ar šo jauno lēmumu atbalsta sistēmu www.veselsaugs.lv. Jāteic, ka tā patlaban ir Latvijā vienīgā šāda veida izstrādāta sistēma.

Konferences laikā lektori iepazīstināja ar tēmas aktualitāti Dānijā un Lietuvā, kā arī komanda pastāstīja par projekta laikā iegūtajiem rezultātiem un programmas darbību.

Lektore no LAMMC Augu pataloģijas un aizsardzības katedras  Roma Semaškiene konferencē stāstīja par  lēmumu pieņemšanas principiem fungicīdu lietošanai  Lietuvā un par laikapstākļu, augsnes apstrādes, šķirņu izturības ietekmi uz slimību ierosinātājiem. Viņa uzsvēra, ka audzētāji līdz šim vairāk ir fokusējušies uz ražas iegūšanu, labiem kvalitātes rādītājiem, bet audzējot nepievērš pietiekamu uzmanību šķirņu izturībai, jo domā, ka slimību problēmu varēs atrisināt ar fungicīdiem. Tomēr šķirņu izturībai, augu maiņai un augsnes apstrādei ir jāpievērš vislielākā uzmanība. Tika prezentēta 47 gadu izmēģinājumi kā augu maiņa un augsnes apstrāde ietekmē slimību izturību un  kā monokultūra palielina slimību risku. Ražas zudumi no lapu slimībām Lietuvā vidēji sastāda 1 t/ha, atkarībā no laikapstākļiem audzēšanas laikā. Tāpat prezentācijā tika uzsvērta kaitīgo organismu rezistence pret pesticīdiem, kas rodas, ja lieto samazinātas devas, kā arī lietojot vienu un to pašu darbīgo vielu vairākas reizes sezonā.

Dānijas augu aizsardzības konsultante Ghita Cardsen runāja par integrēto augu aizsardzību ziemas kviešu sējumos Dānijā, ņemot vērā gan šķirņu izturību, gan fungicīdu lietošanu izmantojot lēmumu atbalstu sistēmas ieteikumus. Dānijā lēmumu pieņemšana par augu aizsardzību lielā mērā tiek balstīta uz izmēģinājumu rezultātiem.  Valstī katru gadu  tiek ierīkoti 1000 izmēģinājumi, no tiem 553 graudaugu un rapša sējumos. Lielu interesi izraisīja stāsts par ziemas kviešu sēju maisījumos – ieguvumi –slimību izplatības samazinājums, ražas pieaugums. Lai varētu  novērtēt  šķirnes, Dānijā 20 vietās tiek veikts monitorings, nosakot kāda ir šķirņu izturība. 2022. gadā 24% un  2023. gadā 38,5% no visām ziemas kviešu  platībām ir iesēti šķirņu maisījumi. Jāuzsver gan, ka Dānijā vairāk audzē lopbarības kvalitātes graudus.

Projekta partneri  konferencē ziņoja par izmēģinājumu rezultātiem

“Agrihorts” pētniece Elīna Brauna ziņoja, ka 4 gadu izmēģinājumu laikā  ziemas kviešos  Latvijā  nozīmīgākā slimība ir bijusi kviešu lapu dzeltenplankumainība (Pyrenophora tritici-repentis). Izmēģinājumu rezultāti parādījuši, ka slimību izplatību veicina minimālā augsnes apstrāde un kviešu audzēšana pēc kviešiem. Tāpat izmēģinājumos vērtēja fungicīdu lietošanas efektivitāti un pierādījies, ka fungicīdu lietošanai katru gadu ir cits labākais variants, kas atkarīgs no audzēšanas tehnoloģijas un laikapstākļiem. Parādījusies tendence, ka vēlāka apstrāde dod labākus rezultātus.

LBTU Augsnes un augu zinātņu vadošā pētniece Biruta Bankina ziņoja, ka projekta ietvaros ir iekārtoti izmēģinājumi 2 vietās, kopā 15 šķirnes  (2018. gadā plašāk audzētās), kuros aprēķināta kopējā slimību ietekme uz šķirnēm. Izmēģinājumos pārbaudīja  slimību ieņēmību pret kviešu lapu dzeltenplankumainību (Pyrenophora tritici-repentis), kviešu lapu pelēkplankumainību (Zymoseptoria tritici), graudzāļu miltrasu (Blumeria graminis), dzelteno rūsu (Puccinia strifformis), brūno rūsu (Puccinia triticina), kviešu lapu plankumainību (Parastagonospora nododrum) un vārpu fuzariozi (Fusarium spp). Kviešu lapu dzeltenplankumainība bija katru gadu. Kopumā izmēģinājumi parādījuši, ka kviešu lapu dzeltenplankumainība vairāk izplatījusies agrākās šķirnēs. Savukārt kviešu lapu pelēkplankumainībai rezultāti atšķīrās dažādos gados. Tomēr 4 gadu izmēģinājumi ir pārāk īss laiks laika periods, lai varētu spriest par šķirņu izturību, tomēr pietiekami, lai izvērtētu riska līmeņus.

SIA “AKPC” agronoms konsultants Aigars Šutka pastāstīja par augsnes apstrādes un laikapstākļu ietekmi uz slimību izplatību. Tā kā pētījumos ir pierādīta meteoroloģisko datu ietekme uz kviešu lapu slimību izplatību, tad, lai varētu izanalizēt slimību attīstību, ir nepieciešami korekti meteoroloģiskie dati pēc iespējas tuvāk laukiem, tāpēc pie izmēģinājumu laukiem bija uzstādītas meteoroloģiskās stacijas. Arī, lai varētu pēc iespējas precīzāk izmantot lēmumu atbalsta sistēmu www.veselsaugs.lv, nepieciešams, lai saimniecības lauka tuvumā būtu meteostacijas.  Vidējie izmēģinājumu dati liecina, ka meteoroloģiskajiem apstākļiem un  priekšaugam kvieši  ir būtiska ietekme uz slimību izplatību. Minimālai augsnes apstrādei ir vislielākā ietekme uz kviešu lapu dzeltenplankumainības izplatību.

LBTU Vadības sistēmu katedras vadošā pētniece Irina Arhipova pastāstīja, kā notika algoritma izveide programmai, lai pieņemtu lēmumu par 7 slimībām un to riska pakāpi. Algoritma izveidei par pamatu ņēma kviešu attīstības etapu, pēc kura, vadoties no meteoroloģisko datu robežvērtībām, pieņēma lēmumu par slimību riska lielumu. Lai sarēķinātu algoritmu un iegūtu slimību riska izvērtējumu, lietotājam jāiedod visa informācija un ir jāiziet 7 soļi – jānosaka kviešu attīstības fāze un attīstības etaps, jāizvērtē meteoroloģiskie dati, jāinformē programma par fungicīdu lietošanu,  jāieraksta priekšaugs, augsnes apstrādes veids un šķirne.

LBTU Augsnes un augu zinātņu institūta vadošā pētniece Zinta Gaile informēja par fungicīdu lietošanas intensitātes un slāpekļa normas ietekmi uz slimības izplatību ziemas kviešu sējumos, un, vai lietojot lielākas slāpekļa normas, nepieciešama intensīvāka fungicīda lietošana. Izmēģinājumu rezultāti parādīja, ka jebkurš fungicīda lietojuma variants ir efektīvs slimību ierobežošanā un nevar nosaukt labāko variantu. Ja lauki ir intensīvāk mēsloti ar slāpekļa mēslojumu, tas nenozīmē, ka fungicīdu lietošanu būtu jāpalielina. Fungicīdu lietošanas laiks un deva ir jāizvēlas atkarībā no slimību izplatības, kas ir saistāma arī ar laikapstākļiem.

LLKC Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila pastāstīja par ekonomiskā ieguvuma aprēķiniem, lietojot fungicīdus un slāpekļa papildmēslojumu. Ekonomisko ieguvumu no fungicīdu lietošanas nosaka attiecība starp graudu cenu un fungicīdu lietošanas izmaksām. Tā kā abi faktori ir mainīgi, tad ieteicams pirms fungicīdu lietošanas vienmēr veikt aprēķinus. Aprēķinu veikšanai var izmantot www.veselsaugs.lv izveidoto ekonomisko kalkulatoru.

LBTU Vides un ūdenssaimniecības katedras vadošā pētniece Laima Bērziņa informēja par SEG ietekmi, to veidošanās iemesliem atkarībā no slāpekļa papildmēslojuma un fungicīdu ieguldījuma. Aprēķini ir iekļauti www.veselsaugs.lv ekonomiskā efekta un SEG riska kalkulatorā.

Visi aplūkotie konferences ziņojumi ir apkopoti vietnē www.veselsaugs.lv, kur izstrādāti 2 kalkulatori – Slimību riska kalkulators un Ekonomiskā efekta un SEG riska kalkulators. Jaunā programma lauksaimniekiem ir pieejama bez maksas, to var lietot gan reģistrēti, gan nereģistrēti lietotāji. Lauksaimnieki var  izvērtēt  ziemas kviešu lapu slimību riskus un saņemt atbalstu  lēmumu pieņemšanai par fungicīdu lietošanu, kā arī saņemt konsultācijas no speciālistiem par to, kurus fungicīdus izvēlēties.

Konferences ierakstus un materiālus iespējams redzēt www.veselsaugs.lv kā arī Youtube.

Ieva Kamerāde-Sniedze, LLKC Ogres biroja augkopības konsultante