Pareizi veidots komposts augsnes auglības palielināšanai

Informatīvais seminārs “Komposts, tā ietekme uz augsnes auglību” noritēja 5. oktobrī Slampes pagastā LLKC mācību un demonstrējumu centrā “Lielozoli”. To rīkoja LLKC Tukuma konsultāciju birojs.

Nepieciešamība rīkot šādu semināru aktualizējās Tukuma konsultāciju biroja septembrī rīkoto mācību lauku uzņēmējiem “Uz tirgu vērsta bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošana (dārzeņu konservu un biškopības produktu ražošana)” laikā.  Šajās mācībās lektore Lāsma Ozola ļoti iedvesmojoši stāstīja par vairāku Skandināvijas un Eiropas ziemeļvalstu pieredzi bioloģisku komerciālu dārzu (Market Garden) veidošanā un apsaimniekošanā. Mācību dalībniekus ļoti interesēja bezaršanas augsnes apstrādes metode, kuras pamatā ir pareiza kompostu veidošana un izmantošana augsnes auglības nodrošināšanai. Tieši šī metode nodrošina augstu augsnes auglību, komercdārzam atbilstošu ražību un nezāļu izskaušanu. Dalībnieku lielā interese arī noteica nepieciešamību rīkot atsevišķu semināru, kas veltīts tieši kompostam, tā veidiem, veidošanai un izmantošanai.

Uz semināru, neskatoties uz rudenīgajiem laika apstākļiem un to, ka daļa semināra norises tika plānota laukā, ieradās prāvs  interesentu pulks.

Semināra teorētiskajā daļā vides ilgtspējas speciāliste, LLKC Vides nodaļas projektu vadītāja Lāsma Ozola stāstīja par to, kā saimniekot efektīvi, izmantojot dažādus bioloģiskos paņēmienus.

Pats lielākais izaicinājums lektores skatījumā ir mainīt izpratni un asociācijas. Ir pierasts ar jēdzienu “augsnes auglība” saistīt ģeomorfoloģiskos apstākļus, barības vielu daudzumu, mikroelementus un vides faktorus. Vides faktori parasti tiek uztverti ļoti vienkāršoti – temperatūra un mitruma režīms. Tāda izpratne ir veidojusies “vecās skolas” ietekmē, kad nebija pietiekamu zināšanu par mikroorganismiem. Par augsni tika spriests, novērtējot tikai tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.

Attīstoties mikrobioloģijai kā zinātnes nozarei, ir manījies arī skatījumus uz augsni un to ietekmējošiem faktoriem. Patlaban  zinātniek, runājot par augsnes veselību, vērtē fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības. Tiek uzsvērts ka, mikroorganismi ir tie, kas veido augsnes auglību, jo augsnē atrodas visas augam nepieciešamās barības vielas un mikroelementi. Tie pārsvarā ir augiem nepārstrādājamā formā. Lai izmainītu šo barības vielu un mikroelementu formu, ir nepieciešama mikroorganismu – baktēriju, sēņu, vienšūņu un nematožu klātbūtne augsnē. Izcils mikroorganismu avots ir komposts.

Lai mērķtiecīgi veidotu augsnes mikrobioloģiju, vispirms būtu jāveic mikrobioloģiskās analīzes. Tad, vadoties no rezultātiem un izprotot, kādu organismu klātbūtni ir nepieciešams palielināt vai samazināt, tiek veidots atbilstošs komposts.

Izšķir trīs komposta veidus: termofilais (karstais) komposts, vermikomposts (slieku, aukstais) un statiskais (slinkais) komposts.

Semināra praktiskajā daļā tā dalībnieki kopā ar lektori veidoja termokompostu. To darot, svarīgi ir radīt aerobus apstākļus, nodrošināt 50% mitrumu, ievērot pareizu C/N attiecību, ko nodrošina 2/3 “brūnā” masa un 1/3 “zaļā” masa.

Kompostējamā materiālā par “brūno” masu izmanto kūtsmēslus, sienu, salmus, sausās lapas. “Zaļā” masa – svaiga zāle, nezāles u. c. Kompostā ir jānodrošina temperatūra – pietiekami augsta, pietiekami ilgi, visā kaudzē. Lai veiktu temperatūras monitoringu, izmanto komposta termometru, kas iesprausts kaudzē līdz tās centram. Kaudzi pārklāj, lai nenotiktu izskalošanās.

Kad T kaudzē trīs dienas ilgi ir noturēta 55 ^oC augsta temperaūra, veic kaudzes apvēršanu. Kaudzi vizuāli sadala trīs daļās. Kaudzes augšējo daļu pārliek blakus kā apakšējo kārtu, vidējo daļu atliek malā, kaudzes trešo daļu pārliek jaunveidotās kaudzes vidū un atlikto, vidējo kārtu – uzklāj jaunajai kaudzei kā virskārtu.

Ja kaudze uzsilst strauji un temperatūra ir augstāka – 65 līdz 71 ^oC, kaudzes apvēršanu veic pēc divām dienām, ja temperatūra ir 71 līdz 76 ^oC, kaudzi apvērš pēc vienas dienas izturēšanas. Nedrīkst pieļaut komposta pārkaršanu. Ja temperatūra  pārsniedz pieļaujamos 76,6 ^oC, jānodrošina ventilācija, izveidojot kaudzē  caurumus gaisa piekļuvei.

Šādā veidā kompostējot, tiek iegūtas barības vielas un mikroorganismi koncentrētā veidā, iznīcināti parazīti un nezāļu sēklas, tiek iznīcinātas nematodes, kas pārtiek no augu saknēm, tiek samazināta SEG emisijas gāzes kūtsmēslu noārdīšanās procesā.

Bioloģiski augstvērtīga komercdārza ierīkošanai esošā augsne tiek pārklāta ar nosedzējmateriālu – kartonu, virs tā uzklāj vismaz 10 cm komposta. Katru gadu šo klājumu papildina un nedaudz uzirdina, neveicot augsnes apvēršanu. Galvenais nosacījums, kas jāievēro, lai izvairītos no nezāļu invāzijas un augsnes reakcijas izmaiņām, augsnei, kad tajā netiek audzēti kultūraugi, ir jābūt apklātai.

Šādu dārzu izveide ir resursu ietilpīga, bet turpmākā tā ekspluatācijā ir nepieciešami mazāki darba un laika ieguldījumi cīņai ar nezālēm un dažādām slimībām, jo to izraisītāji karstajā kompostā iet bojā.

Semināra dalībnieki bija ļoti apmierināti ar iegūtajām zināšanām un atzina, ka lielākā daļa kompostu līdz šim veidojuši nepareizi. Tādēļ gaidītie rezultāti netika sasniegti, īpaši cīņā ar nezālēm. Līdzšinējā prakse – samest visu nevajadzīgo kaudzē un atstāt to noārdīties, patiesībā bijusi nezāļu pavairošanas “ferma”.

Tukuma konsultāciju biroja speciālisti vienmēr uzklausa savu klientu vēlmes un arī tu, ja, lasot šo vai citus Tukuma konsultāciju biroja rakstus, esi iedomājies par kādu aktuālu saimniecisku tēmu, par kuru vēlies uzzināt ko jaunu vai gūt padziļinātas zināšanas mūsu rīkotajās mācībās, lūdzu, sazinies ar mums.

LLKC Tukuma konsultāciju biroja projektu vadītājas:

Sarma Rotberga, t. 28381255, e-pasts: sarma.rotberga@llkc.lv

Lita Cielava, t. 29185517, e-pasts: lita.cielava@llkc.lv

Foto – L. Cielava.