Pēta aizsardzības līdzekļu lietošanas efektivitāti lauku pupu sējumos

 Kuldīgas novada Gudenieku pagasta zemnieku saimniecībā „Akmeņkalni” notika demonstrējuma  „ Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas efektivitāte  lauku pupu sējumos” lauku diena. Interesi par šo pasākumu izrādīja lauksaimnieki gan no tuvākas, gan tālākas apkārtnes – 45 apmeklētāji pārstāvēja Kuldīgas, Alsungas, Skrundas, Talsu, Liepājas, Durbes, Saldus, Jaunpils, Jelgavas, Ozolnieku, Rīgas novadus.

Lauka dienu atklājot, saimniecības īpašnieks Ainars Bierands iepazīstināja ar savu saimniecību, kas nodarbojas ar graudu un pākšaugu  audzēšanu. Saimniecībā trīs gadus audzē arī lauku pupas, šogad tās apsētas jau 55 ha platībā.

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta vadošā pētniece Sanita Zute atklāja, ka ir vairāki iemesli, kāpēc zemnieki izvēlas sēt lauku pupas  – tās ir vērtīgs proteīna avots lopbarībā, ļoti piemērots augs augu maiņā, saista gaisa slāpekli un ir arī izmainījusies Eiropas Savienības lauksaimniecības politika attiecībā uz pašu audzēto proteīna augu atbalstu. Klātesošie tika iepazīstināti ar pieredzi lauku pupu audzēšanā Stendes SIS. Lektore atgādināja, ka katram saimniekam jāizvērtē, kādam jābūt ražas līmenim, lai būtu ekonomiski izdevīgi audzēt šo kultūru. Audzēt pākšaugus nav nedz lēti, nedz vienkārši. Lai arī šķiet, ka visi pākšaugi spēj paši uzkrāt slāpekli un vēl augsni uzlabot, gluži ar minimāliem ieguldījumiem sējā un kulšanā būs par maz. Audzētājiem arī reizēm šķiet, ka, piemēram, lauka pupām ir maz ienaidnieku – kaitēkļu vai slimību, tomēr pētnieki norāda uz nopietnām slimībām to sējumos.

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra vadošā pētniece Olga Treikale iepazīstināja visus ar izplatītākajām lauku pupu slimībām. Latvijā izplatītākās slimības, kurām vajadzētu pievērst  uzmanību, audzējot pupas ir: dīgstu un sakņu kakla puve un dažādas stumbra un lapu slimības – baltā puve, pupu tumšplankumu iedegas (askohitoze), pelēkā un šokolādes plankumainība, tumšplankumainība (stemfilioze), sausplankumainība (alternarioze), neīstā miltrasa, rūsa, iedegas (koletotrihoze) un bakteriālā brūnplankumainība. Šobrīd konkrētajā laukā varēja atrast piecas no šīm slimībām, no kurām visizplatītākā ir tumšplankumainība. Pupu slimības var ierobežot, izmantojot agrotehniskos  pasākumus, kuri samazinātu infekcijas materiāla krājumus augsnē, ievērojot pareizu augu maiņu, izvēloties izturīgākās šķirnes, ierobežojot nezāles un kaitēkļus un, protams, lietojot fungicīdus.

Zemnieku saimniecībā “Akmeņkalni” šogad tiek novērtēta fungicīdu lietošanas efektivitāte  lauku pupu sējumā.

Kuldīgas biroja augkopības speciāliste izstāstīja, kāds bija mērķis, ierīkojot šo demonstrējumu :

– konkrētajos audzēšanas apstākļos novērtēt dažādu fungicīdu efektivitāti lopbarības pupu sējumos,

– popularizēt lopbarības pupas kā piemērotu kultūraugu augu maiņā,

– popularizēt lopbarības pupas kā vērtīgu proteīna avotu lopbarībā,

 un  aprēķināt lauku pupu pašizmaksu.

Lai saprastu, kurš no augu aizsardzības līdzekļiem bijis visefektīvākais, demonstrējumu lauks Gudenieku pagastā tiks cītīgi pētīts līdz pat brīdim, kad rudens pusē pupas nokuls. Arī lauku dienas apmeklētāji izteica vēlmi apskatīt sējumu rudens pusē, lai redzētu izmaiņas variantos un pielietoto fungicīdu efektivitāti.

Izmēģinājumos iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC gada beigās. Pasākums tika rīkots Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana  laukkopībā un dārzkopībā” ietvaros.

Daiga Mellere,

LLKC Kuldīgas biroja augkopības speciāliste

Foto: Linda Dūdiņa-Hoiere,

LLKC Kuldīgas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante