Piena konferencē spriež par nozares konkurētspējas attīstību

Konferencē „Latvijas piensaimniecība kā konkurētspējīga tautsaimniecības nozare”, ko rīkoja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) sadarbībā ar Valsts Lauku tīklu, piedalījās vairāk nekā 100 nozares pārstāvju.

Konferencē bija aicināti piedalīties virkne speciālistu, kuri dalījās savā redzējumā par nozares nākotni, lai paraudzītos uz piensaimniecību, kā nozari ar augstu potenciālu un attīstības iespējām.

Konferenci atklāja LPKS „Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja un LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece, kura aicināja klātesošos nopietni iedziļināties konferences darba kārtībā, lai tās noslēgumā kopīgās diskusijās rastu redzējumu par Latvijas piensaimniecības nākotnes attīstības iespējām.

Kā pirmā konferencē ar prezentāciju uzstājās Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa, kura iepazīstināja ar Latvijas piena nozares attīstības virzieniem no 2014.līdz 2020.gadam, kā arī informēja par turpmāko valsts politiku piena nozares attīstībai un stabilizācijai. Konferences turpinājumā piensaimniekus uzrunāja COPA/COGECA eksperte piena nozares jautājumos Silvija Dreijere. S.Dreijeres prezentācijas temats bija norises Latvijas un Eiropas Savienības valstu piena tirgū, Lietuvas un Igaunijas pieredze un piena nozares situācijas raksturojums citās ES dalībvalstīs un kaimiņvalstīs. Dreijere informēja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) piena cenu krīze nav jūtama, taču to var sagaidīt šogad ap Ziemassvētkiem un nākamajā gadā. Eksperte norādīja, ka šī gada laikā būtiski samazinājusies vidējā piena iepirkuma cena Baltijas valstīs un ES, taču Latvijā piena cena visu gadu bijusi zemākā.

Par darbu Latvijas kooperatīviem piederošajā piena pārstrādes rūpnīcā „Latvijas piens”, kā arī savu redzējumu par līdzīgo un atšķirīgo piena un citās nozarēs, runāja jaunā rūpnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Par efektīvas saimniekošanas iespējām piena nozarē Latvijā, konferencē referēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere. Kā norādīja Pilvere, galvenie faktori, kuri ilgtermiņā ietekmēs piena nozares nākotni Latvijā, ir klimatisko apstākļu piemērotība piena ražošanai, zemes resursu pieejamība, ES tirgus aizsardzība, ES atbalsta izlīdzināšana starp dalībvalstīm, darbaspēka izmaksas, kā arī pārstrādes rūpniecības attīstības līmenis Latvijā un kaimiņvalstīs.

„DnB” bankas ekonomista Pētera Strautiņa prezentācijas temats bija Latvijas piensaimniecības nozares attīstības iespējām. Tieši Strautiņa prezentācija bija viena no tām, kas konferencē raisīja plašākās diskusijas. Runājot par nozares stiprajām pusēm, Strautiņš norādīja uz mērenajām zemes cenām, piemērotajiem dabas apstākļiem, tuvums labiem noieta tirgiem, vēsturiskais piensaimniecības fons Latvijā, kā arī faktu, ka kopš 2000.gada izauguši vairāki simti lielu, modernu saimniecību. 

Latvijas-Ķīnas biznesa padomes priekšsēdētājs Artis Kampars piensaimniekus informēja par sadarbības iespējām ar tālo lielvalsti. Kā norādīja Kampars, piena pārstrādes uzņēmumiem ir iespējams iekarot Ķīnas tirgu, taču vienkāršāk būtu to paveikt, uzņēmumiem kooperējoties. Kampars informēja, ka saskaņā ar esošajām prognozēm Ķīnas piena tirgus – gan patēriņš, gan ražošana, gan arī imports – nākamajos gados būtiski augs.

Lauksaimniecības datu centra direktors Ivans Vorslovs, klātesošos uzrunāja par piena kvotu izpildi Latvijā, un kādi varētu būt risinājumi to pārsniegšanas gadījumā.  Veterinārārsts, ganāmpulka menedžmenta speciālisti Pēteris Dambergs izglītoja klātesošos par piensaimniecības efektivitāti ietekmējošiem faktoriem, tādiem kā gaiss, ūdens, dzīvnieku komforts, barība, miers, gaisma, ģenētika, kuri ir saistīti ar piensaimniecības efektivitāti un piena pašizmaksu.

Sagatavoja S.Puķe