Pīlādžu, sausseržu un plūškoku audzēšana interesē saimniekus visā Latvijā

LLKC Saldus konsultāciju birojs aprīļa sākumā rīkoja izglītojošo semināru par pīlādžu, plūškoku un sausseržu audzēšanu.  Šīs kultūras vairāk audzē mazdārziņos, taču ir arī lielie audzētāji. Nepārspējama ir uzņēmēju vēlme mācīties, jo nav svarīgi, kurā Latvijas novadā mācības notiek. Ja tās ir par sev interesējošu kultūru, tad iespējams atbraukt pat no Rūjienas, Burtniekiem, Engures, Pāvilostas, Auces un tuvākiem novadiem. LLKC vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils stāstīja par katras kultūras audzēšanu, vietas izvēli stādījumiem, stādījumu kopšanu, šķirņu izvēli, kaitēkļu un slimību apkarošanu, ogu ārstnieciskajām īpašībām. Šīs kultūras ir jaudīgas veselības uzturēšanai, stiprināšanai.

Pīlādži

Pīlādzis Latvijā sastopams savvaļā, taču tiek stādīts arī dekoratīvos nolūkos pie mājām, dzīvžogos, dārzos. Dabā sastopami vairāki desmiti pīlādžu šķirņu ne tikai ar oranžām, bet arī ar baltām, dzeltenām un pat rozā krāsas ogām.

Parastais pīlādzis. Ticējumi vēsta, ka pīlādzim piemīt spēcīga enerģija, kas attīra no ļauna un dod mājai svētību, tādēļ pīlādzi stādīja pagalmā. Pavasaros pīlādži zied baltiem, specifiski smaržojošiem ziediem, bet dažādām sugām var būt atšķirīgs lapu vainaga kuplums un forma.

Pīlādžus, līdzīgi kā citus augļu kokus, var stādīt gan pavasarī, gan vasarā un rudenī. Pīlādži ir ziemcietīgi un ātri iesakņojas, tie spēj izturēt pat -30 grādu salu un neaiziet bojā, taču pirmajā augšanas gadā ziemas periodā ieteicams to saknes piesegt ar mulču.

Pīlādžiem tīk augt saulainā vietā, tiem patīk irdena augsne, kas nav mālaina un smaga, bet ir pietiekami bagāta ar barības vielām, kā arī jaunajiem kociņiem nepieciešams regulāri saņemt mitrumu, tāpēc, ja nav lietus, pēc iestādīšanas tie kārtīgi jālaista. Vienlaikus vieta nedrīkst būt mitra, purvaina, tiem nepatiks arī skāba augsne.

Ja izvēlaties kādu no dekoratīvajām šķirnēm, tad krāsainās ogas jūs priecēs tikai ar savu skaistumu, taču parastās pīlādžogas ir arī ļoti vērtīgas, kaut arī vienam otram var šķist skābas vai pat sūras. Vislabāk tās ēst svaigas, tā efektīvāk uzņemot visas vērtīgās vielas – C vitamīnu, fitoncīdus, karotīnu, fosforu, dažādas aminoskābes. Ja svaigā veidā par skarbu, pievienojiet ogas smūtijiem vai izkaltējiet tās un lieciet pie tējām vai pagatavojiet sukādes. No pīlādžiem var izvārīt izcilu ievārījumu, kas noder gan pie pankūkām, gan sieriem. Pīlādžogas stiprina imunitāti, uzlabo gremošanu.  

Pīlādzis ir svēts koks, ko jau sensenos laikos mūsu senči izmantojuši māju un dārzu aizsardzībai pret ļaunajiem gariem. Pīlādžiem vairāk nekā 500 šķirņu. Viena no ražīgākajām šķirnēm ir “Burka”. Hibrīds, kas sāk ražot jau 2.-3. gadā. Taču pašneauglīgs. Apputeksnē Nevežinas grupas pīlādži, piemēram ‘Mičurinskaja Desertnaja’. Savu ārstniecisko īpašību dēļ pīlādžus arvien vairāk sāk audzēt uzņēmēji. M. Narvils ļoti uzsvēra pīlādžu ogu ārstnieciskās īpašības. Dažkārt cilvēki uzskata, ka C vitamīns visvairāk ir citronos, bet pīlādžu ogās tā nebūt nav mazāk.  Ogas labi aptur saaukstēšanās izpausmes, noder profilaksei vīrusu slimību izplatīšanas laikā. Vērtīgas ir gan lapas, gan ziedi, no kuriem var gatavot tējas. Ogas var konservēt medū. Par šo pīlādžu izmantošanas veidu interesējās biškopis, kurš bija ieradies uz semināru.

Sausserži

Tā kā sausserdis ir cēlies no Krievijas austrumu rajoniem, tad arī mūsu klimata apstākļi tam ir itin piemēroti un veselīgo ogu klātbūtni varēs izbaudīt jau nākamajā gadā pēc krūma izaudzēšanas. Sausserža stādīšanā jāņem vērā, lai pirms tam sakņu kamols būtu mitrs, tāpēc to ieteicams iemērcēt spainī ar ūdeni vairākas stundas pirms stādīšanas. Sausserža stādīšanai piemērotas vietas būs pilns saules apgaismojums vai daļēji noēnota vieta, turklāt ap krūmu jābūt vismaz kvadrātmetru brīvam plašumam, lai krūmam ir vieta, kur izpausties platībā. 

Augs ir viegli kopjams, un tas neprasa daudz piepūles, tik vien kā mulča vai komposta nodrošināšana, nezāļu izravēšana, izteikti sausā periodā aplaistīšana un pavasarī krustām augošo zaru apgriešana. Ogu raža solās būt vēl lielāka, ja tuvumā augs vēl kāds sausserdis. Šī auga labā īpašība ir tā, ka ogas parādās jau maija beigās, īsi pirms zemeņu sezonas, tāpēc ikviens var nodrošināties ar krietnu vitamīnu devu jau krietni agrāk, taču ogas ir pieejamas vēl vairākas nedēļas un pat mēnešus. Tā kā krūma ogas iecienījuši arī putni, tad ieteicams krūmus ogu nogatavināšanās periodā noklāt ar tīklu.

Krievijas selekcionāri radījuši vairākus simtus šķirņu, bet tikai pagājušā gada beigās šī kultūra nokļuva Eiropas katalogos. Lielākā platība Latvijā ir 6 ha sausserži vienam saimniekam. Sausserdi var salīdzināt ar krūmmelleni. Tas varētu būt kā krūmmellenes lielākais brālis. Ogas veidojas virs augļu zariņiem. Var vākt mehanizēti. Ražība var svārstīties no 1-5 kg no krūma. Ilgdzīvotājs, pareizi kopjot un apgriežot, var dzīvot pat 50 gadus un vairāk. Sausseržu ogu formas ir ļoti neregulāras.  Ogas var lietot želejās, žāvēt, saldēt. Ogu garša var svārstīties upene-avene-krūmmellene ietvaros. Uzturvērtība ļoti augsta. Ogas satur cilvēkiem tik ļoti vajadzīgo selēnu (Se). Vienkārša audzēšanas tehnoloģija, vienkārša novākšana. Trešajā gada pēc stādīšanas var vākt ar kombainu. Pavairo ar spraudeņiem.

Plūškoki

Melnais plūškoks ir ļoti savdabīgs augs, jo pēc nosaukuma tas nepavisam neatbilst tā vizuālajām pazīmēm ziedēšanas laikā – balti ziedu ķekari, taču rudenī zili melnās ogas pierāda nosaukuma patiesumu. Jāatzīst, ka melnais plūškoks patiesi pie mums vēl nav novērtēts, jo tas ne tikai skaisti izkrāšņo dārzu, bet ir lielisks atklājums arī kulinārijā un tautas medicīnā, kas var tikt apstiprināts pēc pašu pieredzes.

Melnais plūškoks  ir vasarzaļš kaprifoliju dzimtas krūms vai pat neliels koks, kas visbiežāk ir sastopams Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā, Dienvidamerikā, Āzijā, taču pēdējos gados šis par svēto koku dēvējamais augs izpelnījies slavas mirkļus arī Latvijas dārzos. Plūškoka ziedēšanas laiks ir no maija līdz pat jūlijam, Melnais plūškoks ne tikai pēc skaistajiem ziediem, bet arī lapām, kas iekrāsojušās gaišām maliņām, tāpēc augs izskatās īpaši dekoratīvs gan pie lauku mājas, gan pilsētas dārzā. Interesanti, ka melnais plūškoks ne vienmēr rada lielu patiku pirmajā tā iepazīšanas reizē, jo dažiem ziedu aromāts šķiet salkans un pat nepatīkams, tāpat arī no tā gatavotais sīrups vai limonāde nešķiet kas baudāms, tomēr daudzviet tas ir tik iecienīts, ka plūškoka ziedēšana tiek gaidīta ar lielu nepacietību.

Svētā koka nosaukumu šis augs ieguvis pateicoties tam, ka tas jau izsenis bijis kā mājas sargātājs, ļaunuma novērsējs un brīnumlīdzeklis tautas medicīnā un arī kulinārijā. Ziedus var izmantot gan tējās, gan uzlējumos. Lieto bronhītiem, plaušu karsoņa ārstēšanai, svara stabilizēšanai. Labo īpašību saraksts ir garš un gandrīz ir jājautā: kam tad nē? Odziņa iespaidīga. Plūškoks vairojas un pašizsējas ļoti labi. Pēc M. Narvila personīgās pieredzes, plūškoka ogas ļoti labi garšo putniem un ar ražas novākšanu var būt problēmas. Negatavas ogas nedrīkst vākt, jo ir indīgas. Gatavas var nepaspēt novākt, jo putni var būt pirmie. Kurzemes pusē stādus var iegādāties Pūrē. Plūškoki ir mitrumprasīgi, taču tiem nepatīk augsts gruntsūdens līmenis. Melnajam plūškokam labpatiks saulainas vietas ar mitru, trūdvielām bagātu, irdenu augsni, ar sārmainu vai neitrālu reakciju, taču augs pacietīs arī vieglu skābumu, turklāt augu Latvijas klimatiskajos apstākļos nepadraud slimības un kaitēkļi, tāpēc to būs viegli izaudzēt.

Lai gan seminārs notika ilgu laiku, atnākušo klausītāju interese nezuda un beigās tika uzdoti jautājumi vēl par citām tēmam. Pasākums tika novērtēts kā ļoti labs un interesants. Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros.

Ilze Tomanoviča,

Brocēnu novada lauku attīstības konsultante