Pilnvērtīga ēdināšana piena lopkopībā

Lai izprastu pilnvērtīgas ēdināšanas nozīmi piena lopkopības saimniecībās, Zālēdāju projekta ietvaros tika veikts izmēģinājums par precīzas ēdināšanas nozīmi slaucamo govju ganāmpulkā un urīnvielu kā proteīnu izmantošanas ietekmējošu faktoru. Šajā izmēģinājumā mērķis ir, analizējot ģimenes saimniekošanas efektivitāti, akcentēt precizitātes nozīmi ēdināšanā slaucamo govju ganāmpulkā ģimenes piensaimniecībā. Tāpat tika apzināti problēmu jautājumi, meklējot risinājumus un iesakot izmaiņas. Jau otro gadu izmēģinājums noritēja z/s “Kalni” Valdgales pagastā, Talsu novadā, kur šī gada 9. augustā interesenti pulcējās fermu dienu pasākumā, lai iepazītos ar izmēģinājumā paveikto un diskutētu par šī perioda sauso un karsto laiku, kas iespaido piensaimniecību rezultātus.

Izmēģinājumu saimniecībā tiek apsaimniekotas 75 slaucamās govis, vidējie produktivitātes rādītāji – ap 10 000 kg laktācijā. Ganāmpulkā ir tikai viena slaucamo govju grupa, jo ģimenes saimniecībā veidot vairākas grupas ir problemātiski no apsaimniekošanas viedokļa. Slaucamo govju grupa ir ap 60 govīm ar labām sausnas uzņemšanas spējām.

Izmēģinājuma laikā noteica sausnas uzņemšanas svārstības, kā arī veica uzņemtās barības uzskaiti, analizēja piena pārraudzības ikmēneša rādītājus, izvērtēja rupjās lopbarības analīzes, veica pēcatnešanās govju problēmu uzskaiti, tāpat problēmu uzskaiti nagu apstrādes laikā.

Tā kā ganāmpulkā ir iespējas atsevišķi grupēt teles, ciestāvošās govis un slaucamās govis, jo ganāmpulks nav liels, tad īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai maksimāli izvērtētu slaucamo govju grupas rezultātus. Tāpat ar līdzīgu grupēšanu strādā ievērojams Latvijas ģimeņu piensaimniecību skaits, kuras varēja smelties padomu no šīs saimniecības apsaimniekošanas pieredzes.  

Viens no būtiskiem rādītājiem, kas tika uzskaitīti visā izmēģinājuma laikā, bija uzņemtie sausnas kilogrami. Tāpat ātri nonācām pie secinājuma, ka tas ir arī lielākais saimniecību klupšanas akmens. Pirmkārt, saimniekam jāsaprot, ka sausnas izmaiņām jāatrod cēlonis. Parasti cēlonis meklējams zāles skābbarības sausnas izmaiņās.

Skābbarību sausnas jākontrolē, gan mainoties laika apstākļiem, gan mainoties masas izskatam, gan, lai pārliecinātos, ka nav mainījies sausnas % kā ikdienas vai iknedēļas kontrolē.

Vidējais uzņemto sausnas kilogramu apjoms slaucamo govju ganāmpulkā z/s “Kalni”

1.attēls

Ja sausnas uzņemšana slaucamo govju saimniecībās netiek kontrolēta, tad dzīvnieki ikdienā sāk saņemt dažādas koncentrācijas barības maisījumu, kas spureklim izraisa šoku, un piena izslaukums tiek samazināts. Tātad saimnieks pērk barības, no kurām netiek iegūts maksimālais efekts. Ne reti, nekontrolējot sausnu barībā, dzīvnieki nonāk barības vielu deficītā. 

Piemērs: ja skābbarības sausna ir 30% un barības devā ir 40 kg skābbarības, tad saimnieks govij izēdina 12 kg sausnas no skābbarības. To iegūst šādi: 40 x 0,30 = 12.

Ja sausna pēkšņi samazinās,  varbūt barība tiek saliedēta stipra lietus gadījumā. Ja tagad sausna ir 25%, tad, ēdinot šos pašus 40 kg skābbarības: 40 x 0,25 = 10 kg sausnas.  Deva kļūst koncentrētāka. Lietus beidzas, atkal sausna atgriežas 30% un atkal tiek izdalīta citāda deva. Tā ir precizitāte, kuru iespējams ievērot arī ģimenes saimniecībā.

Piensaimniecības efektivitātes rādītāji

2. attēls

Lai sekotu līdzi saimniecības devas pārstrādes efektivitātei, iegūto izslaukumu pārrēķinājām enerģētiski koriģētajā pienā un šo rādītāju izdalījām ar apēstajiem sausnas kilogramiem. Tā iegūvām efektivitāti, kas pasaules piensaimniecībās ir viens no svarīgākajiem devas apsaimniekošanas rādītājiem.  

Ja visas slaucamās govis atrodas vienā grupā, tad sausnas apēdamībai pret iegūto EKP izslaukumu jābūt virs 1,3. Mums tā ir 1,32 līdz 1,47. Izcili, ja šis rādītājs ir 1,5 piens pret apēsto sausnas kilogramu.  Izmēģinājumu saimniecībā iegūtais piena izslaukums (EKP) pret apēsto barības sausnu visefektīvākais bija 2018. gada jūlijā – 1,47 kg piens pret apēsto sausnas kg. Šādi rezultāti pieļauj secinājumu, ka saimniecībā tiek ieguldīts darbs ganāmpulka precīzas ēdināšanas nodrošināšanai.

Precīzi ēdinot, govis saņem vienu un to pašu maisījumu – vienu un to pašu koncentrāciju, rūpīgāku kontroli par izēdināmo masu, nosakot sausnu un laicīgi “noķerot” izmaiņas.

Ja slaucamās govis atrodas vienā grupā un skābbarības masa ir gara, no šādas skābbarības ļoti viegli ir atšķirot koncentrātus. Tā kā govis ir bara dzīvnieki, tad pirmās pie barības ierodas barvedes un veic pirmo atšķirošanas kārtu, otrā govju grupa veic nākošo barības izšķirošanu no jau izšķirotās barības, un pārējās govis – ne reti pirmpienes un vājākās govis – ēd to, kas ir palicis pāri. Piena pārraudzība rāda, ka atsevišķām govīm parādās acidoze, citām – enerģijas deficīts un iemesls tam ir šķirošana. Tātad nākamais solis – to novērst.

Tomēr šīs vasaras lielais izaicinājums visai lauksaimniecības nozarei ir ļoti augstā gaisa temperatūra – karstums.

Ja iepriekš pierasts, ka vasarās augsta gaisa temperatūra bija vērojama vien dažas dienas pēc kārtas, tad šogad tā bija vairākas nedēļas. Arī piena lopkopības saimniecībās šādos laika apstākļos ir jāražo un jāsaglabā laba dzīvnieku veselība.

Izmēģinājuma pasākumā tika ieteikti daži risinājumi, kā organizēt piensaimniecības darbu šādos apstākļos.

Slaucamajām govīm komforta gaisa temperatūra ir 5 līdz 15 °C. Govis mazāk sausnas kg apēd jau pie 25 °C, ja nenotiek pietiekama komforta uzlabošana. Lai govis turpinātu uzņemt vajadzīgo barības daudzumu, būtu jāpalielina ēdienreižu skaits un barība jāizdala agri no rīta. Tas samazinātu barības sakaršanu uz barības galda, samazinātu mušu daudzumu ap barību. Tātad vajadzētu organizēt ēdināšanu tā, lai dzīvnieki tiktu pie svaigas barības ļoti agrās rīta stundās, kad ir nedaudz vēsāks, un vairāk uz vakaru, kad vairs nav tik karsts.

Karstā laikā pastiprināta nozīme ir slaucamo govju dzirdināšanai.  Svarīgi, lai visas govis tiktu padzerties tik, cik nepieciešams. Ne reti var novērot situāciju, ka barvedes ieņem vietu pie dzirdnēm, un pārējām govīm nav iespēju padzerties – tas ir ļoti bīstami, jo nepadzērušies dzīvnieki var aiziet bojā.

Karstā laikā govis straujāk elpo, elso, mazāk guļ, mazāk vai ļoti maz atgremo, siekalojās, guļ vēsākās vietās, nereti ejās un mēslos.

Barības deva karstā laikā mainās, līdz ar to devā jāparedz vairāk enerģijas – viegli sagremojamie ogļhidrāti. Enerģijas blīvuma paaugstināšanai vajadzīgi augu tauki, – barības devā kopējais tauku īpatsvars nedrīkstētu pārsniegt 7%. Būtu jānodrošina barības devā bufervielas – soda, dzīvais raugs.

Karstuma stresa rezultātā slaucamajām govīm veidojas ß-hidroksibutirāts, kas samazina glikozes pieejamību govs organismā. Nereti ēšanas paradumu maiņa karstā laikā izsauc govīm spurekļa acidozi, jo karstā laikā ēd maz vai nemaz, bet vēsākā laikā ļoti pieēdas.

Dzīvniekiem pārkaršana veicina toksīnu uzkrāšanos, lai no tā izvairītos, barības devā jānodrošina selēns, E vitamīni un cinks – vēlams organiskā formā.

Tomēr visa pamats ēdināšanā ir rupjā lopbarība. Strādājot izmēģinājumā, viens no pamatdarbiem bija iepazīt saimniecībā esošo rupjo lopbarību pēc iespējas labāk.

Izvirzītais uzdevums bija veikt analīzes un izdarīt secinājumus, lai varētu strādāt rūpīgi un nodrošināt visu, kas govīm nepieciešams. Vissvarīgākā informācija, veicot skābbarības analīzes, ir barības NDF un organisko vielu sagremojamība. Tāpat izmēģinājumā noteikti  makro un mikro elementi, salīdzinot to saturu šī un iepriekšējā gada barībā.

Skābbarības analīžu rādītāji izmēģinājumu saimniecībā

3. attēls

Aplūkojot rādītājus, novērojam atšķirības, kas radušās šī gada pirmā pļāvuma skābbarībā.  Tā kā bija ļoti silts pavasaris, tad zelmenī ātri sāka samazināties proteīna saturs. Tomēr kokšķiedras sagremojamība ir labāka kā iepriekšējā gadā.  Tas norāda uz to, ka masas ievākšana noritējusi optimālajā laika periodā. Būtiski atšķiras cukura līmenis skābbarībā, kas būtu izskaidrojams ar sauso un silto laiku, kad zelmenī strauji samazinājās ūdens daudzums.

Skābbarības analīžu makroelementu rādītāji izmēģinājumu saimniecībā 

4. attēls

Salīdzinot makroelementu saturu skābbarībā, var redzēt, ka šogad straujās augu augšanas rezultātā augi no augsnes ir uzņēmuši ievērojami mazāk makroelementu nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to šis faktors jāņem vērā, sagatavojot barības devas un izvēloties piemērotu minerālbarību.

Lai strādātu pārliecinoši, nepieciešama saimniecības datu uzskaites precizitāte, kas ļauj sekot līdzi govju veselības stāvoklim un novērtēt to. Nozīmīgi ir lēmumi ēdināšanas uzlabošanai: šķirošanas mazināšana uz barības galda, lēmumi par skābbarības izmantošanos, skābbarības sausnas noteikšana kā ikdienas darbs slaucamo govju barības devas apsaimniekošanā.

Fermu dienas apmeklētāji varēja iepazīties ar sausnas noteikšanas procesu saimniecībā, klātesošie speciālisti un saimniecības pārstāvji sniedza atbildes uz jautājumiem par barības līdzekļu apsaimniekošanu un dzīvnieku ēdināšanu. Visi iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC gada beigās. Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Antra Gražule,

piensaimniecību konsultante

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja