Pilsgravās – ar kazām un izciliem sieriem

Alises Zariņas mājas Pilsgravas atrodas Rūjienas pievārtē, mazajā saimniecībā audzē kazas un gatavo lielisku kazas sieru, un tā dažādie veidi jau ieguvuši augstu novērtējumu “Novada garšas” produktu konkursā.

Ja žurnāla “Latvijas Lopkopis” mērķis ar itin saimniecisku ievirzi nebūtu ciemoties pie kazu audzētājas un kazas piena pārstrādātājas Alises Zariņas, tad varētu teikt, ka ceļš ved uz tūrisma objektu. Jāteic gan – Zariņu ģimene Pilsgravās senā Rūjienas pilskalna apkārtnē un Rūjas upes ielokā patiešām uzņem arī skaistās apkārtnes redzēt gribētājus, tomēr šoreiz vairāk par kaziņām. Tā Alise mīļi dēvē savas ragaines, smalki pazīstot katras raksturu, nebēdnību un, protams, arī pienīgumu. Saprotot veselīgā kazas piena nozīmi, pirms dažiem gadiem sākta ražot arī sieru, kas ar dažādajām garšām izpelnījies ne tikai gardēžu cieņu, bet arī valstisku novērtējumu “Novada garšas” konkursos.

“Zelta medaļu pirms mēneša saņēmu par svaigo kazas krēmsieru,” palepojas Alise. “Izdomāju, ka vajag pamēģināt gatavot sieru ne tikai no piena, bet arī rūgušpiena. Mana tehnoloģija – šo raudzēto pienu karsēju noteiktā temperatūrā un tad lieku notecināties. Tas process ilgst pat līdz divām dienām. Galarezultāts ir mīksts, smērējams siers, kam pievienoju ķiplociņu.”

Pilsgravās pa ielejām kazas jau sen ganījušās, jo, ja govi turēt nevēlas, bet piens taču vajadzīgs, kādēļ gan to neslaukt no kaziņas. Kad sadomāts kazkopībai pievērsties nopietnāk, Alise rakstījusi projektu mazo lauku saimniecību atbalstam, ieguvusi 15 000 eiro finansējumu, nopirkusi DeLaval slaukšanas aparātu, izveidojusi slaukšanas telpu vienlaicīgi divu dzīvnieku slaukšanai un iecerējusi nedaudz paremontēt arī kūti.

Ar šo saimniece vīlusies un no savas rūgtās pieredzes tagad saka: “Es nevienam neiesaku ierakstīt projektā jel kādu būvniecības vajadzību. Pavisam vienkāršas plānotās rekonstrukcijas vietā beigās būvvaldē pieprasīja teju jaunu ēku uzcelt, pirms tam veicot topogrāfisko un citas uzmērīšanas, izdarot vēl to un to. Lai no nevajadzīgā murga izbēgtu, iztaisīju jaunu inventarizācijas lietu. Protams, tas viss man izmaksāja diezgan lielu summu, bet nu vismaz mieru ieguvu.”

2015. gadā saimniecībā atvests pirmais – Zānes šķirnes āzis, pēc tam kungi mainīti ik pa trijiem gadiem, lai izslēgtu tuvradniecību. Dzimušās kaziņas papildina ganāmpulku, āzīšus pārdod Cēsu gaļas kombinātam. Kur paliek gaļa, saimniece nav īpaši interesējusies. Cik zināms, šo produkciju iecienījuši romu tautības pārstāvji.

– Jūs teicāt, ka piena vasarā ir diezgan daudz. Vai tādēļ sākāt mājražošanu?

Alise: – Protams. Visu jau nevar nodzert. Tā sāku ar vienkāršāko sieru, tad ar tādu vai citādu garšu, tad grillētu, tad kūpinātu.

– Sieru no kazas piena nemaz neesot tik vienkārši sasiet. Kādi ir knifiņi?  

– Manuprāt, nekādi. Tikko izslaucu pienu, tā leju katlā un karsēju. Kad sāk parādīties putiņas, beru klāt citronskābi, lai sarauj. Novembrī, kad kazām sākas cietstāvēšanas laiks, gatavo produkciju ņemšu ārā no saldētavas un sāksies tirdzniecība. Kazas piens ir ļoti trekns. Kad sieru kūpina, tauciņi pat izspiežas un ripulītis paliek tāds kā eļļains.

– Jūsu sieri novērtēti arī ar “Novada garšas” visa kaluma medaļām.

– Šogad zelts tika krēmsieram ar ķiplokiem. Sieram ar kaņepēm vīnogu kauliņu eļļā bronza, kaņepes arī audzēju pati, svaigajam un kūpinātajam – sudrabs.

– Kur ņemat receptes?

– Ja zinu, ko var no govs piena, to eksperimentēju no kazas piena. Ja izdodas – viss kārtībā. Ja novērtē citi – prieks.

– Jūs esat folkloras kopas dziedātāja, amatnieku biedrības “Rūzele” audēja, jums ir pilns Rūjienas tautas tērps, piedalāties folkloras festivālā Baltica, pēc profesijas esat agronome, jums piešķirta preču zīme “Radīts Valmieras novadā”. Kā nonācāt vēl pie kazām un mājražošanas?

– Bija laiks, kad strādāju par lauku attīstības konsultanti. Reiz kādā seminārā prātā aizķērās teikums, ka saimniecībā jāaudzē tas, ar ko var tikt galā bez īpašas piepūles, jātur tādi dzīvnieki, ar kuriem jebkurā laikā var tikt galā. Tā kā lielie lopi man nekad nav patikuši, izņemot zirgus, izlēmu par kazām. Zeme, visi seši hektāri, te Rūjas krastā ir akmeņaina, smilšaina, nekādu lauksaimniecību izvērst nevaru. Kazām gan pietiek kā ganību, tā barība. Pirmā kaza bija Jēna, no kuras kā ciltsmātes ir izveidojies pašreizējais ganāmpulks. Bet tā, cik ir brīvais laiks, to visu pavadu Rūjienas Tautskolā. Protu aust, dziedu folkloras kopā “Dzīne”. Medus garšo, bet bites apkopt nav laika.

– Vai var teikt, ka kazkopība ir jūsu bizness, no kura tiek arī maciņā?

– Es izdzīvoju. Ir taču mājražošana, arī Eiropas atbalsta maksājumi bioloģiskajai saimniecībai. Lielie bērni pelna paši, mazā meita vēl mācās vidusskolā. Principā ieņēmumi ar izdevumiem izlīdzinās un labi, kad kaut kas paliek pāri – varu vieglāk savilkt kopā galus.

– Lai būtu lielāks izslaukums, kazām dod arī kādus kārumus?

– Manas kazas ļoti ciena zaļus kartupeļus un, ja katru dienu var ēst, cik grib, piena ir vairāk. Dodu arī burkānus, bietes. Interesanti, ka kaza ir inteliģents dzīvnieks – barība jāpasniedz traukā, nevis vienkārši jānomet kaut kur zemē. Tādu, ja pašas ar kājām pārbridušas pāri, neēdīs. Vēl kazām vajag sienu, šogad pirmo reizi būs skābsiens. Šovasar ļoti grūti bija sagādāt barību, jo sausumā un karstumā viss izdega, bet kazai vajag vismaz vienu rulli siena. Tad pietiek kā ēšanai, tā pakaišiem. Šogad paldies, ka labi kaimiņi izlīdzēja, nopļaujot visas grāvmalas un satinot skābsienu.

UZZIŅA

ALISE ZARIŅA

• Bioloģiski sertificētas saimniecības “Alise Zariņa” īpašniece Valmieras novada Ķoņu pagasta Pilsgravās.
• Saimniecība dibināta 2015. gadā.
• Audzē ap 30 vietējās kazas, no tām slaucamas ap 20.
• Vidējais izslaukums aktīvajā slaukšanas periodā 20–30 litri piena no kazas mēnesī.
• Reģistrēta mājražošana, gatavo produktus no kazas piena.
• Produktu kvalitātes konkursā “Novada garša” iegūta bronzas un sudraba medaļa, 2023. gadā saņemta zelta medaļa par svaigo kazas krēmsieru.
• Apsaimniekošanā 6,8 ha zemes īpašumā, nomā aploks kazu ganīšanai.
• Ar produkciju piedalās mājražotāju tirdziņos.
• “Pilsgravas” ir kazas siera degustācijas tūrisma saimniecība.
• Iespēja braukt pa Rūju ar plostu un SUP dēļiem.

Raksts no žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2023. gada oktobra numura 10(108).