Saimnieki iepazīst ekspertus. Zinātne un ražošana roku rokā

Cēsu novada Priekuļos rosīgi strādā  Vides risinājumu institūts, kas ir  starptautiska  privāta pētniecības un inovāciju organizācija. Tajā apvienojušies dažādu nozaru eksperti un speciālisti. Viņi, pielietojot jaunākās tehnoloģijas, zināšanas un radošumu, izstrādā risinājumus ilgtspējīgai dabas resursu apsaimniekošanai. LLKC Cēsu konsultāciju biroja organizētā semināra ”Inovācijas lauksaimniecībā” laikā institūtā viesojās tā dalībnieki – vietējie lauksaimnieki. Lielākā daļa no viņiem te pabija pirmo reizi. Vairākas saimniecības, piemēram,  “Ozoliņi”, “Silkalni” ,”Zaļumnīca”, “Kurmīši” un citas savās platībās arī audzē  daudzveidīgu garšaugu klāstu,  ārstniecības augus un ir ieinteresēti jaunu atziņu gūšanā.

Vides risinājumu institūta galvenie darbības virzieni ir saistīti ar zemes novērošanu un attālo izpēti, ilgtspējīgu mežu un lauksaimniecības zemju apsaimniekošanu, savvaļas dzīvnieku ekoloģiju, ārstniecības augu audzēšanu un pārstrādi, dabas vielu ķīmiju, atkritumu samazināšanu un bioekonomikas principu pielietošanu. Institūta valdes locekle Ieva Vītola  semināra dalībniekus iepazīstināja ar dažādiem pētījumiem, ko kopīgi īsteno vietējie un ārzemju kolēģi; arī ar moderno tehnoloģiju pielietojumu augkopībā. Institūtā kopā darbojas zinātnieki no Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Skandināvijas, Spānijas un ne tikai. Katrs projekts apvieno dažādu nozaru ekspertus.

Pļavu un meža augi ir bagātīgs vērtīgu vielu avots – daudzu medicīnas un kosmētikas preparātu efektu nodrošina tieši vielas, kas sākotnēji iegūtas no augiem. Vides risinājumu institūts ir specializējies ārstniecības un aromātisko augu agrotehnoloģiju izstrādē – darot to inovatīvi, pielietojot attālajā izpētē un datu apstrādē gūto pieredzi un kombinējot to ar pamatīgām  zināšanām bioloģijā un agronomijā. Institūta laukos tikuši audzēti dažādi ārstniecības augi – kumelītes, kliņģerītes, piparmētras u. c.

Laboratorijās tiek veiktas augsnes agroķīmiskās analīzes, notiek sēklu diedzēšana, augu selekcija un pavairošana, tiek pētītas augu audzēšanas tehnoloģijas, augu fitoķīmiskais sastāvs, notiek augu pavairošana in vitro un attālā izpēte – dažādu parametru novērtēšana. Ar sava pētījuma virzieniem iepazīstināja  Latvijas universitātes ķīmijas maģistrants Emīls Francis. Viņš izskaidroja, ka tiek novērtēta pirolizidīna alkaloīdu (PA) pārnese no bieži izplatītajām  tīruma  nezālēm – parastās krustaines, ārstniecības vēršmēles, neaizmirstulītēm, tīruma aitenes un to atliekām – uz augsni un aromātiskajiem ārstniecības augiem – ārstniecības kumelītēm, piparmētrām, pētersīļiem. Likumdošana nosaka limitētu PA daudzumu audzētājiem. Sākotnēji tika uzskatīts, ka PA augu izcelsmes produktos nokļūst ar nezāļu piemaisījumiem, taču pētījumos gūti pierādījumi, ka PA var tikt pārnesti horizontāli no donorauga uz akceptoraugiem. Šīs zināšanas ir ieguldījums pārtikas drošības uzlabošanā. Audzētājiem tiek piedāvāti risinājumi ārstniecības augu drogu kvalitatīvai ieguvei.

Pēdējos gados tikuši īstenoti dažādi projekti, nosauksim tikai dažus:  “Pirolizidīna alkaloīdu pārnese no nezālēm uz augsni un ārstniecības augiem”, ”Biorafinēšana kosmētikas izejvielu iegūšanai”, “Bioloģiski kaitēkļu atbaidīšanas līdzekļi”, “Audu kultūru pielietojums apdraudēto ārstniecības augu sugu komerciālai pavairošanai”, “Copernicus pakalpojumu izmantošanas veicināšana ainavu un telpiskās plānošanas speciālistu vidū”, “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā”, “Inovatīvas pavasara augu audzēšanas tehnoloģijas” un citi.

Tā kā sezona jau aizvadīta, video tika demonstrēta robota/ravētāja, darbinieku mīļi dēvēta par “Juri”, darbība. Saimnieki  ar interesi klausītājās  un atzinīgi vērtēja robota augu kopšanas praksi pērnās sezonas diļļu laukā; uzdeva jautājumus, saņēma atbildes.

Pēc rosinošā semināra dalībnieki atzina, ka  Vides risinājuma institūtā  mūsdienīgi strādā, rēķinoties ar  dabas procesiem, balstoties uz senām zināšanām. Viss  pieredzētais licis pārdomāt saimniecību tālāko darbību, ir  rastas jaunas idejas turpmākam darbam.

Dace Kalniņa,

LLKC Cēsu konsultāciju birojs,

sadarbībā ar Sarmīti Feldmani, laikraksta “Druva” žurnālisti