Šarolē aitu izmantošanas iespējas Latvijā

Pēdējo gadu laikā aitkopības nozarē pieaug interese par gaļas šķirņu jēru ieguvi, izaudzēšanu vaislai un nobarošanu. Tāpēc LLKC Zālēdāju projekta ietvaros otro gadu notiek izmēģinājums par Šarolē šķirnes aitu izmantošanas iespējām Latvijā.  

Šarolē šķirnes aitas ir tipiski gaļas šķirnes dzīvnieki, aitu mātēm ir labi pienīguma rādītāji, jēri raksturojas ar labu ganību izmantošanu. No jēriem var iegūt kvalitatīvus liemeņus ar mazu tauku un lielu muskuļaudu īpatsvaru. Šķirnei raksturīgi aktīvi un auglīgi teķi, – vaislas gatavība šiem dzīvniekiem iestājas 7 mēnešu vecumā, teķu aktīvais izmantošanas laiks ir 6–7 gadi, bet to mūža ilgums ir 10 gadi un vairāk. Labākie selekcijas rezultāti Anglijā (UK) 2016. gadā bija līdzvērtīgi Latvijas kontrolnobarošanas stacijā iegūtajiem rezultātiem. Tā UK jēru kautiznākums sasniedza 51,1%, muskuļaudu iznākums liemenī  –  61%, kaulu daļa liemenī  – 16%, muskuļacs laukums – 39,5 cm².

Veicot izmēģinājumu, mērķis bija vienādos turēšanas un ēdināšanas apstākļos novērtēt un salīdzināt Šarolē, Latvijas tumšgalves šķirņu jēru ieguvi, ātraudzību un izaudzēto jaunaitu kvalitāti. Izmēģinājums 2016. gadā tika ierīkots ražojošā saimniecībā SIA “Ralle” Kandavas novadā, kur īpašnieks Ivars Frīdemanis centās nodrošināt visus apstākļus, lai izmēģinājums varētu noritēt pēc iepriekš sagatavotas metodikas. Izmēģinājuma zinātniskā konsultante ir LLU profesore Daina Kariša. Viņa norādīja, ka krustošana  – divu vai vairāku šķirņu dzīvnieku pārošana  –  ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem dzīvnieku produktivitātes kāpināšanā. Rūpnieciskā krustošana ir audzēšanas metode, kas piemērota kvalitatīvu gaļas jēru ieguvei (izmēģinājumā – Latvijas tumšgalve (LT) x Šarolē). Krustošanā izmanto šķirņu vaisliniekus, kuri nodrošina pēcnācēju ieguvi ar vēlamo produktivitātes līmeni un kvalitāti. Krustošanas ieguvumi aitkopībā ir pēcnācēju heteroze. Tā izpaužas kā palielināta krustojuma dzīvnieka dzīvotspēja, dzīvmasas pieaugums un auglība.  Pēc literatūras datiem, krustojuma jēriem vidējais heterozes efekts: dzimšanas dzīvmasai +3,2%, dzīvotspējai +9,8%, dzīvmasas pieaugumam zīdīšanas periodā +5,3%, jēru atšķiršanas dzīvmasai +5%.

LLKC konsultante lopkopībā Daiga Baltiņa fermu dienu seminārā klātesošos iepazīstināja ar izstrādāto metodiku un iegūtajiem rezultātiem, kā arī ar jēru kvalitāti raksturojošām pazīmēm  – dzīvmasa, dzīvmasas pieaugums diennaktī, muguras garā muskuļa un taukaudu slāņa dziļums pret 13. ribu.  Izmēģinājumā tika izveidotas trīs jēru grupas:

1. Šarolē tīršķirnes jēri (SA 100%),
2. Latvijas tumšgalves jēri (LT 50% SA 50%),
3. Latvijas tumšgalves un to krustojumi ar Šarolē šķirni (XX).

Jēru kvalitāti raksturojošās pazīmes salīdzinātas sekojošās grupās: pēc dzimuma, dzimšanas mēneša, skaita dzimšanas brīdī. Sākotnēji tika iegūti dzimšanas dzīvmasas rādītāji, un tālāk jēru dzīvmasas rādītāji 70, 100, 140 dienās.

Iegūtie rezultāti tika salīdzināti, klasificējot jērus pēc dzimuma, dzimšanas mēneša, skaita dzimšanas brīdī, jēru un to krustojumu iegūtajiem rezultātiem 2016. un 2017. gada izmēģinājumā.  

Lai iegūtu labus rezultātus jēru nobarošanā, nozīme ir ne tikai šķirnes izvēlei, bet arī rupjās lopbarības kvalitātei, kas ir aitu ganāmpulku pamatbarība. Izmēģinājuma gaitā tika noteikti kvalitātes rādītāji lopbarībai, kas tika izbarota izmēģinājumu grupu dzīvniekiem. No lopbarības kvalitātes ir atkarīgs, cik daudz to vajadzēs izbarot, un kāds būs dzīvmasas pieaugums diennaktī.

Sienam veiktas analīzes, pļaujot divos dažādos laikos (skat. 1. tabulu). Siena paraugs (1) pļauts jūnija vidū un uzglabāts zem jumta.

Pēc veiktajām agroķīmiskajām analīzēm var plānot šādas lopbarības izēdināšanu ar labiem rezultātiem grūsnām aitu mātēm, aitu mātēm ar jēriem, vai jēriem nobarošanas periodā.

Siens paraugs (2) ir apmierinošas kvalitātes, analīžu rezultāti liecina, kas šajā barībā ir dzīvniekiem maz izmantojamās barības vielu, jo lopbarība, kas gatavota no pārauguša zelmeņa, dzīvniekam mazāk garšo, līdz ar to šādu barību dzīvnieks apēdīs mazāk, savukārt lielu daļu no apēstās barības nespēs pārstrādāt, jo zelmenis, kur augi ir izziedējuši, ir bagāts ar lignīnu. Šādu sienu varētu izēdināt laba barojuma grūsnām aitu mātēm.

1. tabula

Barības līdzekļu kvalitātēs rādītāji

Skābbarības analīžu rezultāti vērtējami kā labi – gan kopproteīna daudzums, gan kokšķiedras  –  NDF un ADF rādītāji. Šo skābbarību varētu izēdināt aitu mātēm laktācijas fāzē vai nobarojamiem jēriem. Arī skābbarības paraugs (2), kas ievākts septembra beigās, vērtējams kā labas kvalitātes, kuru var izēdināt nobarojamiem jēriem.

Nobarojamiem jēriem tiek izēdināts spēkbarības maisījums, kura sastāvā ir mieži (40%), kvieši (40%) un lopbarības pupas (20%).

2. tabula

Šarolē (SA) tīršķirnes jēru augšanas rādītāji

Jēru dzimšanas dzīvmasa šo divu izmēģinājuma gadu laikā nav būtiski mainījusies – vidēji 5 kg. Tā kā jēri ganāmpulkā dzimuši dažādos laikos, tad to dzīvmasa pārrēķināta uz koriģēto dzīvmasu 70, 100 un 140 dienu vecumā, lai rādītājus varētu objektīvi salīdzināt. Šarolē tīršķirnes sieviešu kārtas jēru augšanas rezultāti par 2 kg un vīriešu kārtas pārstāvji par 3 kg bija labāki 2016. gadā nekā 2017. gadā. Tas izskaidrojams ar atšķirīgu zelmeņa sastāvu ganībās un rupjās lopbarības kvalitāti.

Trešajā tabulā tika apkopoti līdzīgi rādītāji par Latvijas tumšgalves un Šarolē krustojuma jēriem, 4. tabulā – krustojumu (XX) jēri.

3. tabula

Krustojuma jēru (LT 50%, SA 50%) augšanas rādītāji

Latvijas tumšgalves aitu krustojumu ar Šarolē šķirnes vaislas teķi iegūto pēcnācēju augšanas rādītāji pa gadiem ir līdzīgi. Sieviešu kārtas pārstāvju dzimšanas dzīvmasa  –  4,7 kg, kas ir par 0,4 kg mazāka nekā vīriešu pārstāvjiem – 5,1 kg. Koriģētā dzīvmasa izmēģinājuma laikā ir līdzīga. Ceturtajā tabulā var iepazīties ar krustojumu (XX) jēru izmēģinājumā iegūtajiem rezultātiem.

4. tabula

Dažādu krustojumu jēru augšanas rādītāji

Dažādu krustojumu jēru augšana atkarīga no katras mātes asinības, jo mēdz būt atsevišķas aitu mātes, kurām tā sastāv no 5 dažādām šķirnēm. Labākos rezultātus uzrāda atsevišķi dzīvnieki, kuriem ir Igaunijas baltgalves un Vācijas merino vietējo šķirņu asiņu piejaukums. Kopumā jēru augšanas rādītāji abos pētījuma gados ir līdzīgi.

Gaļas iegūšanai lielākoties tiek kauti gan Latvijas tumšgalves un Šarolē krustojumu jēri, gan dažādu asinību jēri (skatīt 5. tabulā).

5. tabula

Dažādu krustojuma jēru kaušanas rādītāji

Jēru dzīvmasa pirms kaušanas jēriem ir 43 kg, un liemeņa svars pēc atdzesēšanas – vidēji 18,3 kg.  Aprēķinot kautiznākumu sieviešu kārtas pārstāvēm, kuras dzimušas vienas, tas ir par 2% augstāks nekā dvīņos dzimušajiem jēriem.

Ne tikai jēru nobarošana ir darbības virziens, ar ko nodarbojas saimniecība, bet arī jaunaitu izaudzēšana ganāmpulka atjaunošanai.

6. tabula

No ārzemēm ievesto un saimniecībā izaudzēto SA šķirnes jaunaitu dzīvmasa gada vecumā

Saimniecība pirmās aitas no Anglijas ieveda pirms trim gadiem, un labākās jaunaitas cenšas izaudzēt ganāmpulka atjaunošanai. Tā 2016. gada novembrī tika atvestas vēl 30 jaunaitas, lecināšanu uzsākot gada vecumā. Salīdzinot ievestās un saimniecībā izaudzētās jaunaitas, var secināt, ka, bioloģiski saimniekojot, līdzīgā vecumā var sasniegt lecināšanas dzīvmasu vidēji 66 kg.

Daloties ar savu pieredzi, SIA “Ralle” īpašnieks Ivars Frīdemanis norādīja, ka neekonomisks un nepārdomāts bijis viņa lēmums nobarošanai paredzētos jērus maija beigās izlaist ganībās, jo 30 dienu laikā lielākajiem un labākajiem dzīvniekiem pieauguma nebija, bet mazākiem dzīvniekiem dzīvmasa pat samazinājās, tā radot neplānotus zaudējumus saimniecībai. Lēmumu jērus izlaist ganībās saimnieks esot pieņēmis tāpēc, ka rupjās lopbarības krājumi bija izsīkuši.

Secinājumi:

• Veicot strauju barības līdzekļu maiņu jēru nobarošanas periodā, dzīvmasas pieaugums var samazināties vai pat novērojama dzīvmasas samazināšanās.
• Pārejot dzīvnieku ēdināšanā uz citiem barības līdzekļiem, tas jādara pakāpeniski nedēļas līdz divu nedēļu laikā, turpinot izēdināt iepriekš piedāvātos barības līdzekļus.
• Lielākā koriģētā dzīvmasa jēriem 70 dienu vecumā sasniegta SA tīršķirnes teķiem 2016. gadā (24,2 kg), kas ir par 2,1–3,4 kg vairāk nekā pārējo grupu jēriem. Arī 100 dienu vecumā lielāko dzīvmasu sasniedza Šarolē tīršķirnes jēri (aitas 31,4 kg, teķi 32,1 kg).
• Lielākais muskuļaudu dziļums iegūts Šarolē šķirnes jēriem – 26,5 mm, bet krustojuma jēriem – 25,5 mm. Savukārt lielākais taukaudu dziļums bija Šarolē šķirnes jēriem, un dažādu krustojumu jēriem – 1,8 mm.
• Dažādu krustojumu nobarojamo jēru kautiznākums gan teķiem, gan aitām vidēji sasniedz 42–44%.
• Saimniecībā izaudzētās Šarolē šķirnes jaunaitas gada vecumā sasniedza līdzvērtīgus dzīvmasas rādītājus (dvīņi 66 kg) kā UK izaudzētās jaunaitas.
• Krustojot SA šķirnes dzīvniekus ar Latvijas tumšgalves aitām, nodrošinot labus turēšanas un ēdināšanas apstākļus, var iegūt kvalitatīvus gaļasražošanai paredzētus jērus.
• Nodrošinot šķirnei atbilstošus dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas apstākļus, SA šķirnes aitas ir piemērotas kvalitatīvu vaislas dzīvnieku, kā arī kvalitatīvas jēra gaļas ieguvei Latvijas aitkopības saimniecībās.

Daiga Baltiņa,

LLKC konsultante lopkopībā

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja