Sauseržu novākšanas laiks ir sācies

Limbažu novada  Pāles pagastā lauksaimnieks Raivis Mickēvičs savā sausseržu dārzā pagājušajā nedēļā sāka jaunās ražas novākšanu, turklāt pirmo reizi viņš to darīja ar speciālo, Polijā ražoto ogu kombainu Marek WD. Pērn tas tikai vienu dienu bija iemēģināts upeņu laukā.

Bioloģiski audzētos sausseržus R. Mickēvičs vairāk nekā hektāra platībā iestādīja 2017. gada rudenī, un jau nākamajā pavasarī tiem bija pirmās ogas. Lai ļautu ogulājiem augt un nostiprināties, iepriekš ogas novāca ar rokām. Ievākums nebija liels – aptuveni 100 kg. Nevarētu teikt, ka krūmi šovasar nesuši lielu ražu. Pats saimnieks domā, ka ziedēšanas laikā tie bija slikti apputeksnēti un vēl vainīga varētu būt ļoti siltā ziema.

– Sausserdis ir sala izturīgs. Tam vajadzēja dažus mēnešus pavadīt pilnīgā mierā, bet ziemā tie pat sariesa pumpurus un sāka dzīt atvases, līdz ar to tērēja spēku, kas vēlāk bija jāsaņem ogām. Varbūt labāk būtu bijis vēl šovasar nedarīt neko un ļaut, lai krūmi kārtīgi pieaug, bet žēl, ka ogas nobirtu nenovāktas. Turklāt man svarīgi krāt pieredzi, gūt pirmās iemaņas, izmēģinot arī kombainu, – atklāja Raivis. Viņš cer, ka pirmo tonnu sausseržu šovasar izdosies novākt, tiesa, ja vien pārāk ilgi neplosīsies lietus.

Kāda daļa Pāles pagasta iedzīvotāju tagad zina, kādi izskatās un kā sausserži garšo.

– Tomēr ļoti daudziem šīs ogas vēl ir svešas. Ieraugot tās, daudzi ir prasījuši, vai tās ir mellenes, vai zilenes un kā tās jālieto, – atklāj Raivis. Latvijā sausseržus audzē nesen, tie vēl nav īsti ieviesušies. Tomēr šie augi ir lieliski imunitātes spēcinātāji un to ogas izceļ kā dabīgu antioksidantu, kas savu labo īpašību dēļ pat pārspēj ļoti slavēto melleni. Sausserdis satur daudz glikozes, pektīnvielu, vitamīnu un organisko skābju, kāliju, magniju, dzelzi, kalciju, fosforu un citas vielas. To iesaka kuņģa traucējumu un aknu slimību ārstēšanai. 

Lai gan parasti sausserži sāk ienākties pirms Jāņiem, tos šovasar apsteidza zemenes. Raivis audzē divas šķirnes – Voitex un Zojka, kas speciāli ieteiktas pārstrādei. Viena ir ar skābāku, otra ar saldāku garšu. No sausseržiem sanāk garšīgs ievārījums, tāpat želeja, bet sulai gan nepieciešams liels ogu apjoms. Uz lauka varēja redzēt, ka daļa jau ir gatavas un birst, bet citas vēl nenobriedušas, mazas un zaļas. Lai ogas piegādātu pircējiem, iepriekš tās ar rokām vēl būs jāšķiro.

Ogulāji ir gandrīz uz pusi zemāki nekā turpat līdzās augušie un vienlaikus iestādītie Raivja upenāji, tomēr tie vēl augs. Tas jaunajam zemniekam sarežģīja ražas novākšanu ar kombainu. Tehnikas apakšējā sliede, kas neļauj ogām nobirt zemē, bija jālaiž zemu, tomēr arī jāuzmanās no izciļņiem augsnē, lai nepaceltu un ražai nepiejauktos smiltis. Jaunā mašīna bija apdomīgi jāregulē, un tas prasīja ilgāku laiku. Braucot krūmu rindām gar vienu un otru malu, vajadzēja nobirdināt pusi ogu un raudzīties, lai vidū esošie zari nepaliktu nenovākti. Tāpat bija jāuzmanās, lai tehnika sausserdīšus neaplauztu. Skatīties, kā izdosies un vienlaikus dot kādu vērtīgu padomu no Viļķenes bija atbraukuši pieredzējušie ogu audzētāji Diāna un Andris Krogzemi.

Kombains, ko Raivis pirka ar Eiropas Savienības investīcijām programmā Ieguldījumi materiālajos aktīvos, līdzinājās tam, kādu mūspuses novadu augļu dārzu saimnieki Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Limbažu nodaļas rīkotā braucienā Polijā skatīja rūpnīcā “Jagoda”. Tas bija ražots līdzīgā kompānijas Dom-Wid rūpnīcā. Tāpat projektā viņš iegādājās 50 ZS traktoru Lovol M504 un arī apdobju ravējamo ierīci. Komplekts ir pietiekams, lai apsaimniekotu vēl daudz lielāku platību – 16 ha upeņu, kas arī drīz būs vācamas. Raivis krūmu rindstarpās iesējis balto āboliņu. Tas piesaista bites un citus nektāra vācējus, turklāt pamazām izskauž nezāles. Ogulāju rindu malas gan ir pilnīgi bez zālēm. Saimnieks stāsta, ka sezonā visu platību apravē vismaz 10 reižu. Nedrīkst pieļaut, ka saviestos nezāles. Viņš spriež, ka nākamgad pirks un dārzā palaidīs kamenes, lai veiksmīgāka būtu ziedu apputeksnēšana. Un tā kā pieprasījums pēc sausseržiem ir liels ārzemēs, Raivis prāto, ka dārzu par pāris hektāriem drīzumā, iespējams, vēl paplašinās. Jautāts, vai nav laiks pašam domāt par pārstrādi, dārzkopis spriež, ka pagaidām vēl nav, taču pieļauj, ka nākotnē tā var notikt. Viņš ir arī vietējā ogu audzētāju kooperatīva Bio berries Latvia biedrs. Iepazinies ar dārzkopju pieredzi Austrijā un Polijā, Raivis uzskata, ka kooperācija noteikti ir nepieciešama. Iepriekš darbojies kā saimnieciskās darbības veicējs, viņš šobrīd reģistrējis savu SIA.

– Mums ar vīru ļoti patika, kā izskatās Raivja dārzs. Viss ir perfekti apkopts. Redzams, ka viņš visu dara nopietni, ar domu par nākotni. Sausserža ogu vēl nav ļoti daudz, krūmi ir zemi un novākšana sarežģīta, bet nākamgad jau būs vieglāk, – sprieda D. Krogzema. Viņasprāt, ogu audzēšana ar laiku Raivim izvērtīsies par nopietnu biznesu.  

Gunita Ozoliņa,
laikraksta “Auseklis” žurnāliste