Siera ražotnei Brunavā savs govju ganāmpulks

Bauskas novada Brunavas pagasta zemnieku saimniecības «Krišjāņi» vārds un veikums aizskanējis jau tālu Latvijā. Plašais un gardais Ilutas Straģes dažādo sieru piedāvājums gan mājražotāju, gan lielākos tirgus stendos itin ātri piesaista pircēju uzmanību.

«Krišjāņi» ir arī liela piena lopkopības saimniecība, kurā dienas un darbi ir Jāņa Straģa ziņā. Jānis teic, ka interesei par dzīvi laukos pamatā ir senču gēns.

«Krišjāņos» saimniekošanu 90. gados sāka ar pieciem hektāriem zemes. Jānis Straģis par sevi saka: «Bija vēlēšanās darīt kaut ko vairāk, jo ziema zemes arājiem mierīgāka, tāpēc sākām domāt par fermas attīstību, to izveidojām 1996. gadā. Tēva, pieredzējuša mehanizatora, dotās zināšanas par tehniku un attieksme pret darbu lieti noderējušas, jo fermā bez tehnikas, ar rokām vien neko nevar paveikt.»

Piena devējas brīvpastaigā

«Krišjāņu» ganāmpulkā nu ir 500 ragaiņi, ap 300 slaucamu lopu. Lielākā daļa no tām ir augstražīgās Holšteinas melnraibās, Holšteinas sarkanraibās gan mazāk, bet Šveices gotiņas ap 50. Ar tām govkopību Straģi sākuši, un tās iegādātas Šveicē, jo siera ražošanai tām ir atbilstošāks piena sastāvs. Fermā vidējais izslaukums ir ap 9000 tonnu no govs gadā. «Krišjāņu» govis ganībās neiet, bet plašajā, ērtajā fermā tās atrodas brīvpastaigā. Saimnieks teic, ka šādi turētiem dzīvniekiem izslaukumi ir lielāki nekā fiksētā turēšanā, tikai jārēķinās, ka novietnei jābūt tiešām ērtai, protams, arī apgaismotai un vēdinātai. 

J. Straģis uzsver: «Man kā ražotājam svarīgas tonnas, jo visu nosaka cena, un tā ir atslēga, bet par tauku un olbaltuma sastāvu pienā īpaši maksāts netiek. Tā nu esmu finansiāli ieinteresēts kvantitātē, tāpēc mums lielākoties melnraibās. Mainīt ganāmpulka šķirni saimniekam nav lēti, un tas ir daudzu gadu jautājums.»

Paveicies ar darbiniekiem

Laba sadarbība izveidojusies ar Rokišķu piena pārstrādes uzņēmumu Lietuvā, cena par piena litru normāla, ar lietuviešiem izdevīgi sadarboties. «Latvijā jau mums pašiem piederošu uzņēmumu tikpat kā nav. Piena autocisterna fermā ierodas katru dienu, jo desmit tonnu rezervuārs piepildās ātri,» stāsta Jānis.

Zemnieks min, ka esot paveicies ar darbiniekiem, jo pie šāda apjoma viens neesi karotājs. Savus pienākumus labi veic trīs slaucējas, lopu barošanā visu padara viens cilvēks, zootehniķa un mākslīgās apsēklošanas tehniķa pienākumus arī veic viens speciālists. Dienā lopus pieskata sargi, tīra arī mēslus. Darbinieki ir disciplinēti un apzinīgi, viņi ir vietējie brunavieši, viens no Bauskas.

Zemes kopējā platība 760 hektāru, tajos ap 180 hektāriem zālāju, 80 hektāri kukurūzas un pārējais – graudaugi lopbarībai. Jānis pārliecināts, ka pie šāda lopu skaita viņam izdevīgāk skābsienu gatavot tranšejās, nevis ruļļos, jo plēvošana ir dārga, turklāt jābūt ļoti uzmanīgiem, jo vismazākā gaisa piekļuve barībai tās kvalitāti izposta. Kukurūzas vajadzīgs apmēram 5000 tonnu, kas kopā ar zāles skābsienu ir galvenā ēdināšanas bāze.

Atbildība par ģimeni un bērniem

Jānis Straģis stāsta, ka lietuviešu uzņēmums ir izrādījis uzmanību saviem klientiem un tad, kad tas vēl bijis iespējams, uzdāvinājis braucienu uz eksotisko Zanzibāru. Saimnieks atzīstas, ka reizēm varbūt gribētos ko vieglāku vai kādu stundu vairāk atpūtai, taču atbildība par ģimeni un bērniem prasa savu.

Jāņa un Ilutas Straģu ģimenē aug pieci bērni – Antonijs, Elīza, Agate, Alberts un Luīze. Un kur tad ir tā vieglā maize? Jānim vēl ir divas māsas, Brigita un Regīna, bet viņas izvēlējušās ar medicīnu saistītas profesijas. Tēvs nav vairs šai saulē, bet mamma Biruta vēl līdzās. Viņa pēc atgriešanās no Sibīrijas nav drīkstējusi dzīvot dzimtajā Lietuvā, tādējādi viņa ir brunaviete jau daudzus gadus. 

Ruta Keiša,
"Bauskas Dzīve”

Foto no Straģu ģimenes un  «Bauskas Dzīves» arhīva