Skrīverieši piedalās eksperimentā par nākotnes augsnes modelēšanu

Vērtē komposta ietekmi uz graudaugu ražību. Institūta zinātniece Agrita Švarta stāsta par kompostu gatavošanu no daudzgadīgajiem zālājiem

18. Jūlijs 2022.

GalerijaPrint

Skrīveru Zemkopības institūts jūlijā rīkoja tradicionālo lauka dienu. Tās tēma: “Laukaugu pētījumi ilgtspējīgai saimniekošanai”. Pasākumā piedalījās ap 30 interesentu, galvenokārt no sadarbības iestādēm, tajā skaitā Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Latvijas agronomu biedrības un daudzi citi.

Agrita Švarta, Skrīveru Zemkopības institūta direktora pienākumu izpildītāja, pētniece stāsta, ka viens no zinātnieku darbības virzieniem Skrīveros ir daudzgadīgo zālaugu selekcija. Pēc valsts pasūtījuma šeit un sešās vietās citviet Latvijā notiek dažādu kultūraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana. Tā kā katrai kultūraugu šķirnei ir kāda konkrēta izcelsmes vieta, līdz ar to arī īpašnieks, tas pasūta šādas pārbaudes un izvērtēšanu. Bez Skrīveriem ar pārbaudēm nodarbojas zinātnieki arī Malnavā, Priekuļos, Višķos, Stendē, pie Jelgavas “Pēterlaukos” un Vecaucē.

Atbilstoši lauka dienas tēmai tika runāts par ilgtspējīgu saimniekošanu, kas nozīmē mazāk patērēt dažādas ķimikālijas, vairāk pievēršoties bioloģiskai saimniekošanai. Viens no interesantiem projektiem ir ziemas rudzu, hibrīdo rudzu, ziemas miežu un tritikāles audzēšana kopā ar tauriņziežiem, šajā gadījumā ar ziemas zirņiem. Tā ar bioloģisku metodi graudaugiem nodrošina slāpekļa mēslojumu. Jauna pieredze nāk, mācoties no savām kļūdām, un arī šoreiz secināts, ka zirņi jāsēj maksimāli vēlu, jo pretējā gadījumā jārēķinās ar sekām, ko var nodarīt nepastāvīgie laikapstākļi pavasarī u. c.

Šogad īpaši izceļami ir divi Skrīveros īstenoti projekti. Viens no tiem – dažādu kompostu gatavošana no daudzgadīgajiem zālājiem novāktās un lopbarībai neizmantotās zāles. Otrs projekts saistīts ar ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu augsnes bioloģiskās daudzveidības paaugstināšanu un vides, ekonomiskās un sociālās labklājības palielināšanu. Šis projekts pazīstams arī ar anglisko nosaukumu Soilguard.

Pārkoksnējušos zāli jāapstrādā papildus

Agrita Švarta stāsta, ka, kompostējot zāli, veidoti seši dažādi, pēc sastāva atšķirīgi komposti. Tie veidoti no pļautas zāles, pievienojot dažādus komponentus. Viena daļa zāles pļauta agri pavasarī, kad tā ir sulīga, otra daļa augusta sākumā – lielākoties pārkoksnējusies. Kā komponenti izmantoti cietie kūtsmēsli, kā arī biogāzes ražošanas atlikums – digestāta cietā frakcija. Lauka demonstrējumā kompostu ietekmi uz graudaugu ražu pēta divus gadus: komposta iestrādes gadā audzē vasaras kviešus, kam seko vasaras mieži. Stāstot par rezultātiem, Agrita Švarta saka, ka trīs gadu rezultāti rāda, ka vasaras kviešu ražu būtiski ietekmēja meteoroloģiskie apstākļi un kompostu lietošana. 2020. gadā, kad visā augu attīstības laikā novēroja mitruma trūkumu, pēc kompostu lietošanas iegūta zemāka raža nekā kontroles variantā. Šajā gadā parādījās komposta veida ietekme. Vasaras kviešu raža būtiski pieauga, lietojot kompostu, kas gatavots no agri pļautas zālaugu biomasas un kūtsmēsliem. Tāpat secināts, ka nepieciešams rūpīgi sagatavot kompostu.

Izmantojot kompostos pāraugušu zāli, nepieciešams pievienot kādu mikrobioloģisku preparātu, kas sekmētu pārkoksnējušās zāles sadalīšanos.

Vai augsne arī pēc 30 gadiem spēs mūs pabarot?

Projekta par ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu pamatā ir Grieķijas pētnieku veiktais darbs – izstrādātais modelis par klimata pārmaiņām tuvāko trīsdesmit gadu laikā. Modelis paredz, ka nākotnē būs karstāks un mitrāks, kas savukārt ietekmēs augsnē mītošos mikroorganismus. Projektā iesaistītas 25 valstis no visas pasaules. Izvēlētās realizācijas vietas ir ar lielāku vai mazāku augsnes degradācijas intensitāti. Piemēram, beļģi eksperimentu šogad veic kartupeļu laukā, īri pļavā, somi mežā. Latvijā tajā iesaistītas 20 saimniecības. Eksperiments ilgs līdz 2025. gadam.

Par pētījumu atbildīgās ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes bioloģes – profesore Ina Alsiņa un docente Laila Dubova. Skrīveros šim nolūkam ierīkotas vairākas plēves nojumes. Divu nojumu kopējā platība 15 m². Tajās augošos kviešus divas reizes mēnesī pamatīgi salaista, tā, lai atbilstu nokrišņu daudzumam 20 mm mēnesī. Vēlāk paredzēts šīs platības papildu apstarot ar infrasarkano gaismu jeb sildīt, tādējādi modelējot karstuma viļņus. Izmēģinājumi notiek ar bioloģiskām metodēm apsaimniekotā platībā, kā arī konvencionālās lauksaimniecības apstākļos. Tiesa, zinātniekiem mazāk interesē apstākļu ietekme uz augiem, bet patiesais izpētes objekts ir augsne, tajā esošie mikroorganismi.

Papildus šim eksperimentam segtajās platības zemē ierok gabalus no lina auduma un tējas maisiņu ar visu tēju. To veic nolūkā, lai novērotu celulozes sadalīšanos pastiprināta mitruma un siltuma apstākļos.

Eksperimenta beigās savāktos datus apkopos un izdarīs secinājumus, kas, vienkāršā valodā sakot, atbildētu uz jautājumu: vai 2050. gadā mums būs ko ēst?

Projektam piesaistīti arī sociologi, kuri pētīs, kā augsnes sastāva izmaiņas ietekmēs cilvēku labklājību.

Demonstrējums ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros: LAD 240118/P15 (14. lote) “Dažādu kompostu gatavošana no daudzgadīgajiem zālājiem novāktās un lopbarībai neizmantotās zāles”

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.