Skrīveros 18 saimnieki apguvuši zālāju apsaimniekošanu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti uzsācis vērienīga mācību projekta īstenošanu Lauku attīstības programmas investīciju pasākumu 2014.-2020. gadam ietvaros, kas turpināsies līdz 2018. gada beigām. Divu dienu mācības par zālāju apsaimniekošanu beigušās Skrīveru lauksaimnieku grupai.

Šobrīd aktīvi norit mācības lauksaimniekiem, kuri iesaistījušies LAP 2014.-2020. gadam pasākuma "Agrovide un klimats" aktivitātē "Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" (BDUZ), un, ja ir uzņemtas saistības par Eiropas Savienības nozīmes ilggadīgo zālāju biotopiem (kas ir 1. līdz 4. zālāju ražības klase), ne vēlāk kā saistību perioda otrajā gadā jāiegūst pamatiemaņas zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanā, apmeklējot mācību kursus un iegūstot atbilstošu dokumentu. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuriem 2016. gads ir jau otrais saistību gads BDUZ aktivitātē. Šiem lauksaimniekiem mācības šogad jāapmeklē obligāti, lai varētu saņemt atbalsta maksājumus.

Šādas divu dienu mācības noslēgušās arī otrajai Skrīveru grupai, kurā apliecību par ES nozīmes zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanu ieguva 18 lauksaimnieki. Kursanti bija ieradušies gan no bijušā Aizkraukles rajona teritorijas, gan Rīgas, gan Jēkabpils. Kursu laikā tika apgūti BDUZ atbalsta nosacījumi un ieteikumi to izpildei, zālāju saglabāšana, identificēšana un apsaimniekošanas nosacījumi, iepazītas indikatorsugas, kā arī sagatavots savas saimniecības BVZ apsaimniekošanas plāns.

Lektores Maijas Grandānes vadībā soli pa solim apguvām bioloģiski vērtīgo zālāju indikatorsugas gan teorētiski, gan praktiski, izstaigājot Skrīveru novada zālājus. Vienā no tiem atradām pat spradzeņu un anemoņu (Daugavas vizbuļu) audzi. Dalījāmies pieredzē, kā saglabāt un palielināt dabisko zālāju indikatorsugas katram savā īpašumā. Uzzinājām, ka Latvijā ir vairs tikai aptuveni 0,7% BVZ no visu kopējo zālāju platības. Savukārt vislielākā bioloģisko sugu daudzveidība ir atrodama Argentīnā – 89 sugas uz kvadrātmetru. Šādi interesanti sīkumi piesaista klausītāju uzmanību un liek aizdomāties – ko es varu darīt, lai mūsu bērni un mazbērni varētu pēc 100 gadiem ieiet smaržīgā pļavā un savai vakara tējas krūzei noplūkt dzeltenu gaiļbiksītes ziedu, savu rudens klepu kliedēt ar mārsilu tēju vai uz trīsenes stiebra savērt sarkanas spradzeņu ogas. Vai Jāņu vakarā manā pļavā varēs atrast naktsvijoli, dzegužpirkstīti vai madaru?

Apmeklējām arī Skrīveru Zemkopības zinātniskā institūta zālāju izmēģinājumu parauglauciņus, kuros varējām salīdzināt BVZ sastopamo sugu daudzveidību ar zinātnieku veikumu intensīvo zālāju maisījumu izveidošanā un apsaimniekošanā. To mums laipni izstāstīja kursu „saimnieks” zinātnieks Jānis Vigovskis.

Visi kursu dalībnieki atbalstīja J. Vigovska teikto, ka vislielākais kaitējums zālājiem – gan dabiskajiem, gan intensīvajiem – ir to neapsaimniekošana. Tā rezultātā ar smagu darbu mežam un krūmiem atkarotās platības kļūst nepievilcīgas skatam un saimniekošanai.

Inese Eiduka,

Pļaviņu novada lauku attīstības konsultante un kursu dalībniece