Strādā sirsnīgi un zinoši jauni saimnieki

Preiļu novada Saunas pagastā savu uzņēmējdarbību putnkopības nozarē uzsākuši sirsnīgi un zinoši jauni saimnieki – Inga un Jānis Vosorovi.

Atgriežoties no lielpilsētas, saimniekiem sākotnēji bijusi doma pievērsties aitkopībai, bet, apsverot visus “par” un “pret”, viņi  nolēmuši par labu putnkopībai. Saimniecisko darbību uzsākuši ar 50 dējējvistām. Vistu skaitam palielinoties līdz pirmajam simtam, bija skaidrs, ka, lai hobijs nestu kaut minimālu peļņu, ir jāsāk rēķināt līdzi, ko barot, kā barot, kādas izejvielas izvēlēties. Paši saimnieki atzīst, ka  ir daudz mācījušies un arī kļūdījušies. Kārtējo reizi apstiprinās teiciens, ka visvairāk var mācīties no savām kļūdām, bet nekļūdās tikai tie, kas neko nedara.

Patlaban 350 dējējvistas

Saimniecībā patlaban ir 350 dējējvistas, no tām 90% ir Dominant krosi, pārējie 10% – Lohman Brown un Leghorn. Dējējvistu kross Dominant izveidots Čehijā. Šīs šķirnes putni ir ar salīdzinoši lielāku stresa izturību, mierīgāku temperamentu, lielāku izturību pret slimībām. Var izdēt no 300 līdz 305 olām gadā, vidējais vienas olas svars 65–75 grami. Lohman Brown šķirne veidota Vācijā, var izdēt ap 300 olām gadā, vidējais vienas olas svars 63–64 grami. Leghorn ir viena no senākajām un populārākajām šķirnēm. Vista vidēji gadā izdēj 280–300 olas, vidējais olas svars 55 grami. Ganāmpulkā tiek turētas baltās Leghorn vistas, taču vispār leghornietes ir ne tikai baltas, bet arī ap 20 citu nokrāsu – gaiši, tumši brūnas, arī melnas. Tās labi aklimatizējas un ir izturīgas.

Pirms nedēļas saimniecībā tika uzsākts jauns cikls. Pēc iepriekšējā ganāmpulka likvidācijas, kūts telpu tīrīšanas un uzlabošanas  tika iepirkti 2–4 mēnešus veci jaunputni, kas drīzumā sāks dēt. Vistas sāk dēt olas 4–6 mēnešu vecumā. Saimniecībā vidējā vienas vistas dējība ir 250 olas gadā. Ja ir mazāka ražība, tad nav rentabli, jāmeklē cēloņi, kas pie vainas.

Svarīgākie priekšnoteikumi, kas jāievēro putnkopībā – teicama higiēna putnu mītnē, svaigs gaiss, kvalitatīva barība un ūdens.  Saimniecībā ūdens dzirdnes ir automātiskās, barības padeve – roku darbs, bet nākotnē plānots mehanizēt arī barības padevi.

Barību gatavo pašu saimniecībā

Barību granulās gatavo pašu saimniecībā. Tiek audzēti lopbarības graudi, soja, iepērk saulespuķu spraukumus, kukurūzu, minerālvielu un vitamīnu piedevas. Barībā ļoti svarīgi nodrošināt nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu. Tiek veiktas barības analīzes, lai pārliecinātos par barības uzturvērtību. Būtiski, lai barībā netrūktu ne tikai proteīna, bet arī šķiedrvielu, tāpēc 5% pie barības tiek pievienoti ļoti kvalitatīvi siena milti, kas ir gan šķiedrvielu, gan karotīna avots un nodrošina to, ka olu dzeltenums ir izteikti dzeltenā krāsā. Ja siens ir nekvalitatīvs, piemēram, gatavots no pāraugušas zāles vai aizlijis, tad arī olu dzeltenumi būs blāvi dzelteni, taču, kā zināms, pircēji vairāk iecienījuši olas, kurām ir koši izteikti dzeltenumi.  

Vienmēr jāatceras, ka putnkopībā nav pieļaujams, ka tiek izbarota bojāta, iepelējusi barība. Tas var izraisīt bīstamas gremošanas orgānu saslimšanas, līdz ar to mazināsies produktivitāte, smagākos gadījumos putni var nobeigties.

Saimnieki Jānis un Inga īpaši uzsver, ka galvenais ir profilakse, tad būs mazāk saslimšanu un problēmu. Profilaksei un imunitātes stiprināšanai vistām tiek izmantoti dažādi dabiski līdzekļi. Piemēram, raudene (oregano) putniem ir kā bioloģiska alternatīva antibiotikām, jo tā ir ar antibakteriālu, pretvīrusu un pretsēnīšu iedarbību. Tāpat vistu veselības uzturēšanai tiek izēdināti arī ķiploki. Pret parazītiem barībai var nedaudz pievienot čili, kas veicina asinsriti un stiprina imunitāti. Kūts balsināšanai un dezinfekcijai izmanto krītu, baltās sienas dod arī papildus gaišumu telpā. Dējējvistām gaisma jānodrošina tieši 14 stundas diennaktī, nav vēlams ne īsāks, ne garāks gaismas režīms. Par pakaišu materiālu saimniecībā izmanto zāģu skaidas.

Saimniecībai nav bioloģiskās saimniecības statusa, un produkcija nav sertificēta kā bioloģiski ražota, tomēr tās augsto kvalitāti saimnieki pierāda ar to, ka olas uzturā droši lieto pašu bērni. Arī stabils pieprasījums no patērētajiem ir kā kvalitātes un uzticamības garants. Tāpēc strādāts tiek ļoti atbildīgi.

Kāpēc tieši dējējvistas?

Saimnieki uzskata, ka ola ir pateicīgs produkts. Katram produktam savs klients. To patērē gandrīz visi, un kvalitatīvai produkcijai noiets būs vienmēr. Patīk tas, ka produkts uzreiz nonāk pie patērētāja. Olām arī uzglabāšanas un realizācijas laiks salīdzinoši garāks nekā citiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem – 21 dienas laikā jārealizē, oficiālais derīguma termiņš ir 28 dienas.

Saimnieki ar jaunu sparu un atbildīgu saimniekošanu Preiļu pusē ir iekarojuši savu tirgus daļu un nodrošina klientus ar lauku vistu olām.

Inga un Jānis Vosorovi ikvienam iesaka – pirms mesties ar galvu kādas idejas realizēšanā, septiņas reizes nomērīt, izsvērt visus “par”  un “pret”, un pats galvenais – nebaidīties, jo tikai darot katrs sapratīs,  kas ir viņa dzīves aicinājums un sirdsdarbs.

Zita Brikša,
LLKC Preiļu konsultāciju biroja lopkopības konsultante

Foto: LLKC Preiļu birojs