Svarīgi apzināties iespējas un virzienus tālākai saimnieciskajai darbībai

Lauksaimnieki saprot, ka nākamajā gadā, stājoties spēkā jaunajai Eiropas Savienības Kopējai lauksaimniecības politikai, gaidāmas būtiskas izmaiņas ierastajā atbalsta maksājumu saņemšanas sistēmā. Kas un cik daudz par to zināms? Lauku atbalsta dienests rudens sezonā aicināja lauksaimniekus jau uz pirmajām konkrētajām darbībām, kas saistītas ar gaidāmajām izmaiņām maksājumos. Lai saņemtu ekoshēmas atbalstu par kādu no augsnes apstrādes metodēm, zemes apsaimniekotājam, izmantojot LAD mobilo lietotni, rudenī bija jāuzņem fotoattēls ar konkrēto lauku. Ar to pierādot, kāda augsnes apstrādes metode pielietota – tiešā sēja, augsnes joslu apstrāde vai augsnes minimālā apstrāde. Klientiem radās jautājumi, vai nav nokavēts termiņš, vai tas jādara visiem, kas apstrādā aramzemi, kā rīkoties ar mobilo lietotni? Analogi būs jārīkojas, sākoties pavasara sējai. Prasība nebūt nav obligāta. Ja apsaimniekotājs ieinteresēts saņemt papildus maksājumu 15 EUR/ha, tad izvēlas šo saudzējošo lauksaimniecības praksi. Līdzīgu šāda veida iespēju, kā maksimāli katra saimniecība var rast dažādus risinājumus, lai kāpinātu saņemamā atbalsta kopsummu, ir daudz.

Lai varētu labāk izprast piedāvāto sistēmu, jāsāk ar  jauno  pamatmaksājuma formulējumu – ilgtspēju sekmējošs ienākumu pamatatbalsts (ISIP). Tas ir līdzīgi kā bija vienotais platību maksājums ar noteiktu vienotu pamatsummu visām saimniecībām. ISIP pamatlikme paredzēta 88 EUR/ha. Lai saņemtu pamatatbalstu, saimniecībai būs jāatbilst tiešo maksājumu vispārīgo nosacījumu jaunajām prasībām. Teikt, ka prasības ir jaunas, nebūs īsti pareizi, jo arī līdz šim, lai pieteiktos vienotā platību maksājuma saņemšanai, saimniecībai bija jāatbilst sava veida izvirzītajiem nosacījumiem. Jaunajā sistēmā tie ir papildināti, ir jauninājumi. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šobrīd vēl nav apstiprināti Ministru Kabineta noteikumi ar konkrētiem nosacījumiem. Svarīgi saprast, ka maksājumu saņemšanas ierastā kārtība ar nākamo gadu tiks mainīta. Jāiepazīstas ar vispārīgajām prasībām, lai platību apsaimniekotājs varētu pieteikties atbalsta maksājumiem. Ir būtiski mainīti aktīvā lauksaimnieka atbilstības kritēriji, ar kuriem noteikts, ka aktīvs lauksaimnieks ir persona, kura veic vismaz vienu no vairākām minimālām lauksaimniecības darbībām. Patlaban noteikti septiņi kritēriji, bet iespējami precizējumi, izmaiņas.  Zemkopības ministrijas mājaslapā var izlasīt un pieturēties pie piedāvātajiem kritērijiem, jo tas ir tikai pieļāvums, ka nosacījumi var tikt mainīti. Jāsaprot, ka tiešos maksājumus varēs saņemt tikai aktīvi lauksaimnieki, kuri nodrošinās atbilstību vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem. Šeit nopietni par izmaiņām un iespējām būs jāpiedomā diezgan daudzām saimniecībām, jo, ja saimniecība neveic lauksaimniecisko darbību (nav izpildīts neviens no kritērijem), atbalsts nepienākas. Piemēram, ja persona, kura līdz šim apsaimniekoja zālāju platības (zāli nopļāva un novāca), pieteicās atbalstam un maksājumu saņēma, tad turpmāk par šāda veida saimniekošanu maksājums nepienāksies.   

Prasība neattieksies uz platību apsaimniekotājiem, kuri iepriekšējā gadā saņēma tiešos maksājumus 500 eiro vai mazākā apmērā.

Savukārt, ja persona atbilst aktīvā lauksaimnieka statusam, jāskatās tālāk, ko var izmantot no piedāvātā jaunajā sistēmā. Lai arī uzņemties 5 gadu saistības kādā no agrovides pasākumiem vai dalība kādā no jaunajām ekshēmām nav obligāta, tomēr ir vērts  censties  un naudas izteiksmē maksimāli papildināt noteikto pamatatbalstu (ISIP). Informācija ir ļoti plaša, tāpēc jāmēģina to uztvert pakāpeniski. Pārlasot piedāvātos prezentācijas materiālus vai noklausoties reģionālās konferences video ierakstu  Zemkopības ministrijas mājaslapā. Vienkāršā valodā sakot, ņemam papīru, rakstāmo un tabulas veidā piefiksējam variantus, naudas summas un saimniecības iespējas.

Lauku atbalsta dienesta klientu apkalpošanas centros katru ceturtdienu tiek rīkotas informatīvās dienas par atbalsta saņemšanas iespējām un nosacījumiem. Ieteikums katram lauksaimniekam apmeklēt, kā arī pieteikties uz individuālajām konsultācijām.

LLKC Rēzeknes konsultāciju biroja rīkotais seminārs par šo tēmu bija plaši apmeklēts. Seminārā saņemto informāciju labāk izprata lauksaimnieki, kuri pirms tam bija skatījušies konferenču ierakstus vai lasījuši pieejamo informāciju. Tomēr joprojām ir neskaidrības, piemēram, attiecībā uz ekoshēmām.

Lauksaimniekiem rūpīgi jāiepazīstas ar jaunajiem nosacījumiem un savlaicīgi jādomā, kas jāizdara līdz jaunajai tiešo maksājumu pieteikšanās sezonai. Piemēram, lai pretendētu uz  maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem (līdz 40 gadu vecumam), uz iesnieguma iesniegšanas brīdi pretendentam jābūt lauksaimniecības izglītībai vai jābūt apgūtām lauksaimniecības pamatzināšanām vismaz 160 stundu apmērā.

Ja ir vēlme uzņemties 5 gadu saistības, nodarbojoties ar bioloģisko lauksaimniecību, jāpārskata zemes nomas līgumu termiņi. Tiem jābūt spēkā vismaz līdz 2027. gadam (ieskaitot), lai nerastos problēmas. Piemēram, ja nomas līguma termiņš ir līdz 2025. gadam, bet īpašnieks zemi turpmāk nevēlēsies iznomāt, tad rezultātā  lauksaimniekam var nākties atmaksāt saņemto atbalstu.

Svarīgi katram apzināties iespējas un virzienus tālākai saimnieciskajai darbībai, kādi uzdevumi jāveic, kādi izaicinājumi gaidāmi. Jāpierod pie jaunajiem formulējumiem un definējumiem. Tikai līdz galam izprotot jauno modeli, saimniecība var gūt maksimālo labumu.

Lauksaimnieki tiek aicināti nākt uz biroju, zvanīt, jautāt, lai kopīgi varētu izprast, izvērtēt konkrētas situācijas un meklēt optimālākos risinājumus.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes birojs