Talsos seminārs par šāgada aktualitātēm

Jaunais gads LLKC Talsu birojā sācies ļoti aktīvi –  30. janvārī ar lielu klausītāju atsaucību sākās šī gada informatīvo semināru cikls.

Pirmā semināra programma tika piedāvāta daudzpusīga, lai aptvertu pēc iespējas vairāk aktuālu tematu. Semināra ievadā Talsu novada pašvaldības pārstāve Endija Libere skaidroja normatīvo aktu regulējumu par lauksaimniecībā izmantojamo zemju iegādes nosacījumiem. Viņa aicināja zemes nomas līgumus reģistrēt pašvaldības nomas līguma reģistrā –  jaunie nomas līgumi jāreģistrē mēneša laikā pēc to noslēgšanas, savukārt jau esošie līgumi reģistrējami līdz šī gada jūnijam. Jaunā kārtība nodrošinās zemes nomniekam pirmpirkuma tiesības gadījumā, ja īpašnieks nomāto zemi būs nolēmis pārdot. Endija Libere arī norādīja, ka nomas līgumi jāslēdz vismaz uz pieciem gadiem.

Sarma Trama, Lauksaimniecības datu centra Ziemeļkurzemes reģiona pārstāve, aicināja ganāmpulku īpašniekus izmantot Lauksaimniecības datu centra elektronisko datu ievades sistēmu. Līdz ar to informācijas sniegšana par izmaiņām ganāmpulkā ir daudz ātrāka, precīzāka, un saimnieki to var paspēt veikt normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Par tehniskām lietām informēja Lauris Ozols, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras pārstāvis. Vispirms visiem auto un traktortehnikas vadītājiem tika atgādināts pārbaudīt medicīniskās izziņas derīguma termiņu, kas var kļūt par būtisku šķērsli turpināt ceļu, ja izziņas derīguma termiņš ir beidzies. Viņš aicināja arī visus traktora piekabju īpašniekus pārliecināties par piekabes atstarojošo elementu izvietošanu, kas obligāti tiek pārbaudīta tehniskās apskates laikā. Lauris Ozols arī skaidroja traktortehnikas un piekabju pārbūves nosacījumus un to atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Piemēram, pirmās kategorijas pārbūvi atļauts veikt bez iepriekšējas saskaņošanas, dodoties uz Valsts tehniskās uzraudzības aģentūru. Šādai kategorijai pieskaitāma kabīnes maiņa, kravas kastes pārbūve par kravas platformu u. c. Savukārt traktortehnikas pārbūves projekts jāsaskaņo un atzinums par pārbūvi nepieciešams traktoram vai piekabei, kam pārbūves rezultātā tiek izmainīti tehniskie dati un parametri, piemēram, benzīnmotora maiņa pret citas markas dīzeļmotoru.

Semināra pirmo daļu noslēdza Meža konsultāciju pakalpojumu centra pārstāves Lindas Spades prezentācija par rīcību ar aizaugušām lauksaimniecības zemēm un to atbilstību Meža likumam no šā gada 1. janvāra. Viņa detalizēti izklāstīja kritērijus, pēc kādiem jāvērtē aizaugušās zemes platības. Vispirms nepieciešams izmērīt, vai aizaugušajā teritorijā koku vidējais augstums ir 5 m vai lielāks. Pēc tam novērtē aizaugušās teritorijas platību – ja tā sasniedz 0,5 ha un vairāk, tad nosaka valdošo koku sugu un to skaitu uz hektāru (vairāk nekā 1300 vai 1500 koku atkarībā no sugas). Tikai gadījumā, kad aizaugusī teritorija atbilst visiem trim kritērijiem, tā kļūst par Meža likuma objektu. Mežaudzi, ko īpašnieks plāno kādreiz atgriezt lauksaimnieciskai saimniekošanai, Linda ieteic reģistrēt kā plantāciju mežu, jo uz tiem nav attiecināta Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība, kā arī nav jāmaksā kompensācija par plantāciju meža atmežošanu, pārveidojot to atpakaļ lauksaimniecības zemē. Jautājumu un neskaidrību semināra dalībnieku vidū ir daudz, taču Linda Spade iedrošina ikvienu interesentu zvanīt un vērsties Talsu Meža konsultāciju pakalpojumu centrā, kur katru gadījumu palīdzēs izvērtēt speciālisti.

Semināra otrajā daļā Oskars Balodis, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs, sniedza izsmeļošu informāciju par lauka pupu audzēšanu un to labvēlīgo ietekmi uz augsnes auglību. Latvijas mitrais piejūras klimats ir piemērots to audzēšanai, tām ir spēcīgs stublājs – izturīgs pret veldri. Tomēr, lai izaudzētu labu ražu, sēja ieteicama pēc iespējas agrāk, vēlams līdz aprīļa beigām, jo lauka pupas dīgst ilgāk, un augšanas periodā tām nepieciešams daudz mitruma. Augšanas sākumposmā tās ir jutīgas pret nezālēm, bet īslaicīga salna tām nekaitē. Būtiski pēc lauka pupu novākšanas graudu mitrumu pazemināt pakāpeniski, lai neveidotos plaisas sēklapvalkā. Par vienu no mīnusiem lauka pupu audzēšanā Oskars Balodis minēja daudz lielākas kopējās izmaksas, sākot ar sēklu iegādi līdz pat ražas novākšanai un atbilstošai žāvēšanai salīdzinājumā ar citiem kultūraugiem. Tomēr lauka pupu labvēlīgā ietekme uz augsnes auglību nākamajām kultūraugu ražām ir ievērojama, līdz ar ko gūtā peļņa pārsniedz lauka pupu audzēšanas izmaksas.

Talsu birojs pateicas visiem semināra dalībniekiem par atsaucību un novēl veiksmīgu un ražīgu šo gadu!

Ilze Ventiņa,

LLKC Talsu nodaļas lauku attīstības un uzņēmējdarbības konsultante