Tik nepieciešamie ķiploki atkal cieņā

Lai arī ķiploks, kā daudzi citi kultūraugi, ir nākuši no Vidusāzijas reģiona, Latvijā tas pazīstams jau sen. Mūsu senči ļoti labi prata izmantot šī auga dziednieciskās īpašības. Šobrīd mēs par ķiploku kā “zālēm” atceramies laikā, kad plosās gripa, bet pārējā laikā ķiploks ir pieprasīts dārzenis.

Šobrīd Latvija piedzīvo jaunu ķiploku audzēšanas popularitātes vilni. Katru gadu palielinās ar ķiplokiem apstādītās platības. Platībmaksājumu atbalstam 2016. gadā Lauku atbalsta dienestā bija pieteikti 89,73 ha, un tā ir platība no laukiem, kas lielāki par 0,3 ha, bet reālo ķiploku stādījumu ir vismaz divas reizes vairāk. Pagaidām ar ķiploku ražību gan Latvijā nevaram lepoties, tā vidēji ir salīdzinoši zema un nepārsniedz 4 t/ha. Tieši ražības palielināšana, lai varētu Latvijas tirgu nodrošināt ar pašaudzētiem ķiplokiem, ir tas, pie kā intensīvi jāstrādā. Lai iegūtu lielāku ražu, svarīga ir cīņa ar kaitīgo ar organismu, slimību un kaitēkļu, ierobežošanu. Tādēļ 11. jūlijā Beverīnas novada Trikātas pagasta z/s „Skujiņas “ notika LLKC un Valmieras konsultāciju biroja rīkotā izmēģinājuma lauku diena – seminārs „Ķiploku kaitīgo organismu ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā“.

Trikātas pagasta “Jaunapsītēs” saimnieko Vineta Skujiņa  ar dēliem Gati un Māri, un viņi  visi kopā jau vairāk nekā 15 gadus nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. Katram no dēliem ir sava saimniecība. Šogad ziemas ķiploki 1,8 ha platībā tika audzēti Māra Skujiņa  saimniecībā “Skujiņas“, kuras kopplatība ir 16,7 ha, bez ķiplokiem tur tiek audzēti arī kartupeļi 13 ha un sīpoli 1,8 ha platībā. Gata Skujiņa saimniecībā “Kalnavīteri” audzē kabačus, kāpostus, lauku gurķus. Nu jau praktiski visa gada garumā saimniecībā audzē sīpolu lokus, kurus paši fasē un realizē vietējo veikalu ķēdē “Top”, kur sezonas laikā nonāk arī lielākā daļa no visiem izaudzētajiem dārzeņiem.

Lauku diena – seminārs tika organizēts divās daļās. Pirms došanās uz lauku, lai novērtētu, kā šogad auguši ķiploki, notika izglītojošais seminārs. Tajā pirmā uzstājās LLU Augsnes un augu zinātnes institūta vadošā pētniece Gunita Bimšteine. Viņas uzstāšanās temats bija “Ķiploku slimības un to ierobežošana”, Latvijā maz pētīts, tāpēc tas izpelnījās klausītāju nedalītu interesi. LLKC dārzkopības konsultants Māris Narvils  klātesošajiem  pastāstīja par ķiploku audzēšanu, cīņu ar nezālēm, par ķiploku šķirnēm, stādīšanas un novākšanas tehniku un arī ieskicēja sadarbību ķiploku realizācijai. Valmieras konsultāciju biroja augkopības konsultante Ilona Krūmiņa iepazīstināja ar izmēģinājumu ierīkošanas gaitu, veiktajiem novērojumiem un iegūtiem secinājumiem. Ar savu pieredzi šīs kultūras audzēšanā ar klātesošajiem gan semināra daļā, gan uz lauka dalījās grāmatas “Ķiploku audzēšana Latvijas apstākļos” autors Imants Missa.

Lauku dienas otrajā daļā dalībnieki devās uz lauka apskatīt ķiploku stādījumus. Pasākums bija kupli apmeklēts, ķiploku audzētāji bija ieradušies no visiem Latvijas novadiem, tālākie dalībnieki bija mērojuši ceļu no Durbes un Aknīstes. Tāpēc, apskatot ziemas ķiplokus uz lauka, dalībnieki varēja dalīties pieredzē par to, kā stādījumi izskatās citos Latvijas reģionos. Galvenais secinājums, – visnoteicošākais ziemas ķiploku audzēšana ir laika apstākļi, pilnā mērā ir apstiprinājies. Šogad ne tikai ziema, bet arī pavasaris un vasara nav labvēlīga ķiploku augšanai. Kā par spīti dabas kaprīzēm palīdzēt ķiplokam izaugt, uz lauka konsultācijas sniedza nozares profesionāļi Gunita Bimšteine, Māris Narvils, Imants Missa  un, protams, saimnieks Gatis Skujiņš.

Valmieras biroja augkopības konsultante Ilona Krūmiņa ir gandarīta par padarīto darbu, prieks par daudzajiem pateicības vārdiem par noorganizēto lauku dienu – semināru. Svarīgi, ka lauku dienas dalībnieki  – gan tie, kuri audzē ķiplokus, gan tie, kuri domā tikai par to audzēšanu lielākās platībās, ieguva vērtīgu informāciju par šīs perspektīvās kultūras audzēšanu Latvijas apstākļos. Šeit varēja redzēt kļūdas, no kurām vajadzētu izvairīties un tās nepieļaut, un varēja saņemt atbildes uz daudziem interesējošiem jautājumiem.

Īpašs paldies Gatim Skujiņam par līdzdarbošanos un ieinteresētību izmēģinājuma ierīkošanā un dalīšanos savā ķiploku audzētāja pieredzē ar pasākuma dalībniekiem.

Demonstrējums “Ķiploku kaitīgo organismu ierobežošana integrētajā augu aizsardzībā” Beverīnas novada Trikātas pagasta z/s “Skujiņas “ tika ierīkots Valsts lauku tīkla pasākuma  “Ilgtspējīgas  lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošanas laukkopībā un dārzeņkopībā “ ietvaros sadarbībā ar LLKC augkopības nodaļas speciālistiem.

Valda Empele,

LLKC Valkas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Sniedze Ragže, Valkas novada lauku attīstības konsultante