Vai nobarojamo buļļu turēšanas apstākļi ietekmē to dzīvmasas pieaugumu?

Pārgaujas novada gaļas liellopu saimniecībā “Kalnmuiža” 9. jūlijā notika fermu dienu pasākumu seminārs par gaļas liellopu audzēšanas metožu salīdzinājumu āra apstākļos un novietnē.

Pasākums tika organizēts Latvijas Lauku konsultāciju un izglītība centra vadītā Zālēdāju projekta  ietvaros.  Ar gaļas liellopu audzētājiem aktuāliem jautājumiem nobarojamo christian louboutin uk shoes buļļu turēšanā, ēdināšanā, kā arī rupjās lopbarības kvalitātes nodrošināšanā  iepazinās konsultanti, lopkopības speciālisti, gaļas liellopu audzētāji, studenti un skolnieki.

Semināra sākumā Anita Siliņa no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra klātesošos iepazīstināja ar pašreizējo situāciju gaļas liellopu nozarē  un demonstrējumu saimniecību ekonomiskajiem rādītājiem. 2014. gadā 1 kg liellopu gaļas ražošanas pašizmaksa bija no 3,10–7,40 eiro par kilogramu. Runātāja atzīmēja, ka no pašizmaksas, lai saražotu 1 kg liellopu gaļu, lopbarībai vidēji tika tērēti no 0,44–1,15 eiro. Lai iegūtu labas kvalitātes liellopa gaļu, ir nepieciešama ļoti labas kvalitātes rupjā lopbarība, kuras izmaksas ir jārēķina (ganību zāle, siens, skābsiens), pastāvīgi jāseko līdzi zālāju ražības apjomam.

Valters Dambe, SIA „Kalnmuiža”  īpašnieks uzskata, ka ir jāsalīdzina dzīvsmasas pieaugumi, turot dzīvniekus Jāparāda atšķirības, un  to ir iespējams izdarīt tad, ja buļļi tiek nobaroti vienā saimniecībā un baroti ar vieniem un tiem pašiem barības līdzekļiem. Kamēr notiek demonstrējums, tiek uzskaitīta izlietotā barība, vērtēta un uzskaitīta zālāju ražība, dažādos aspektos analizēti ekonomiskie rādītāji. Tas saimniecībai vēl spilgtāk liek saskatīt lietas, kuras christian louboutin discount varētu izdarīt, lai samazinātu gaļas kilograma izmaksas. Tā kā „Kalnmuižā”  ir 36 zīdītājgovis, ap 90 – kopējais liellopu skaits. Saimniecībā ir ap 45 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, nomā 20 ha. Saimniecības mērķis ir iegūt labas ražas no zālājiem, lai barības pietiktu un lai rupjā lopbarība būtu kvalitatīva. Saimniecība audzē graudaugus, āboliņu, lucernu. Katru gadu atjauno apmēram 5 ha ganību platību, kur zālāju sēj zem virsauga, kultivēto ganību ražību cenšas sasniegt ap 40 t/ha.

Daiga Baltiņa LLKC lopkopības konsultante semināra dalībniekus iepazīstināja ar demonstrējumu: novērtēt un salīdzināt Limuzīnas šķirnes teļu augšanas rādītājus (dzīvmasu un dzīvmasas pieaugumu diennaktī), izmantojot trīs turēšanas variantus: turēšana kūtī;ar iespēju ieiet kūtī;turēšana āra apstākļos.

Limuzīnas šķirnes teļu absolūtais dzīvmasas pieaugums diennaktī:

• Ø turot liellopus kūtī, nobarojamajiem buļļiem dzīvmasas pieaugums ir 1000 g diennaktī;
• Ø turot ārā ar iespēju ieiet kūtī, nobarojamajiem buļļiem dzīvmasas pieaugums ir700 g diennaktī;
• Ø turot āra apstākļos, nobarojamajiem buļļiem dzīvmasas pieaugums ir 500 g diennaktī.

Limuzīnas šķirnes teļu dzīvmasa piedzimstot un turpmākā augšanas laikā bija atbilstoša ciltsdarba programmā izvirzītajām prasībām. Teļu un jaunlopu nobarošanas laikā no patērētās christian louboutin sandals sausnas 75 – 83% bija zāles lopbarības sausna, bet pārējo sausnas daļu nodrošināja ar spēkbarību. Nobarojamo buļļu grupai, kas tika nobarota kūtī , vidējā barības cena bija vidēji 1,49 eiro vienam dzīvniekam diennaktī.

Daina Kairiša, LLU LF Agrobiotehnoloģijas institūta profesore izskaidroja ciltsdarba  nozīmi kvalitatīvu ganāmpulku izveidē. Latvijā gaļas liellopu pārraudzības ganāmpulku skaits arvien pieaug (uz  01.01.2015. gadu bija 982 pārraudzības ganāmpulki).

Gaļas liellopu nozares attīstību stimulē nozares attīstībai piemērotie klimatiskie un ekoloģiskie apstākļi, kā arī  valsts un ES atbalsts. Dzīvnieku produktivitātes rādītājus ietekmē:

1. Selekcija  –  30% (ģenētiski pārmantotā informācija),

2.  Vides faktori: ēdināšana (~50%), turēšanas apstākļi, dzīvnieku veselības stāvoklis, atnešanās sezona.

Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu pēc kvalitatīvas gaļas Latvijā un izaudzētu atbilstošas kvalitātes dzīvniekus eksportam:

• Ø kādas šķirnes dzīvniekus vēlas audzēt,
• Ø kādas audzēšanas metodes izmantot,
• Ø kā pareizi novērtēt audzējamo dzīvnieku kvalitāti,
• Ø kā pareizi izvēlēties vaislas dzīvniekus.

Kā organizēt ciltsdarbu saimniecībās?

Pārraudzības datu ticamībai šķirnes saimniecībās pielietot A pārraudzības sistēmu. Lai nodrošinātu sertificēto pārraugu finansiālo neatkarību, to sniegtos pakalpojumus apmaksā dzīvnieku audzēšanas organizācija no valsts atbalsta maksājumiem. Eksterjera vērtēšanu veikt vismaz diviem sertificētiem dzīvnieku vērtēšanas ekspertiem, kuri ir dzīvnieku audzētāju organizācijas darbinieki. Dzīvnieku audzēšanas organizācijas speciālisti veic ciltskodola grupas dzīvnieku izlasi un veic pāru atlasi. Sadarbībā ar PVD sastāda slimību sarakstu, kas obligāti jāizmeklē šķirnes saimniecībās. Veterināro izmeklējumu izmaksas sedz no valsts atbalsta maksājumiem. Saimniecības saņem atbalstu par ciltsdarba veikšanai nepieciešamo pakalpojumu sniegšanu, tas ir, vaislinieku pārbaudi, kvalitatīvu vaislas dzīvnieku izaudzēšanu ganāmpulka atjaunošanai vai pārdošanai, mērinstrumentu un palīgpersonāla nodrošināšanai.

Fermu dienu pasākuma otrajā daļā tika apskatīti „Kalnmuižas” zālāju lauki, kuri tika ierīkoti iepriekšējā gadā, pirmajā pļāvumā no hektāra tika iegūta zaļā masa vidēji 19,5 tonnas. Tika demonstrētas tehnikas vienības, kas nopļauj, sagatavo vālu, satin rulli, ietin plēvē un novieto lauka malā – sagatavotā vietā. Vēl pasākuma dalībnieki varēja apskatīt saimniecībā nobarojamos buļļus, kas tiek nobaroti āra apstākļos un novietnē. Pasākuma noslēgumā saimnieki aicināja uz liellopu gaļas gardumu degustāciju.

Demonstrējumā iegūtie rezultāti tiks demonstrēti noslēguma seminārā LLKC gada beigās.

Seminārs notika Valsts Lauku tīkla pasākuma „Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojektu īstenošana” ietvaros.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja