Vairāk sēj ziemājus, papuves neizmantos

Latvijā šogad atļauts papuves izmantot pārtikas un lopbarības ražošanai. Atkāpes no tiešo maksājumu zaļināšanas prasību izpildes 2022. gadā veiktas, lai maksimāli palielinātu pārtikas ražošanai pieejamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

«Pabaro» ziemas rapšus un kviešus

Laikraksta «Bauskas Dzīve» aptaujātie zemnieki lielākoties šo iespēju neizmantos, jo sēkla tīrumos guldīta jau pagājušajā rudenī vai pašlaik pavasarī. Kādam papuve vajadzīga augu sekas nodrošināšanai. Tā, piemēram, ir SIA «Lielmežotne». «Apsējam aptuveni 2000 hektāru lielu zemes platību. Papuve mums vajadzīga augu sekas nodrošināšanai. Palielināt ražošanas apjomu nevarēsim,» teica uzņēmuma vadītājs Edgars Cielavs. Jāpiebilst, ka «Lielmežotnes» darbības raksturs ir jauktā lauksaimniecība, proti, firma strādā augkopības un lopkopības jomā.

Savukārt zemnieku saimniecībai «Baloži» Īslīces pagastā, «iespiestai starp lielajiem tūkstošniekiem», papuves vispār nav. «Teju visu – 90 procentus – apstrādāju jau rudenī, pavasarī tikai pupas iesēju,» sacīja īpašnieks Raitis Garais. Viņš apsaimnieko 320 ha. Lielākajā to daļā aug ziemāji – kvieši un rapši.

Līdzīgi SIA «Uzvara-Lauks» visas platības jau ir apstrādātas. Pirms četrām nedēļām iesēti vasaras kvieši, pupas un zirņi. Labība ir sadīgusi, pēc nedēļas pirmie asni būs pupām un zirņiem. Sākusies mēslošana, mehanizatori «baro» ziemas rapšus un ziemas kviešus, pastāstīja Gailīšu pagastā bāzētā uzņēmuma agronoms Sergejs Kataņenko.

Kopumā «Uzvara-Lauks» apkopj 5960 ha. No tiem 3200 ha zaļo ziemas kvieši, bet 1530 ha aug ziemas rapši. Vasaras kvieši kuplos apmēram 650 ha platībā, bet pupas – 220 ha, zirņi – 70 ha. Atlikušajā teritorijā aug stiebrzāles – sarkanā un pļavas auzene.

Prātīgs lēmums

No uzrunātajiem lauksaimniekiem tikai zemnieku saimniecībai «Jaunzemji» Mežotnes pagastā šopavasar seši hektāri aramzemes ir papuve. «Zemes kopšanu esmu nodevis dēla ziņā. Viņš strādā valsts darbā, lai nopelnītu pensiju, bet brīvajā laikā saimnieko te. Cenšamies visu izdarīt rudenī, dēls ņem atvaļinājumu. Pirmo reizi dzirdu, ka šopavasar noteikumi mainīti. Tas ir prātīgs lēmums. Mums nav sēklas, bet mēģināsim dabūt no pazīstamiem saimniekiem, kuri audzē vasarājus. Tad jau jāsteidz apsēt! Labprāt to darītu,» ar aizrautību sacīja pieredzējušais zemkopis Elmārs Staļģevics, kuram rit 82. dzīves gads. «Bauskas Dzīve» pieļauj, ka no viena hektāra zemes Mežotnes pagastā neliela saimniecība var iegūt ap septiņu tonnu lielu graudu ražu. Tātad no sešu hektāru lielas platības varētu būt 42 tonnas graudu. Lai radītu priekšstatu ar lauksaimniecisko ražošanu nesaistītiem iedzīvotājiem, jāteic, ka minēto apjomu var iekraut divās vilcēja puspiekabēs jeb divās «fūrēs». Var secināt, ka pat nelieli papuves lauki dos ražas papildinājumu rudenī.

«Jaunzemju» rīcībā ir 130 ha teritorija. No tiem ap simt hektāru ir Staļģevicu īpašumā, bet pārējais rentē no tuvākajiem kaimiņiem. Uzņēmums audzē divas kultūras – ziemas rapšus ap 30 ha lielā platībā, savukārt atlikušajā daļā – ziemas kviešus.

Kara sekas

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā radītās sekas pasaules pārtikas apgādē, Eiropas Komisija pēc dalībvalstu lūguma pieņēma lēmumu 2022. gadā ļaut atkāpties no zaļināšanas maksājuma nosacījumu piemērošanas. Mērķis – palielināt pārtikas un lopbarības ražošanas potenciālu. Jaunums attiecas uz lauksaimniekiem, kuri šogad plānojuši papuves platības izmantot kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgas platības prasības izpildei.

Līdz šim papuves platībās bija noteikts ražošanas un augu aizsardzības līdzekļu ierobežojums, savukārt šogad drīkst deklarēt arī tādas papuvju platības, kuras tiek noganītas, no tām ražošanas vajadzībām tiek novākta raža vai tās tiek izmantotas kultūraugu audzēšanai un arī, ja tajās tiek izmantoti augu aizsardzības līdzekļi. Vairāk informācijas var iegūt ZM un citās ar lauksaimniecību saistītās iestādēs.

Latvijas tīrumos jau zaļo ziemāji, aktīvi sasēti vasarāji. Eksperti uzskata – lai gan tīri teorētiski šis ir brīdis, kad zemnieki var mēģināt paplašināt savus graudu kultūru tīrumus, praktiski ieņemt Ukrainas vietu tirgū ir neiespējami, arī izejvielu izmaksas ir pārāk augstas.

Ukraina ir starp «Top 5» lielākajām graudu un eļļas produktu eksportētājām pasaulē, taču ANO aplēses liecina, ka karš varētu izpostīt ap 30% lauksaimniecības zemes. Ukraina pasaulei nodrošina arī vairāk nekā 15% kukurūzas un 12% miežu. Kviešu eksportā lielāka tirgus daļa bijusi Krievijai. Tādus eksporta daudzumus ir grūti aizstāt.

Kristīne Tirole,

“Bauskas Dzīve”

Uzziņa

Papuve –atbilstoši Latvijā īstenotajai tradicionālajai praksei ir aramzemes lauks, ko neizmanto attiecīgajā gadā kultūraugu audzēšanai, bet visu veģetācijas periodu vai daļu no tā apstrādā, lai ierobežotu nezāles, nodrošinātu mitruma un augu barības elementu uzkrāšanos un sagatavotu lauku sējai vai stādīšanai. Papuves platībā var iestrādāt organisko mēslojumu vai kaļķot augsni, ja nepieciešams.

Zālājs, kurā augsne veģetācijas periodā netiek mehāniski apstrādāta, nav papuve. Herbicīdu, piemēram, raundapa, lietošana nav pietiekams augsnes apstrādes pasākums.

Pārsvarā noteikumi par papuvēm ir ietverti tiešmaksājumu normatīvajos aktos, bet tajos noteiktās prasības ir obligāti jāizpilda, lai saņemtu arī Lauku attīstības programmas platībmaksājumu atbalstu.

Avots: Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Foto: Ivars Bogdanovs