Zemnieki mācās par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi un gūst pieredzi Zviedrijā

17. Jūnijs 2022.

GalerijaPrint

Divdesmit lauksaimnieki maija sākumā piedalījās mācībās par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi ar praktiskām nodarbībām Zviedrijā.

Pēc ilgāka laika šīs bija pirmās mācības klātienē, kur dalībnieki varēja satikt cits citu, nevis virtuāli tikties datoru vai viedtālruņu ekrānos. Liels prieks par kopābūšanu, iespēju papldināt zināšanas un atkal tikties ar lauksaimniekiem aci pret aci, dibināt jaunus kontaktus un veidot sadarbību ar saimniecībām.

Pirmais mācību posms bija teorētisko zināšanu apgūšana un pilnveide, kurās laikā dalībnieki klausījās lekcijas par šādām tēmā: Saimniekošanas ietekme uz vidi, ilgtspējīga saimniekošana; Augsnes apstrāde: tehnoloģiskie procesi, veidi un to ietekme uz augsnes auglību; Lauksaimniecības zemes racionāla izmantošana; Kultūraugu mēslošanas līdzekļu apsaimniekošana; Kaitīgo organismu ierobežošana lauksaimnieciskajā ražošanā. Būtiski, ir tas, ka, klausoties lekcijas klātienē, dalībnieki vairāk uzdod jautājumus un aktīvak iesaistās diskusijās atšķirībā no attālinātā mācību procesa.

Otrais mācību posms bija prakiskās nodarbības, kas norisinājās Zviedrijā. Apskatījām aitkopības saimniecību, kurā ir 700 aitu mātes. Tās ir krustojumi, un vaislas teķi ir Sufolkas un Tekselas šķirņu. Vidējais jēru skaits metienā saimniecībā ir 2. Ja jēru metienā ir vairāk, tad tos izbaro ar barības automātu. Aitas pamatā tiek audzētas gaļas ieguvei un arī ganāmpulka atražošanai. Jērus pirms nodošanas sver katru nedēļu, lai iegūtu optimālo svaru. Saimniecībā ir moderni un mūsdienīgi svari, kuros aita tiek fiksēta un nosvērta, šādi svari ļoti labi palīdz arī tad, ja nepieciešams veikt veterinārās manipulācijas. Saimniecībā viss ir automatizēts un mehanizēts tā, lai pamatā saimniece pati tiktu galā ar visiem darbiem. Līdz ar to tiek ļoti piedomāts pie saimniecības ražošanas tehnoloģijām, lai atvieglotu ikdienas darbu.

Viesojāmies saimniecībā HUMLE från Kalvsved, kas ir 100% bioloģiskā saimniecība. Tajā tiek audzēti apiņi un saimnieki paši tos pārstrādā. Apiņu šķirnes ievestas no Amerikas. Sākotnēji bija domāts, ka apiņus audzēs un tirgos alus darītavām. Tad, pētot vēsturisko literatūru, saprata, ka apiņi tikuši plaši izmantoti medicīnā, un sāka ar ziepju ražošanu. Apskatījām apiņu pārstrādes produktus – ziepes, krēmus, eļļas, hidrolātus, ziedes dzīvniekiem un citus produktus, kuru ražošanā tiek izmantoti apiņi. Guvām praktisko pieredzi par viena auga plašajām pielietošanas iespējām, ka arī dažādo produktu klāstu, ko iespējams pagatavot, izmantojot apiņus.

Tika apmeklētas piena lopkopības saimniecības, vienu no tām no saviem vecākiem pārņem jaunie lauksaimnieki – dēls Aleksanders un viņa draudzene Amelia. Viņi paši ir uzcēluši jaunu govju novietni jaunlopiem un cietstāvošajām govīm uz dziļajiem pakaišiem. Lielisks piemērs, kā pārņemt vecāku saimniecību, tā lai ieguvēji no šī procesa būtu visi, gan vecajai paaudzei tiktu nodrošinātas cieņpilnas vecumdienas, gan jaunajai paaudzei būtu stimuls strādāt un attīstīties. Jaunie saimnieki fokusējas uz lopu labturību – lai tie būtu veseli, labi kopti, kā rezultātā iespējams ieekonomēt būtisku finanšu apjomu, jo Zviedrijā veterinārie pakalpojumi ir ļoti dārgi.

Apmeklējām lauksaimniecības skolu Stora Segerstad Natursbrukcentrum. Tā bija vislielākais pārsteigums mūsu lauksaimniekiem, jo šeit katrai lauksaimniecības skolai ir saimniecības – reālas fermas, labības lauki un meži, kur audzēkņi apgūst visas praktiskās iemaņas. Skolā patlaban mācās ap 250 audzēkņiem, ir 80 darbinieki. Skolai ir vairāk kā 120 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 1400 ha meža, 2 harvesteri un 7 forvarderi, aptuveni 70 slaucamas govs, 80 sivēnmātes, 20 aitas un 20 gaļas govis, iespaidīgs tehnikas parks un jaunāko tehniku iznomā, lai audzēkņi apgūtu visas modernākās iekārtas un tehniku.

Lauksaimniecības skolā tika salīdzināti ražošanas resursi, kādi ir Latvijai un kādi ir Zviedrijai, diskutējām par ilgtspējīgu un atbildīgu saimniekošanu. Mācību dalībnieki skolā guva daudz jaunu atziņu un citādāku skatījumu uz lauksaimniecības skolu. Lielākais izaicinājums mūsdienu saimniecībām un lauksaimniekiem ir būt efektīviem, rūpēties par zemi, saglabājot augsnes auglību, nesabojājot augsni. Otra svarīgā lieta ir tā, ka patērētāji beidzot sāk saprast, ka lauksaimniecība ir svarīga nozare, un tā ir risinājums klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī fakts, ka lauksaimnieki ir spējīgi saražot produkciju, lai pabarotu iedzīvotājus. Lauksaimniecības skolā dalībniekus īpaši uzrunāja cūkkopības pasniedzēja, kura ar lielu degsmi stāstīja par to, kā tiek organizēts un nodrošināts mācību process.

Viesojāmies piena lopkopības saimniecībā, kurā ir 260 slaucamas govis, pārsvarā Holšteinas melnraibās, bet ir arī 20% krustojumi. Ganāmpulks tiek atražots no savā saimniecībā izaudzētajām telītēm. Tiek ražota biogāze no kūtsmēsliem, tādējādi saimniecība tiek pilnībā nodrošināta ar nepieciešamo enerģiju. Saimniecībā katra lieta, iekārta bija ļoti pārdomāta un ar mērķi atviegot gan saimnieka darbu, gan uzlabot lopu labturību. Ierīkota arī laistīšanas sistēma, jo pēdējo gadu sausums ietekmē pašu gatavotās lopbarības apjomu un kvalitāti. Saimniecībā tiek likts uzsvars uz pašu gatavoto lopbarību, jo tā iespējams nodrošināt maksimāli augstu kvalitāti un augstāku ražību lopbarībai, un līdz ar to iepērkamās lopbarības apjoms ir neliels. Brīnišķīga saimiecība, ļoti atbildīgi saimnieki, kuri izvērtē katru investīciju, ieguldījumu efektivitāti un nozīmību saimniecības attīstībā. Lielisks un uzskatāms paraugs mācību dalībniekiem, kā no problēmas tikt pie efektīva risinājuma – no kūtsmēsliem līdz biogāzei, kas tālāk paver plašākas iespējas.

Mācību mērķis bija iegūt zināšanas un praktisko pieredzi par lauksaimnieciskās ražošanas ietekmi uz vidi. Uzzinājām par iespējām. kā pilnveidot un attīstīt savas saimniecības pēc iespējas draudzīgāk videi un saimniekot atbildīgāk. Liela uzmanība tika pievērsta resusrsu efektīvai izmantošanai. Mācību dalībnieki ieguvuši daudz jaunu zināšanu, kā arī praktisko pieredzi un ļoti atzinīgi novērtēja šo iespēju.

Prieks par saimniecībām, kas mācību ietvaros gūto pieredzi un idejas steidz realizēt savās saimniecībās, piemēram, Zviedrijas saimniecībā aplūkotais “piena taksis” ērtākai, precīzākai un ātrākai teļu barošanai nu jau tiek iemēģināts arī kadā no Preiļu puses saimniecībām. Priecē arī lielā dalībnieku interese par saules paneļiem atjaunojamās enerģijas virzienā, jo atjaunojamie elektorenerģijas avoti samazina nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.

Mācību noslēgumā visi bijām uz viena viļņa, pilni ar idejām, iecerēm un atziņām, kas palīdzēs turpmākajai saimniecību attīstībai. Mācības lika domāt par efektīvāku, pārdomātāku un videi draudzīgāku saimniekošanu, kas būtiski ietekmē finanšu resursus, līdz ar to uzlabo arī mūsu ikdienas dzīves kvalitāti. Lai mācībās gūtā pieredze un zināšanas noder saimniekojot atbildīgāk, gudrāk un videi draudzīgāk!

Mācības tika īstenotas LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi”, LAD līguma Nr. LAD131118/P44 ietvaros.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.