Zemnieku saimniecībā “Čadi” nodarbojas ar rikšotājiem

Dagdas novada zemnieku saimniecība “Čadi” un tās saimnieks Nikolajs Gaļiļejevs ir pazīstams ne tikai Dagdas novadā un Latvijā, bet arī ārpus valsts robežām. Viņam ir vairāk nekā 40 gadu pieredze zirgkopībā un rikšotāju zirgu trenēšanā.

– Kad jums bija pirmā saskarsme ar zirgiem un kā tas notika?

– Pirmā tikšanās ar zirgiem notika jau agrā bērnībā. Trīs gadu vecumā tēvs uzsēdināja zirga mugurā, no tā arī viss sākās. Sākotnēji ar zirgu tika atrasta kopīga valoda, sēžot siena grābekļa krēslā.

– Kā sākāt nodarboties ar zirgkopību?

– Kopš 1968. gada kolhozā “Latgale” strādāju ar sporta rikšotāju zirgiem. Vēlāk sāku darbu kolhozā “Brīvība”. 1973. gadā nācās pārtraukt nodarboties ar jāšanas sportu, jo bija jādodas obligātajā militārajā dienestā. Pēc tam neatgriezos kolhozā “Brīvība”, jo apprecējos un devos strādāt uz Madonas rajonu. Arī tur Madonas zirgaudzētavā strādāju ar sporta rikšotāju zirgiem. Bet 1979. gadā dzīves ceļš mani aizveda uz Rēzeknes zirgu audzētavu, bet no 1981. līdz 1990. gadam strādāju kolhozā “Brīvība”. 90. gados nolēmu nodibināt savu zemnieku saimniecību. Par pašizmaksu nopirku no kolhoza “Brīvība” piecus zirgus, taču ar tiem tā arī neizdevās piedalīties sacensībās, jo līdz ar Padomju Savienības sabrukšanu pārtrūka arī sacensību tradīcijas. Drīz vien rikšotāju zirgu sacensību tradīcija plaši atdzima Latgales pusē. Ar katru gadu uz šo sporta veidu sāka skatīties arvien nopietnāk. Manā zemnieku saimniecībā “Čadi” 2009. gadā ar Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociāciju, VAS “Latgales ceļi”, SIA “Valmeks” un Dagdas novada pašvaldības atbalstu tika radīta standartiem atbilstoša sacensību vieta – skrejceļš. Tajā joprojām notiek sacensības.

– Cik jums kopā ir zirgu?

– Šobrīd ir astoņi zirgi. Katru gadu tiek iegūts viens kumeļš.

– Kur esat ieguvis nepieciešamās zināšanas?

– Nepieciešamās zināšanas esmu ieguvis no dzīves laikā sastaptajiem skolotājiem. Meistars un skolotājs Rutkis īsā laika posmā spēja man iemācīt, kā pareizi izaudzināt no zirga kārtīgu rikšotāju, kā saprast zirgu, kā prognozēt tā darbības. Otrs mans skolotājs bija galvenais vetārsts Obuhovs no Maskavas hipodroma. Viņš sniedza visu nepieciešamo literatūru, grāmatas, lai es paplašinātu zināšanas zirgu anatomijā.

– Kā zirgiem tiek doti vārdi?

– Vārdu došanā ievēroju tradīcijas. Pēcnācēju vārdā jābūt paslēptiem vecāku vārda pirmajiem burtiem.

– Cik jūsu krājumā ir godalgu, balvu un kuras ir svarīgākās?

– Manā krājumā ir apmēram 300 godalgotu vietu. Pati svarīgākā godalga ir Baltijas kausa “Derbi 2015” balva, kuru ieguva saimniecībā dzimušais zirgs Koman Šeļ Tallinā.

– Ar kādām problēmām saskaraties zirgkopībā?

– Manuprāt, lielākā problēma ir tā, ka zirgs prasa ļoti daudz darba, un arī jāiegulda daudz naudas, lai izaudzētu labu rikšotāju.  Grūti izaudzēt zirgu, kurš gūs labus rezultātus, ar zirgu jānodarbojas katru dienu no pašas dzimšanas.

Nikolajam Gaļilejevam novēlam veselību, izturību un labus panākumus arī turpmākajās sacensībās!

Evita Krūmiņa

Aivars Plotka,

Dagdas novada lauku attīstības konsultants