Jēkabpilī apliecinājumu par piedalīšanos mācībās saņem 12 jaunieši
LLKC Jēkabpils konsultāciju birojā 15. novembrī noslēdzās mācības lauku jauniešiem. Tām bija pieteikušies 15, bet apliecinājumus par piedalīšanos mācību programmā “Laukiem būt!” saņēma 12 jaunieši.
Mācības sākās un noslēdzās ar pieredzes braucieniem, kuros viņi iepazina lauksaimniecības nozares, pārstrādi, biedrību darbu, redzēja īstenotus projektus un amatniecības uzsākšanas iespējas. Jaunieši apguva mārketinga, ekonomikas, uzņēmējdarbības, grāmatvedības pamatus, likumdošanas prasības, ES un valsts finansējuma piesaistes iespējas. Uzņēmējdarbības prasmes palīdzēja apgūt pieredzējuši lektori un praktiķi – dažādu nozaru jaunie uzņēmēji. Arī savā starpā jaunieši varēja apmainīties ar noderīgu informāciju: grāmatvedības jautājumu niansēm, darba aizsardzības prasībām, putnkopības, biškopības pieredzi, netradicionālu augu audzēšanu un citām. Dažādas bija jauniešu intereses: ceļošana, kulinārija, šūšana, fotografēšana. Dažāda bija izglītība, apgūtā profesija, pieredze, bet vienota bija motivācija piedalīties mācībās – apgūt zināšanas un uzsākt savu uzņēmējdarbību laukos. Dažās mācību nodarbībās līdzās mammām pacietīgi sēdēja vismazākie ģimenes locekļi. Vairāki jaunieši ir pametuši dzīvi Rīgā un atgriezušies laukos. Tā ir liela uzņēmība un uzdrīkstēšanās, bet ir vajadzīgs arī atbalsts un padoms savu ideju īstenošanai.
Pirmajā mācību dienā par ideju pārvēršanu biznesā stāstīja uzņēmēja un daudzu biznesa un sociālo projektu vadītāja Marika Rudzīte-Griķe no Līvāniem. Galvenais, lai nonāku pie rezultāta, ir gribēšana, ja grib, – atrod iespēju, ja negrib, – atrod iemeslu. Marika bija lektore, kura saņēma vispozitīvākās atsauksmes, tāpēc tā nebija nejaušība, ka pēdējā mācību noslēguma diena un ideju prezentēšana notika Līvānos. Viņa izteica pēdējos ieteikumus, gatavojoties konkursam “Laukiem būt!”, aicināja atbraukt uz viņas īstenotā projekta “HANDMADE Latgola” – mūsdienīgas Latgales amatniecības vērtību mājvietas atklāšanu decembrī. Šī vieta būs amatniecības un kultūras tūrisma objekts, kā arī mājīga tikšanās un sarunu telpa, ērta tematisku pasākumu vieta. Braucot uz Līvāniem, arī ir kāda vieta, kurai nedrīkst pabraukt garām. Tas ir Krustpils novada amatniecības centrs “Māzers” Vīpes pagastā. Amatniecības centrs ir iedvesmas, iespēju un radīšanas prieka vieta ne tikai novada iedzīvotājiem, bet visiem interesentiem. Amatniecības centra vadītāja Inese Bramane pastāstīja par centra darbību, izrādīja aušanas, keramikas telpas, to aprīkojumu, mūsdienīgi un gaumīgi iekārtoto zāli, kā arī skaistos, kvalitatīvos apmācību projektu dalībnieku darbus. Negaidīta bija satikšanās ar 2017. gada jauniešu mācību dalībnieku Jāni Dzimto, kurš šobrīd ir amatniecības centra darbinieks. Toreiz viņa biznesa ideja bija saistīta ar tūrismu, tagad ar to saistīts viņa darbs. Jānis atzinīgi novērtēja mācībās iegūtās zināšanas un kontaktus, pastāstīja jauniešiem, kādu labumu var gūt, darbojoties amatniecības centrā. Viņš pievērsa uzmanību tam, ka mēs nenovērtējam to, kas ir pieejams vietējā mērogā, ka arī mazos pagastos var daudz darīt. Galvenais ir iedot prasmes un pamudināt.
Novembris ir valsts svētku mēnesis, notiek svētku pasākumi, skan patriotiskas runas. Kāds ir Latvijas iedzīvotāja – jaunieša sajūtu stāsts?
Jauniešu mācību dalībniece Egita Galiņa savā feisbuka kontā raksta:
“Klāt novembris. Valsts svētku mēnesis. Tuvojoties Lāčplēša dienai un 18. novembrim, feisbuks „izšķīdīs” patriotiskās bildēs, dzejas rindās un citātos. Tāpēc man gribas jau šodien izstāstīt savu Latvijas sajūtu stāstu.
Es mīlu Latviju ar visiem tās četriem gadalaikiem. Ar ziedošām, sanošām un putnu čalu apvītām pļavām vasarās. Ar tūkstoš toņos izkrāsotu rudeni un sniegotām ziemas dienām. Ar pavasari, kas ar pirmajiem gājputniem un no zemes izlīdušajiem asniem atnes jaunu dzīvotsparu.
Es mīlu Latvijas mežus, pļavas, ūdeņus. Un Latvijas debesis. Cik gan bieži mēs ikdienas skrējienā protam uz mirkli piestāt un palūkoties debesīs?
Es mīlu, kā smaržo maize, nule izņemta no krāsns. Un kā, krāsnī kuroties, sprakšķ malka. Mīlu rāmus vasaras saulrietus un bangojošu jūru. Un to, kā vasarā pēc lietus smaržo uzkarsusī zeme. Mīlu tās ziemas dienas, kad visa pasaule iemirdzas miljardos sniega kristālu. Un, un, un...
Un es mīlu mīļcilvēku kopābūšanas. Tās lielās radu un draugu sanākšanas. Tos piknikus pie ugunskuriem, tuvo cilvēku ciemošanās reizes un kopīgās Latvijas izzināšanas tūres.
Visvairāk es mīlu Latviju, jo te ir mana ģimene un bērni. Mans Kārlis un mans Indriķis. Mana motivācija domāt un darīt tā, lai bērniem šeit būtu skaista dzīvošana. Lai viņiem gribētos šeit būt un arī palikt. Jā, pasauli vajag redzēt! Bet dzimtenē vajag būt.
Protams, ne vienmēr viss ir tikai skaisti vien. Ir vieglākas dienas un ir arī grūtākas. Bet tamdēļ jau tās grūtās vaig’ – lai var novērtēt citu dienu vieglumu. Un var jau gausties par visu, kas slikti, bet var arī mīlēt to, kas mīlams. Es par to otro.”
Mācības notika Valsts Lauku tīkla aktivitātes „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros.
Anita Putka,
LLKC Jēkabpils biroja uzņēmējdarbības konsultante
Pievienot komentāru