Marta beigās Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai. Plāna vispārējais mērķis ir uzlabot bioloģisko produktu ražošanu un patēriņu, līdz 2030. gadam panākt, ka 25% lauksaimniecības zemes tiek izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, kā arī ievērojami palielināt bioloģiskās akvakultūras produkcijas daudzumu.
Rīcības plāns paredzēts, lai strauji augošajai bioloģiskās ražošanas nozarei nodrošinātu pareizos instrumentus 25% mērķrādītāja sasniegšanai. Lai nodrošinātu sabalansētu nozares attīstību, rīcības plānā ierosinātas 23 darbības, kuras sagrupētas 3 blokos: patēriņa palielināšana, ražošanas izvēršana un nozares ilgtspējas turpmāka uzlabošana.
Komisija mudina dalībvalstis izstrādāt nacionālos bioloģiskās ražošanas plānus, kuri palīdzētu tām palielināt bioloģiskās ražošanas daļu, šim plānam ir jāpapildina valstu izstrādātos Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskos plānus.
Patēriņa veicināšana
Lai lauksaimniekus mudinātu pievērsties bioloģiskajai ražošanai un tādējādi palielinātu viņu pelnītspēju un noturību, izšķirīga nozīme būs bioloģisko produktu patēriņa pieaugumam. Lai to panāktu, rīcības plānā ierosinātas vairākas konkrētas darbības, kuru mērķis ir palielināt pieprasījumu, uzturēt patērētāju uzticību un bioloģisko pārtiku padarīt pieejamāku iedzīvotājiem. Tas ietver informācijas un komunikācijas pasākumus par bioloģisko ražošanu, bioloģiski ražotu produktu patēriņa veicināšanu, bioloģisko produktu lielāka īpatsvara panākšanu publiski finansētās sabiedriskās ēdināšanas vietās, izmantojot publisko iepirkumu un palielinot bioloģisko produktu izplatīšanu ES skolu apgādes programmas ietvaros. Darbības tiks veiktas arī tādās jomās kā krāpniecības novēršana, patērētāju uzticības vairošana un bioloģisko produktu izsekojamības uzlabošana. Liela nozīme var būt arī privātajam sektoram, ja, piemēram, darbiniekiem izsniedz “biovaučerus”, kuri izmantojami bioloģisko produktu iegādei.
Bioloģiskās ražošanas izvēršana
Patlaban aptuveni 8,5% ES lauksaimniecības zemju platību tiek apsaimniekotas bioloģiski, un tendences liecina, ka ar tagadējo izaugsmes tempu šis rādītājs ES līdz 2030. gadam pieaugs līdz 15–18%. Rīcības plāns nodrošina instrumentu kopumu, kas palīdzēs šo rādītāju palielināt vēl vairāk un sasniegt 25%. Rīcības plāns galvenokārt ir vērsts uz pieprasījumu un tā radīto ietekmi, bet svarīga nozīme pārejas atbalstīšanā būs Kopējai lauksaimniecības politikai. Pašlaik bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam tiek izmantoti aptuveni 1,8% no KLP līdzekļiem (7,5 miljardi eiro). Turpmākajā KLP būs ekoshēmas, kurām atvēlētais budžets no 2023. līdz 2027. gadam – atkarībā no KLP sarunu iznākuma – sasniegs 38–58 miljardus eiro. Ekoshēmas var izmantot bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai.
Galvenie instrumenti ārpus Kopējās lauksaimniecības politikas satvara ir informēšanas pasākumu rīkošana un tīklošana paraugprakses apmaiņas nolūkā, lauksaimnieku grupu – nevis individuālo lauksaimnieku – sertifikācija, inovācijas un pētniecība, blokķēdes tehnoloģijas un citu tehnoloģiju izmantošana izsekojamības uzlabošanai ar mērķi palielināt tirgus caurskatāmību, vietējās un maza mēroga pārstrādes stiprināšana, pārtikas ķēdes organizācijas atbalsts un dzīvnieku uztura uzlabošana.
Lai uzlabotu izpratni par bioloģisko ražošanu, Komisija organizēs ikgadēju ES “Bioproduktu dienu”, kā arī ieviesīs bioloģiskās pārtikas ķēdes balvu, kuru piešķirs, lai godinātu izcilību visos bioloģiskās pārtikas ķēdes posmos. Komisija arī sekmēs bioloģiskā tūrisma tīklu izveidi, ieviešot “bioapgabalus”. Tās būtu teritorijas, kurās lauksaimnieki, iedzīvotāji, tūrisma operatori, apvienības un publiskā sektora iestādes kopīgi sadarbojas, lai panāktu vietējo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuras pamatā ir bioloģiskās ražošanas principi un metodes.
Rīcības plānā arī atzīmēts, ka bioloģiskā akvakultūra ir salīdzinoši jauna nozare, kurai ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Gaidāmās jaunās ES vadlīnijas par akvakultūras ilgtspējīgu attīstību mudinās dalībvalstis un ieinteresētās personas atbalstīt šīs nozares produkcijas apjoma pieaugumu.
Ilgtspējas uzlabošana
Visbeidzot, viens no rīcības plāna mērķiem ir turpināt uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības sniegumu ilgtspējas ziņā. Lai to panāktu, darbības koncentrēsies uz tādām jomām kā dzīvnieku labturības uzlabošana, bioloģisko sēklu pieejamības nodrošināšana, nozares oglekļa pēdas samazināšana un plastmasas, ūdens un enerģijas patēriņa samazināšana līdz minimumam.
Komisija plāno arī palielināt pētniecības un inovāciju īpatsvaru šajā nozarē un vismaz 30% budžeta atvēlēt pētniecības un inovācijas darbībām lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku apvidu vajadzībām, kas attiecas uz bioloģiskās ražošanas nozari vai ir ar to saistītas.
Komisija cieši uzraudzīs panākto virzību, izmantojot ikgadēju kontroli kopā ar Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un ieinteresēto personu pārstāvjiem, pieprasot divgadu progresa ziņojumus un termiņa vidusposma pārskatu.
Rīcības plāns atrodams: https://saite.lv/BltKF
Pēc Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā informācijas sagatavoja
Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Zaļā kursa mērķis – 25% bio 2030. gadā
ES 8,5% no zemes apsaimnieko bioloģiski (2019. gada dati)
Pievienot komentāru