Eiropas Komisija marta beigās apstiprinājusi budžetu skolu apgādei ar augļiem un pienu 2019./2020. mācību gadā, nosakot, ka kopā 145 miljonus eiro ES valstis varēs izlietot augļu un dārzeņu iegādei, bet 105 miljonus eiro – piena un citu piena produktu iegādei.
Tādējādi ES turpina pirms vairākiem gadiem uzsākto Skolas piena un Skolas augļa programmu, kuru mērķis ir veicināt veselīgas ēšanas ieradumus bērniem visās ES valstīs.
Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans saka: “Pateicoties ES skolu apgādes programmai, mūsu bērniem ir iespēja izmantot uzturvielām bagātu, drošu un kvalitatīvu Eiropas lauksaimnieku ražotu pārtiku un vienlaikus uzzināt par to, no kurienes tā nāk. Komisija lepojas ar piedalīšanos šajā mācību ceļojumā, ar kura palīdzību jau no agrīna vecuma iedibina veselīgus ēšanas paradumus.”
EK informācija liecina, ka 2019./2020. mācību gadā Latvijai augļu un dārzeņu iegādei skolās piešķirti 782 082 eiro, bet piena un piena produktu iegādei – 740 753 eiro. EK publicējusi novērtējuma ziņojumu, kas liecina, ka 2017./2018. mācību gadā ES skolu apgādes programmā piedalījās apmēram 159 000 skolu. Pateicoties finansējumam no ES budžeta vairāk nekā 182 miljonu eiro apmērā, bērniem Eiropā tika izsniegti kopā 255 500 miljoni tonnu svaigu augļu un dārzeņu un 178 miljoni litru piena.
Valstīm, kas vēlas piedalīties ES skolu apgādes programmā, pieteikums atbalstam jāiesniedz Komisijai līdz janvāra beigām. Indikatīvais piešķīrums no ES budžeta katrai dalībvalstij pamatojas uz skolēnu skaitu katrā valstī un, piena gadījumā, uz iesaistīšanos iepriekšējā programmā. Valstu iestādes var brīvi pārnest piešķirtā budžeta daļu (20–25%) no vienas sadaļas uz otru. Tās var arī apliecināt gatavību izmantot lielāku apjomu nekā pieprasītais, ja citas dalībvalstis atsakās izmantot visu tām piešķirto apjomu.
Turklāt dalībvalstis var pašas izlemt, kā īstenot programmu (piemēram, izvēlēties, kādus lauksaimniecības produktus piedāvāt skolēniem vai kādus tematiskus izglītojošos pasākumus veikt). Tās var arī izvēlēties programmas finansēšanas nolūkā papildināt ES atbalstu ar valsts atbalstu.
Izsniedzamo produktu izvēle balstās uz veselības un vides apsvērumiem, sezonalitāti, daudzveidību un pieejamību. Dalībvalstis var veicināt vietējo vai reģionālo iepirkumu, bioloģiskās lauksaimniecības produktus, īsas piegādes ķēdes, ieguvumus vides jomā un lauksaimniecības produktu kvalitātes shēmās.
Pēc AG-Press informācijas ziņas sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru