Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 19. decembrī panāca politisku vienošanos par jaunu noteikumu kopumu, kas visiem ES lauksaimniekiem un vairumam ES lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu nodrošinās aizsardzību pret negodprātīgu praksi un tirdzniecību.
Jaunais Eiropas tiesību akts attieksies uz lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kas tiek tirgoti pārtikas piegādes ķēdē, ar tā palīdzību aizliegs teju 16 negodīgas prakses veidus, ko tirdzniecības partneri mēdz vienpusēji uzspiest saviem partneriem. Vēl citu veidu prakse tiks atļauta tikai ar iesaistīto pušu skaidru, nepārprotamu un tiešu vienošanos.
EK tiesību akta priekšlikumu, kura nolūks ir panākt lielāku taisnīgumu pārtikas ķēdē un nodrošināt minimālo aizsardzību visā ES, iesniedza 2018. gada aprīlī. Šī ir pirmā reize, kad šajā jomā tiks īstenots ES mēroga tiesību akts. Jaunais regulējums piešķir dalībvalstīm pilnvaras panākt jauno noteikumu izpildi un piemērot sankcijas gadījumos, ja ir konstatēti pārkāpumi.
Decembra vienošanās attieksies uz visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem, kuru apgrozījums ir līdz 350 miljoniem eiro. Atšķirīgi aizsardzības līmeņi tiks nodrošināti uzņēmumiem, kuru apgrozījums minēto robežvērtību nesasniedz. Jaunie noteikumi attieksies uz mazumtirgotājiem, pārtikas pārstrādātājiem, vairumtirgotājiem, kooperatīviem un ražotāju organizācijām vai uz individuāliem ražotājiem, kas piekops kādu no direktīvā aplūkotajiem negodīgas prakses veidiem.
Netaisnīga tirdzniecības prakse, ko paredzēts aizliegt, ir: kavēti maksājumi par pārtikas produktiem, kas ātri bojājas, pasūtījumu atcelšana pēdējā brīdī, vienpusēja vai retrospektīva izmaiņu veikšana līgumos, samaksas pieprasīšana piegādātājam par norakstītiem produktiem un atteikšanās slēgt rakstiskus līgumus.
Vēl citu veidu prakse tikai ar pušu skaidru, nepārprotamu un tiešu vienošanos tiks atļauta šādos gadījumos: pircējs nepārdotus pārtikas produktus atgriež piegādātājam, pircējs piegādātājam pieprasa maksājumu par pārtikas produktu piegādes līguma piešķiršanu vai saglabāšanu, piegādātājs maksā par pircēja noieta veicināšanas, reklāmas vai mārketinga kampaņu.
Jauno noteikumu īstenošana neradīs augstākas cenas patērētājiem. Sabiedriskās apspriešanas laikā, ko Komisija veica pirms priekšlikuma iesniegšanas, patērētāju organizācijas mudināja šo praksi reglamentēt, jo ilgtermiņā tā negatīvi ietekmē patērētājus.
Svarīgs direktīvas elements ir tas, ka dalībvalstis savos tiesību aktos var ieviest augstāku robežvērtību – virs 350 miljoniem eiro – vai veikt turpmākus pasākumus, ja tās to vēlas. Vienošanās paredz arī, ka pēc 4 gadiem noteikumus var pārskatīt, un tas nozīmē, ka tiesību akta normas būs jāizvērtē un, iespējams, jāpārskata nākamā parlamenta pilnvaru laikā.
Dalībvalstis izraudzīsies iestādes, kas būs atbildīgas par jauno noteikumu izpildes nodrošināšanu, tai skaitā par sodu piemērošanu un izmeklēšanas uzsākšanu uz sūdzību pamata. Lai tiktu novērstas sūdzības iesniedzēju bažas par iespējamiem pretpasākumiem, sūdzības iesniedzēji var pieprasīt konfidencialitāti. Komisija izveidos izpildiestāžu koordinācijas mehānismu, kas tām dos iespēju apmainīties ar paraugpraksi.
Lai oficiāli apstiprinātu šo dokumentu, par to jānobalso Eiropas Parlamentā un Padomē. Tiklīdz jaunā direktīva būs pilnībā pieņemta, dalībvalstīm tā būs jāievieš savos tiesību aktos.
Informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru