Eiropas Komisija (EK) februārī nosūtījusi Beļģijas prezidentūrai dokumentu, kurā izklāstītas pirmās iespējamās darbības, lai palīdzētu samazināt administratīvo slogu lauksaimniekiem. Dokuments apspriests ar dalībvalstīm Lauksaimniecības padomē 26. februārī.
EK dokumentā uzskaitītas vairākas īstermiņa un vidēja termiņa darbības, kas veicamas, lai panāktu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanu. Dokumentā uzskaitītajās darbībās ir ņemts vērā valstu administrāciju, lielāko ES lauksaimniecības organizāciju un Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas ieguldījums. Vienkāršošanas dokuments seko EK prezidentes Urzulas fon der Leienas solījumam rīkoties Eiropadomē 2024. gada 1. februārī.
EK norāda, ka pašreizējās KLP īstenošanas modelis balstīts uz ES valstu KLP stratēģiskajiem plāniem, tāpēc jebkurš veiksmīgs vienkāršošanas pasākums ir jāveic ciešā sadarbībā ar valstu administrācijām un pašiem lauksaimniekiem.
Tādēļ EK martā uzsāk tiešsaistes aptauju, kas būs tieši paredzēta lauksaimniekiem. Šī mērķtiecīgā apspriešanās palīdzēs noteikt to galvenos bažu avotus un izprast administratīvā sloga un sarežģītības avotus, kas izriet no KLP noteikumiem, kā arī citiem ES noteikumiem par pārtiku un lauksaimniecību ES, kā arī to piemērošanu valsts līmenī. Šī aptauja jau līdz vasarai sniegs skaidrāku priekšstatu par galvenajiem administratīvajiem šķēršļiem, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Tās rezultāti tiks iekļauti detalizētākā analīzē, ko publicēs šā gada rudenī.
Pirmkārt, Komisija ierosina vienkāršot pamatstandartu kopu, ko dēvē par LLVS (labs lauksaimniecības un vides stāvoklis), kas jāievēro visiem lauksaimniekiem, lai saņemtu KLP atbalstu, bet ko izrādījies grūti īstenot.
EK jau pieņēmusi lēmumu 2024. gadam piešķirt daļēju atbrīvojumu no noteikumiem, kas prasa atstāt zemi papuvē (LLVS 1 prasības), jo ilggadīgo zālāju platības ES ir stabilas kopš 2018. pārskata gada. Saskaņā ar šo prasību bijušajiem lopkopjiem, kuriem ir lieli zālāji un kuri bija spiesti pāriet uz laukaugu audzēšanu tirgus traucējumu dēļ gaļas un piena nozarē, varētu prasīt pārveidot savu aramzemi par ilggadīgajiem zālājiem. Šis pienākums attiecīgajiem lauksaimniekiem varētu radīt ienākumu zaudējumu. EK ierosina grozīt šos noteikumus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā strukturālās izmaiņas, ko izraisījusi tirgus pārorientācija un mājlopu samazinājums, nodrošinot, ka lauksaimnieki netiek sodīti par savu darbu.
EK arī pārskatīs prasību nodrošināt augsnes pārklājumu aramzemē rudens un ziemas periodā (LLVS 6 prasības). EK arī mudina visas ieinteresētās personas dalīties viedoklī par administratīvo slogu, kas var būt saistīts ar Nitrātu direktīvu. To var izdarīt, izmantojot tiešsaistes sabiedrisko apspriešanu, kas atvērta līdz 2024. gada 8. martam.
Otrkārt, EK ierosina vienkāršot metodoloģiju noteiktām pārbaudēm, lai samazinātu valsts pārvaldes iestāžu apmeklējumu skaitu saimniecībās līdz pat 50%. EK rosina racionalizēt teritoriju uzraudzības sistēmu. Tā ir sistēma, kuras pamatā ir Copernicus satelītattēlu automatizēta analīze, kas paredzēta, lai samazinātu pārbaudes saimniecībās, palīdzētu lauksaimniekiem izvairīties no kļūdām un sodiem, kā arī atvieglotu ziņošanu.
Treškārt, Komisija ierosina precizēt nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu jēdziena lietojumu. Šī juridiskā koncepcija pieļauj, ka lauksaimniekiem, kuri nevar izpildīt visas savas KLP prasības ārkārtēju un neparedzamu notikumu dēļ, ko viņi nevar kontrolēt (piemēram, sausuma vai plūdu gadījumos), viņiem netiek piemērots sods. Šis precizējums palīdzēs valstu administrācijām piemērot šo noteikumu un nodrošinās tā vienādu piemērošanu visā ES. EK sadarbosies ar dalībvalstīm, lai racionalizētu kontroles.
Savā dokumentā Komisija arī min papildu vidēja termiņa pasākumus, kas var atvieglot lauksaimnieku, jo īpaši mazāko lauksaimnieku, slogu, un tā var apsvērt iespēju ierosināt izmaiņas KLP pamatregulās, par kurām vienojās Eiropas Parlaments un Padome 2021. gadā.
Viens no priekšlikumiem ir atbrīvot mazās saimniecības, kuru platība ir mazāka par 10 hektāriem, no LLVS pārbaudēm. Šis atbrīvojums būtiski vienkāršotu ikdienas darbu mazajiem lauksaimniekiem, kuri veido 65% no KLP atbalsta saņēmējiem, vienlaikus saglabājot KLP vides mērķus, jo mazās saimniecības aptver tikai 9,6% no KLP atbalstu saņemošajām platībām. Turklāt vidējā termiņā tiek rosināts mainīt pamatregulas, lai pārskatītu LLVS 8 prasības par ar ražošanu nesaistītiem elementiem, LLVS 7 par augu maiņu aramzemē un LLVS 6 par augsnes segumu, lai vēl vairāk samazinātu slogu lauksaimniekiem.
Vienlaikus EK veicinās dalībvalstu ekspertu pieredzes apmaiņu, lai atrastu labākās KLP vienkāršošanas prakses. Apsverot vienkāršošanas priekšlikumus, EK ņems vērā šo ekspertu priekšlikumu ietekmi uz KLP vides mērķiem.
Lai turpinātu reaģēt uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecībā, EK arī strādā pie pasākumiem, lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli pārtikas ķēdē un aizsargātu viņus pret negodīgu tirdzniecības praksi. Ņemot vērā, ka lauksaimnieki bieži ir visneaizsargātākais posms pārtikas vērtību ķēdē, šīs darbības var attiekties uz tirgus pārredzamības nodrošināšanu, godīgas tirdzniecības prakses un lauksaimniecības importa stingrākām kontrolēm.
Informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru