Īstenojot apņemšanos atvieglot ES lauksaimnieku administratīvo slogu, Eiropas Komisija martā ierosināja pārskatīt dažus Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) noteikumus, lai panāktu vienkāršojumus, vienlaikus saglabājot spēcīgu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ES lauksaimniecības un pārtikas politiku.
Šo priekšlikumu, kas saistīti ar nosacījumiem un KLP stratēģiskajiem plāniem, mērķis ir samazināt ar kontrolēm saistīto slogu ES lauksaimniekiem un nodrošināt viņiem lielāku elastību, lai izpildītu noteiktus vides nosacījumus. Tiesību akta priekšlikums ir atbilde uz simtiem pieprasījumu, kas saņemti no lauksaimnieku pārstāvības organizācijām un dalībvalstīm, un papildina EK īstermiņa darbības, kas jau tiek veiktas, lai samazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem.
Pašreizējās KLP (2023.–2027.) īstenošanas pirmajā gadā ES lauksaimnieki saskārās ar problēmām, lai pilnībā ievērotu dažus videi un klimatam labvēlīgus standartus, ko sauc par “labu lauksaimniecības un vides stāvokļa” (LLVS) nosacījumiem. Lielākā daļa KLP maksājumu, ko saņem lauksaimnieki, ir saistīti ar šo deviņu standartu kopumu.
Tāpēc EK ierosina pārskatīt dažus nosacījumus Regulā par KLP stratēģiskajiem plāniem. Pārskatīšana attiecas uz sekojošiem nosacījumiem.
- LLVS 8 par neproduktīvām platībām: ES lauksaimniekiem savā zemē būs jāsaglabā esošās ainavas iezīmes, taču viņiem vairs nebūs pienākums atvēlēt minimālo daļu no savas aramzemes neproduktīvām platībām, piemēram, papuvei. Tā vietā viņi var brīvprātīgi izvēlēties daļu aramzemes paturēt neproduktīvu vai izveidot jaunus ainavas objektus (piemēram, dzīvžogus vai kokus) un tādējādi saņemt papildu finansiālu atbalstu, izmantojot ekoshēmu, ko visas dalībvalstis nodrošina savos KLP stratēģiskajos plānos.
- LLVS 7 attiecībā uz augseku: ES lauksaimnieki varēs izpildīt šo prasību, izvēloties vai nu rotēt kultūraugus, vai dažādot tos atkarībā no apstākļiem, ar kādiem viņi saskaras, un, ja viņu valsts nolems savā KLP stratēģiskajā plānā iekļaut kultūraugu dažādošanas iespēju.
- LLVS 6 par augsnes segumu jutīgos periodos: dalībvalstīm būs daudz lielāka elastība noteikt, ko tās definē kā jutīgu periodu, un praksi, kas ļauj izpildīt šo prasību, ņemot vērā valsts un reģionālos apstākļus.
Papildus šīm īpašajām izmaiņām Komisija ierosina, ka dalībvalstis var atbrīvot noteiktus kultūraugus, augsnes veidus vai lauksaimniecības sistēmas no atbilstības prasībām attiecībā uz augsnes apstrādi, augsnes segumu un augseku/diversifikāciju. EK pieļauj arī mērķtiecīgus izņēmumus atļaut aršanu, lai atjaunotu pastāvīgos zālājus Natura 2000 teritorijās, ja tie ir bojāti plēsēju vai invazīvu sugu dēļ (LLVS 9). Šos atbrīvojumus KLP stratēģiskajos plānos var noteikt visam KLP periodam. Tiem vajadzētu būt ierobežotiem platības ziņā un noteikt tikai tad, ja tie izrādās nepieciešami konkrētu problēmu risināšanai.
Ārkārtējos gadījumos, kad nelabvēlīgi laikapstākļi neļauj lauksaimniekiem pienācīgi strādāt un ievērot LLVS prasības, dalībvalstis var arī ieviest pagaidu atkāpes. Tās būtu jāierobežo laikā un jāattiecina tikai uz ietekmētajiem saņēmējiem.
Lai nodrošinātu, ka ES valstis var biežāk pielāgot savus KLP stratēģiskos plānus mainīgajiem apstākļiem, EK ierosina katru gadu dubultot atļauto grozījumu skaitu. Jebkurš veiksmīgs vienkāršošanas pasākums jāveic ciešā sadarbībā ar valstu pārvaldes iestādēm.
Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, EK ierosina atbrīvot mazās saimniecības, kuru platība ir mazāka par 10 hektāriem, no pārbaudēm un sodiem, kas saistīti ar nosacījumu prasību ievērošanu. Tas ievērojami samazinās administratīvo slogu, kas saistīts ar pārbaudēm mazajiem lauksaimniekiem, kuri veido 65% no KLP atbalsta saņēmējiem.
KLP stratēģiskajos plānos 32% no kopējā KLP budžeta (aptuveni 98 miljardi eiro) ir piešķirti brīvprātīgām darbībām, kas veicina vides, klimata un dzīvnieku labturības mērķu sasniegšanu. Ierosinātās izmaiņas saglabā šo bezprecedenta budžetu un nodrošina lielāku elastību, lai sasniegtu KLP vides mērķus.
Turklāt dalībvalstīm būs jāpārskata savi KLP stratēģiskie plāni līdz 2025. gada 31. decembrim, ja ES līmenī tiks atjaunināti konkrēti vides un klimata tiesību akti (piemēram, par savvaļas putnu un savvaļas faunas un floras dabisko dzīvotņu aizsardzību un ūdeņu aizsardzību).
Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru