Karš joprojām ietekmē lauksaimniecību

Krievijas iebrukuma Ukrainā negatīvā ietekme un ar to saistītās augstās ražošanas izmaksas un pārtikas inflācija joprojām ietekmē lauksaimniecības tirgus un patērētāju lēmumus par pirkumiem, norādīts Eiropas Komisija aprīļa sākumā publiskotajā lauksaimniecības īstemiņa perspektīvas ziņojumā.

Tajā norādīts ne tikai uz kara, bet arī klimatisko apstākļu ietekmi – lielā daļā ES pēc karstās un sausās pērnā gada vasaras iestājās ziemas sausums, kas vēl vairāk pasliktināja ūdens pieejamību atsevišķos reģionos ar jau tā rekordzemu ūdenskrātuvju līmeni. Tādējādi šo reģionu lauksaimnieki būs spiesti pieņemt lēmumus par kultūraugu audzēšanas maiņu uz tādiem, kuru augšanai nepieciešams mazāk ūdens.

Pašreizējā ES makroekonomikas prognoze ir salīdzinoši pozitīvāka nekā 2022. gada rudenī, neskatoties uz neskaidrībām par nākamās ziemas energoapgādi un spriedzi finanšu tirgos. Augstās lauksaimniecības preču cenas pagājušajā gadā saimniecībām palīdzēja izlīdzināt augstos izejvielu izmaksu tēriņus. EK pat norāda, ka atsevišķās nozarēs un reģionos saimniecībām būtiski pieauguši ienākumi.

Jaunākais perspektīvu ziņojums liecina, ka energoresursu inflācijas samazināšanās varētu sniegt zināmu atvieglojumu attiecībā uz izejvielu cenām. Mēslošanas līdzekļi, īpaši uz slāpekļa bāzes ražotie, varētu kļūt pieejamāki salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tomēr mēslošanas līdzekļu un enerģijas cenas joprojām ir divas reizes augstākas nekā 2020. gada sākumā. Lauksaimnieki ir sākuši pielāgoties šai jaunajai situācijai, reaģējot arī uz vides un klimata pasākumiem, izvēloties kultūraugus ar mazāku mēslojuma nepieciešamību, un ir sagaidāms, ka arī nākamajā sezonā minerālmēslu izmantošana būs zem ilgtermiņa vidējā līmeņa.

Pārtikas inflācija joprojām ir ievērojama, un ES vidējās pārtikas cenas 2023. gada februārī bija par 19,5% augstākas nekā 2022. gada februārī. Paredzams, ka turpināsies patērētāju ieradumu maiņa, izvēloties vairāk pārtiku pamata vajdzību nodrošināšanai un atsakoties un eskluzīvākiem produktiem, piemēram, liellopu gaļas, to aizstājot ar lētāku putnu gaļu. Neraugoties uz dažu izejvielu izmaksu samazināšanos, sagaidāms, ka pārtikas cenas kādu laiku saglabāsies augstā līmenī.

Laukaugi

Karstais un sausais laiks ietekmēja ES graudaugu ražošanu 2022./2023. gadā, jo īpaši kukurūzu, kuras raža samazinājās par 25%. Pieaugošais imports no Ukrainas palīdz ES reģioniem, kurus skāris sausums, apmierināt vietējo patēriņu, kur lielāko daļu aizņem pieprasījums pēc lopbarības. ES turpina palielināt kviešu eksportu (+9,4%, 32 milj. tonnu), lai reaģētu uz globālo pieprasījumu.

Kopējā ES labības produkcija 2023./24. gadā varētu sasniegt 288,4 milj. tonnu (+8,6% gada griezumā), pieņemot, ka nebūs lielu noviržu no klimatiskās normas. Paredzams, ka ES gaļas ražošanas samazināšanās samazinās graudaugu izmantošanu lopbarībā, savukārt pārtikas patēriņš nedaudz palielināsies.

ES eļļas augu sēklu ražošana 2023./24. gadā varētu pieaugt par 7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu un sasniegs jaunu rekordu – 33,6 milj. tonnu.

Piens un piena produkti

ES piena ražošana 2022. gadā saglabājās diezgan stabila, lai gan ar zemāku piena tauku un piena olbaltumvielu saturu un līdz ar to – mazāku efektivitāti pārstrādei. Karstais un sausais laiks negatīvi ietekmēja zāles un lopbarības kultūraugu kvalitāti un pieejamību, kā arī radīja stresu slaucamajām govīm. 2023. gadā ES svaigpiena cenas kritums, visticamāk, būs iemesls kaušanas apjomu pieaugumam, jo barības un citu izejvielu izmaksas varētu saglabāties augstas. Kopumā ES piena ganāmpulks varētu sarukt par 1%, bet kopējā piena ražošana par 0,2%. Pozitīvi ir tas, ka ES siera eksports varētu pieaugt par 2%, ko veicinās pieprasījuma atveseļošanās Ķīnā un stabilais pieprasījums Apvienotajā Karalistē un ASV.

Gaļas produkti

ES liellopu gaļas ražošana 2022. gadā samazinājusies par 2,4%, un sagaidāms, ka 2023. gadā tā turpinās samazināties par 1,6%. Paredzams, ka ES liellopu gaļas patēriņš uz vienu iedzīvotāju ilgtermiņā turpinās samazināties un 2023. gadā varētu būt nedaudz zem 10 kg (-1,7%), jo liellopu gaļa ir dārgāka salīdzinājumā ar citiem gaļas veidiem.

Pērn ES cūkgaļas ražošana samazinājās vidēji par 5,6%. Ierobežotā piedāvājuma dēļ ES iekšzemes patēriņš 2022. gadā samazinājās par 2,8%, vidēji uz vienu iedzīvotāju sasniedzot 31,8 kg. 2023. gadā tas vēl samazināsies par 5,5%.

ES mājputnu gaļas patēriņš varētu pieaugt par 2,5%, un sagaidāms, ka ES imports 2023. gadā palielināsies par 7%, lai segtu šo pieprasījuma pieaugumu.

Pēc AG-Press materiāliem sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja