Mazāks nabadzības līmenis, bioloģiskās lauksaimniecības platību pieaugums un lēnāks amonjaka emisiju pieaugums lauksaimniecībā, – šie ir lielākie ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sasniegumi, kas fiksēti jaunākajā KLP darbības rādītāju novērtējumā.
Lai novērtētu KLP ietekmi uz lauksaimniecību, vidi un sociālekonomiskajiem apstākļiem, Eiropas Komisija izveidojusi kopējo uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (CMEF). Šī sistēma ar 178 rādītājiem un vairāk nekā 900 apakšindikatoriem ir izstrādāta, lai novērtētu, cik labi KLP darbojas, lai sasniegtu tās galvenos mērķus – dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu, ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību un rīcību klimata jomā, kā arī līdzsvarotu teritoriālo attīstību.
Rādītāji liecina par pozitīvu KLP ietekmi uz lauku attīstību. ES lauku saimniecības kļuvušas vairāk orientētas uz tirgu, jo ES lauksaimniecības pārtikas produktu eksports 2018. gadā ir sasniedzis ievērojamus rezultātus 137,5 miljardu eiro vērtībā. Tas noticis, neraugoties uz ES cenu konkurētspējas samazināšanos dažos pēdējos gados. Turklāt ES lauksaimniecības pārtikas produktu tirdzniecības bilance paliek pozitīva – 2018. gadā tā bija 21,7 miljardi eiro.
Novērtējot sociālekonomiskos apstākļus lauku apvidos, jaunākie dati liecina, ka nabadzības līmenis samazinās – no 26% 2016. gadā līdz 24% 2017. gadā. Vienlaikus nodarbinātības līmenis lauku apvidos šajā pašā laika posmā palielinājās par 2% – no 66% līdz 68%.
Turpina pieaugt bioloģisko lauksaimniecības platību īpatsvars ES – 2016. gadā bioloģiski sertificētas bija 6,7% no ES lauksaimniecības platībām (11,9 milj. ha), bet 2017. gadā jau 7% (12,6 milj. ha). Visvairāk bioloģisko platību ir Austrijā – 23% no kopējās lauksaimniecības platības.
Novērtējumā secināts, ka ir palēninājies amonjaka emisiju pieaugums lauksaimniecībā, stabilizējoties 3,61 milj. tonnu līmenī 2016. gadā (2015. g. – 3,60 milj. tonnu).
Detalizētāk par KLP indikatoriem: http://ejuz.lv/t2d.
Informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru