Novembra beigās Eiropas Komisija publicēja pētījumu, kurā novērtēts 19 KLP stratēģisko plānu klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls 2023.–2027. gadam.
Tajā secināts, ka šiem plāniem ir potenciāls būtiski veicināt klimata mērķu sasniegšanu zemkopībā, un paredzams, ka emisiju mazināšanas potenciāls ir līdz 31 miljonam tonnu CO2 gadā, galvenokārt oglekļa piesaistē un emisiju samazināšanā no augsnes.
Augseka vai kultūraugu dažādošana, segkultūru paplašināšana un pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību ir trīs lauksaimniecības prakses, kas visvairāk veicina aplēsto seku mazināšanas potenciālu (kopumā 78%). Runājot par KLP instrumentiem, ekoshēmas veido 38% no aplēstā seku mazināšanas potenciāla, bet vides un klimata saistības lauku attīstībā 30%.
Analīze arī norāda uz labo potenciālu, ko var dot tādu augu audzēšana, kas piesaista oglekli – ja 19 valstis realizēs savus plānus, tad CO2 emisijas tiks samazinātas par 29 milj. tonnām. Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības uzturēšanai veido vairāk nekā pusi (54%) no paredzētā aizsardzības potenciāla, kam seko mežsaimniecības uzturēšana (vai apsaimniekošana) (22%) un zālāju aizsardzība (18%).
Jāņem vērā, ka seku mazināšanas un aizsardzības potenciāls tiek aplēsts katru gadu. Tas, vai šie potenciāli tiks pilnībā realizēti un cik liels būs to ieguldījums 2030. gada klimata mērķu sasniegšanā, būs atkarīgs no pasākumu īstenošanas katru gadu, un salīdzinot ieguvumus ar iepriekšējo KLP plānošanas periodu.
2024. gada klimata pasākumu progresa ziņojums, ko Eiropas Komisija publicēja 2024. gada oktobrī, parādīja, ka lauksaimniecības emisijas no 2022. līdz 2023. gadam ir samazinājušās par 2%, vienlaikus saglabājot vai atsevišķos sektoros pat palielinot ražošanu, lai nodrošinātu pārtikas nodrošinājumu visiem ES iedzīvotājiem.
Pēc Agri Press materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru