Komisija ierosinājusi mobilizēt papildu ES finansējumu lauksaimniekiem, kurus ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, augstas izejvielu izmaksas un dažādi ar tirgu un tirdzniecību saistīti jautājumi.
Jaunā atbalsta pakete paredz piešķirt 330 miljonus eiro 22 dalībvalstīm, tostarp Latvijai 6 796 780 eiro. Papildus tam dalībvalstis jūnijā apstiprināja 3. maijā iesniegto atbalsta paketi 100 miljonu eiro apmērā Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas lauksaimniekiem. Ar dažādiem atbalsta pasākumiem, tostarp iespējai veikt lielākus avansa maksājumus, būtu jāatbalsta nelabvēlīgu klimatisko apstākļu skartie lauksaimnieki. Valstis var papildināt šo ES atbalstu līdz 200% no nacionālajiem līdzekļiem.
Dalībvalstu apstiprinātā atbalsta pakete 100 miljonu eiro apmērā paredz Bulgārijai atvēlēt 9,77 milj. eiro, Ungārijai 15,93 milj., Polijai 39,33 milj., Rumānijai 29,73 milj. un Slovākijai 5,24 milj. eiro. Lauksaimnieki no šīm piecām dalībvalstīm saskaras ar problēmām, kas saistītas ar loģistikas sastrēgumiem pēc dažu lauksaimniecības pārtikas produktu liela importa no Ukrainas. Ārkārtas un pagaidu preventīvie pasākumi ierobežota skaita produktu importam no Ukrainas stājās spēkā 2. maijā un tiks pakāpeniski atcelti līdz 2023. gada 15. septembrim.
Maksājumi par abām atbalsta paketēm jāveic līdz 2023. gada 31. decembrim.
Papildus šim tiešajam finansiālajam atbalstam Komisija rosina atļaut lielākus KLP līdzekļu avansa maksājumus. No oktobra vidus lauksaimniekiem varētu būt pieejami līdz 70% no tiešajiem maksājumiem un 85% no lauku attīstības maksājumiem platībām un dzīvniekiem.
Pēc AG-Press.eu materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru