Eiropas Komisija (EK) decembrī publicēja ieteikumus katrai dalībvalstij, lai palīdzētu sagatavot to kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) stratēģiskos plānus. Ieteikumi sagatavoti EK un dalībvalstu dialoga ietvaros, lai dalībvalstīm no 2023. gada palīdzētu īstenot KLP, kā arī, lai nodrošinātu, ka to KLP stratēģiskie plāni sniedz vērā ņemamu ieguldījumu Eiropas zaļā kursa īstenošanā.
Šie stratēģiskie plāni, kas ir KLP reformas galvenais elements, noteiks, kā katra dalībvalsts izmantos KLP instrumentus, pamatojoties uz savu apstākļu un vajadzību analīzi nolūkā sasniegt KLP konkrētos mērķus, kā arī Eiropas zaļā kursa mērķrādītājus.
Komisija ieteikumus katrai dalībvalstij sniedz, pamatojoties uz to lauksaimniecības nozares un lauku apvidu analīzi. Šie ieteikumi ir saistīti ar deviņiem KLP konkrētajiem mērķiem, kas attiecas uz vides, sociālajām un ekonomiskajām problēmām, kā arī mērķiem zināšanu un inovāciju jomā.
Ieteikumos ir ņemtas vērā Eiropas zaļā kursa ieceres, konkrētāk, seši kvantitatīvi stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķrādītāji.
Lai sasniegtu 25% bioloģiskās lauksaimniecības mērķrādītāju, Komisija ieteikusi lielākajai daļai dalībvalstu izstrādāt nepieciešamās pārtikas piegādes ķēdes struktūras, apzināt bioloģiskās ražošanas vietējo potenciālu, veicināt bioloģisko produktu patēriņu, nodrošināt atbalstu pārejai uz bioloģisko lauksaimniecību un tās uzturēšanai, atbalstot lauku attīstību.
Attiecībā uz KLP mērķiem, kas saistīti ar konkurētspējas palielināšanu un gados jaunu lauksaimnieku piesaistīšanu, Komisija vairākām dalībvalstīm iesaka atvieglot piekļuvi finansējumam, piemēram, plašāk izmantot finanšu instrumentus, kas pieejami saskaņā ar lauku attīstības regulējumu.
Komisija iesaka dalībvalstīm veicināt pesticīdu ilgtspējīgu izmantojumu, nodrošinot integrētās augu aizsardzības ieviešanu. Tās mērķis ir panākt veselīgu kultūraugu audzēšanu, pēc iespējas mazāk traucējot lauksaimniecības un ekosistēmas mijiedarbībai, un mudināt piemērot kaitīgo organismu dabiskas kontroles metodes. Visbeidzot, ieteikumos arī norādīta nepieciešamība palielināt lauksaimniecības produktu vērtību primāro ražotāju līmenī, izmantojot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai vietējās un reģionālās piegādes ķēdes.
Plašāk par EK rekomendācijām: https://saite.lv/1dWBM
Pēc AG-Press materiāliem informāciju sagatavoja Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru