Veiciniet uzticēšanos, veidojiet sadarbību un turpiniet uzraudzīt pārtikas piegādi: šie principi ietverti jaunākajos ieteikumos, ko jūlijā publicējusi ekspertu grupa par Eiropas pārtikas nodrošinājuma krīzes gatavības un reaģēšanas mehānismu (EFSCM).
Publikācijā ir noteikts vispārējs veicamo pasākumu un preventīvo darbību ietvars. Tā kā nodrošinātība ar pārtiku ir būtiska cilvēku labklājībai un valstu ekonomiskajai noturībai, ieteikumi tiks ņemti vērā Eiropas civilajā un aizsardzības kontekstā, ko gatavo bijušā Somijas prezidenta Sauli Nīnisto vadībā.
Kopējā pētniecības centra (JRC) 2023. gada novembrī publicētajā ziņojumā tika noteiktas 28 riska kategorijas (biofizikālie un vides, ekonomikas un tirgus, sociālie, kultūras un demogrāfiskie, ģeopolitiskie un institucionālie, piegādes ķēdes darbības rādītāji, informācija un tehnoloģija) un deviņi galvenie riska faktori pārtikas ķēdes ievainojamībai. EFSCM apakšgrupa strādāja no 2023. gada beigām līdz šim brīdim, lai izstrādātu ieteikumu projektus risku mazināšanai, pamatojoties uz JRC sniegtajiem secinājumiem.
Mērķis bija vienoties par vispārēju ieteikumu kopumu, kas varētu būt piemērots visiem ķēdes dalībniekiem. Paredzams, ka visas ES valstu iestādes un ieinteresētās personas izmantos sniegtos ieteikumus savai stratēģiskajai plānošanai, sagatavotībai krīzēm un pārvaldībai.
Ziņojumā ir izklāstīti divi vispārīgi risku mazināšanas principi, desmit strukturāli pasākumi, lai stiprinātu pārtikas ķēdes ilgtermiņa noturību, un seši padomi, lai stiprinātu gatavību pret krīzēm.
Lai nodrošinātu Eiropas nodrošinātību ar pārtiku, pārtikas nozare ir cieši saistīta ar visām pārējām ekonomikas nozarēm. Spēja sadarboties un pielāgoties ir galvenais, lai visaptveroši novērstu riskus.
Ziņojumā atzīts, ka ES tiesiskais regulējums, tostarp kopējā zivsaimniecības politika un kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu kopums, joprojām ir galvenais, lai palielinātu pārtikas pieejamības stabilitāti un nepārtrauktību. Grupa arī uzsver vajadzību pēc stingriem rūpniecības politikas pasākumiem, piemēram, ES rūpniecības stratēģijas, lai stiprinātu būtisko izejvielu un tehnoloģiju ražošanas jaudu Eiropā un partnervalstīs. Lai nodrošinātu vienotā tirgus labi funkcionējošu darbību, ir jānovērš jebkādi nepamatoti ierobežojumi un šķēršļi.
Sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru