Jaunajiem lauksaimniekiem vajag zemi un zināšanas

Zemes trūkums, ierobežota pieeja finanšu resursiem, kā arī kvalificēta darbaspēka trūkums, ir galvenie iemesli, kas jaunajiem lauksaimniekiem traucē attīstīties, tā secināts ES Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta pētījumā.

Pētījumā aptaujāti vairāk nekā 2200 jaunie lauksaimnieki vecumā līdz 40 gadiem visās 28 ES dalībvalstīs, un noskaidrotas, viņuprāt, nozīmīgākās problēmas, kas traucē attīstīties, zināšanu apguves resursi un iespējas piedalīties dažādās apmaiņas shēmās pasaulē.

Zemes iegāde un noma ir galvenā problēma visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem. Vienlaikus pētījuma autori secina, ka zemes trūkums mazāk ir izteikts lielu saimniecību īpašniekiem, kas specializējušies konkrētās nozarēs. Šiem saimniekiem nozīmīgāka ir jaunu zināšanu un tehnoloģiju apguve. Otra galvenā problēma, kas traucē attīstīties, ir pieeja finanšu resursiem un kvalificētam darbaspēkam.

Vairums jauno lauksaimnieku uzsver, ka viņiem nepieciešamas papildu zināšanas jaunākajās lauksaimniecības tehnoloģijās, kā arī saimniecību menedžmentā un biznesa stratēģijas izstrādē. Tiek uzsvērts zināšanu trūkums uzņēmējdarbības prasmēs, tajā skaitā finanšu jomā, mārketingā un komunikācijā.

Vaicāti, kā apgūst jaunas zināšanas un meklē saimniekošanai nepieciešamo informāciju, vairums norādījuši, ka vispirms konsultējas ar kolēģiem un sazinās ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kuru biedri viņi lielākoties ir. Tāpat augstu tiek vērtēti lauksaimniecības konsultantu padomi.

Ne mazāk svarīgs zināšanu un jaunas informācijas ieguves avots ir internets, lauka dienu un citu saimniecību apmeklējums, izstādes un gadatirgi, drukātie nozares mediji, kā arī kursi, semināri un konferences. Pētījuma autorus pārsteidzis fakts, ka mazāk, nekā cerēts, populāras ir e-apmācības, diskusijas interneta vidē un sociālie mediji. Šīs iespējas tiek izmantotas, taču netiek vērtētas kā pietiekami kvalitatīvas.

Pētījuma autori secinājuši, ka atšķiras jauno lauksaimnieku vajadzības jaunajās un vecajās ES dalībvalstīs. Vecajās ES valstīs ir lielāks pieprasījums pēc specifiskām zināšanām konkrētās nozarēs, bet jaunajās vairāk vēlas iegūt vispārīgas zināšanas un attīstīt dažādas iemaņas un prasmes. Turklāt jauno ES valstu lauksaimnieki ir atvērtāki dažādām lauksaimnieku apmaiņas shēmām.

Aptaujājot jaunos lauksaimniekus Latvijā, pētījuma autori konstatējuši, ka mūsu jaunajiem lauksaimniekiem visvairāk traucē saimniekot kvalificēta darbaspēka, tehnikas un sezonas strādnieku trūkums, ka arī iespēja iegādāties zemi un, vairāk nekā citās dalībvalstīs – trešo personu, precīzāk, – vecāku jaukšanās saimniekošanā. Interesanti, ka pieeja finanšu resursiem Latvijas jaunajiem saimniekiem nerada problēmas, un atšķirībā no kolēģiem citās ES valstīs šķiet, ka viss ir kārtībā arī ar lauksaimniecības pakalpojumu servisu un konsultantu pieejamību.

Vaicāti, kādas prasmes vēlas attīstīt, Latvijas jaunie zemnieki norādījuši, ka pietrūkst, pirmkārt, prasmes biedroties un komunicēt. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība papildināt zināšanas finanšu pārvaldībā, fermu menedžmentā, jauno tehnoloģiju apguvē, dzīvnieku turēšanā un mārketingā. 

Latvijā tika aptaujāti 75 jaunie lauksaimnieki, kas nodarbojas ar augkopību un lopkopību. No viņiem 14,7% bija bioloģisko saimniecību vadītāji, 16% – ieguvuši augstāko lauksaimniecisko izglītību, vidējais vecums – 21,8 gadi.