ES aug pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīna lopbarībā un pārtikā, tādēļ jāpēta veidi, kā nākotnē ekonomiski un saprātīgi kāpināt proteīnaugu audzēšanas apjomu.
Tā secināts EK novembrī apstiprinātajā ziņojumā par situāciju augu izcelsmes proteīnu jomā ES. Ziņojumā aplūkota augu izcelsmes proteīnu (piemēram, rapšu sēklu, saulespuķu sēklu vai lēcu) piedāvājuma un pieprasījuma situācija ES un pētīti veidi, kā veicināt to audzēšanu. Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans: “Dažādu klimatisko un ar tirgu saistīto faktoru dēļ Eiropas proteīnaugu produkcijas apjomi augošā pieprasījuma apmierināšanai nav pietiekami. Šajā ziņā es vēlos apliecināt Eiropas Parlamenta lielo interesi par turpmāko atbalstu proteīnaugu audzēšanas izvēršanai Eiropā.”
Ziņojumā apkopoti vairāki spēkā esoši politikas instrumenti un jaunu politikas pasākumu priekšlikumi. Piemēram, nākotnes KLP atbalstīt lauksaimniekus, kas audzē proteīnaugus, iekļaujot šo lauksaimnieku kategoriju KLP stratēģiskajos plānos, piemēram, paredzot šiem kultūraugiem lielākus maksājumus un izceļot pākšaugu priekšrocības vides un klimata mērķu sasniegšanai. Tāpat EK rosina vairāk pievērsties proteīnaugu pētniecībai, izmantojot 2021.–2027. gada programmas “Horizon Europe” divkāršoto budžetu. EK vēlas arī nopietnāk pievērsties proteīnaugu tirgus analīzei, popularizēt to lietošanu uzturā, kā arī veicināt zināšanu apmaiņu ar demonstrējumu palīdzību.
Eiropā pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīniem 2016./2017. gadā sasniedza aptuveni 27 milj. tonnu kopproteīna, savukārt ES saimnieciskās patstāvības rādītājs būtiski atšķiras atkarībā no proteīnu avota (piemēram, tas ir 79% rapsim un 5% sojai). Rezultātā ES ik gadu importē aptuveni 17 milj. tonnu kopproteīna, no tām 13 milj. tonnu ir sojas proteīns.
Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru