Aizvadīts seminārs par ilgtspējīgu resursu izmantošanu: Kas ir bioekonomika?

LLKC Kuldīgas konsultāciju birojs sadarbībā ar Alsungas novada domi 21. augustā Alsungā organizēja izglītojošu semināru “Bioekonomika: jaunas iespējas lauku saimniecību attīstībā”.

Pārtika, apģērbs vai jebkādas citas patēriņa preces, piemēram, virtuvei vai garāžai, – daudzi ikdienas izstrādājumi ir izgatavoti no atjaunojamām izejvielām. Tādējādi bioekonomika ir ienākusi  mūsu katra dzīvē, lai gan parasti mēs to neapzināmies.

Bioekonomikas iedvesmas stāsti ir pierādījums nozaru robežu saplūšanai. Tādējādi resurss, ko tradicionāli izmanto pārtikas pārstrādē, var tikt izmantots arī jebkurā citā tautsaimniecības nozarē, tāpat kā ikviens lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivsaimniecības saražotais bioresurss.

Vides risinājuma institūta ieguldījums

Semināra sākumā Vides risinājuma institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova klātesošos iepazīstināja ar bioekonomikas jēdzienu, akcentējot tās nozīmi un lauku saimniecību iespējas. Iepazīstinot ar ar institūta darbību, lektore akcentēja, ka institūts darbību balsta daudznozaru pieejā. Komandā strādā zinātnieki un praktiķi no vairākām nozarēm: bioloģijas, ķīmijas, hidroloģijas, vides zinātnes, fizikas, matemātikas, datorzinātnēm, ainavu plānošanas, mežsaimniecības u.c. Viena no Vides risinājumu institūta pamatvērtībām ir atvērtība un vēlme mācīties.

Apvienojot vispusīgi domājošus Latvijas un ārvalstu zinātniekus, māksliniekus, praktiķus un moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas, Vides institūta speciālisti rada inovatīvus risinājumus kompleksām vides problēmām un ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai.

Ilgtspējīga un iekļaujoša bioekonomika

Bioekonomika ietver atjaunojamo bioloģisko resursu ražošanu un to pārveidošanu pārtikā, lopbarībā un citos bioloģiskas izcelsmes produktos un bioenerģijā. Baltijas jūras reģiona lauku teritorijas ir bagātas ar dabas resursiem, taču to bioekonomisko potenciālu līdz šim nav bijis iespējams pilnvērtīgi izmantot ierobežotā cilvēku resursa un vietējās uzņēmējdarbības, politikas, zinātnes un sabiedrības sadarbības trūkuma dēļ.

Sadarbībā ar dažādiem Somijas, Norvēģijas, Polijas, Igaunijas, Nīderlandes un citiem partneriem Vides risinājumu institūts īsteno “Interreg Baltijas jūras reģions 2014.–2020. gadam” finansētu projektu “Bioekonomikas inovāciju sistēmas attīstīšana reģionos”, kura mērķis ir atbalstīt viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu bioekonomikas nozares izaugsmi Baltijas jūras reģiona lauku teritorijās.

Projekta viena no aktiviātēm paredz izstrādāt rīcības plānu bioekonomikas klasteru un inovācijas sistēmas izveidei, atbilstoši katra projektā iesaistītā reģiona specifikai. Tādējādi projekta ietvaros Vidzemes reģionam izstrādāta sava bioekonomikas stratēģija.

Vides risinājumu institūtam dažādas darbības jomas

Vides risinājuma institūta pārstāve pastāstīja par organizācijas plašajām darbības jomām un projektiem, kuros tie ir iesaistījušies. Ļoti aktuāla tēma ir saldūdens un to zivju resursi. Projektu ietvaros tiek pētīts Latvijas ezeru un upju stāvoklis, vienlaikus vērtējot arī zivju resursus. Nesen Vides risinājuma institūta speciālisti kādā mežā Vidzemes reģionā uzstādījuši kameras un sensorus, lai monitorētu meža resursu – savvaļas dzīvnieku, populāciju.

Bioekonomikas attīstībai Latvijā

Kā svarīgāko darbu bioekonomikas jomā pārstāve vairākas reizes atzīmēja, ka nepieciešams veicināt informācijas un zināšanu pieejamību – par ilgtspējīgu bioloģisko resursu izmantošanu. Tāpat nepieciešams attīstīt Pārtikas bioekonomikas klasteri. Ļoti svarīgi veicināt ar bioekonomiku saistīto politiku, stratēģiju un to īstenošanas instrumentu pilnveidošanu.

Lai vērtētu dažādus bioekonomikas procesus un ietekmi, ir svarīgi, lai būtu pieejami pierādījumos balstīti dati un informācija. Līdz šim šādu datu institūtam ir pietrūcis, taču,  apzinoties to trūkumu, institūta speciālisti apzina un apkopo tos.

Latvijas resurss ir mums pieejamie dabas resursi, nenoplicinātā augsne. Tomēr mēs neizmantojam savus resursus efektīvi. Ņemot vērā dažādus aspektus, t. sk. to, ka esam mazi, mums ir jāmeklē nišas produkti – tādi produkti, ar kuriem varam būt īpaši.

Inovatīvi piemēri – kā gudri izmantot dabas resursus

Stāstot par inovatīviem bioekonomikas labas prakses piemēriem, Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja Zanda Dimanta-Svilpe akcentēja bioekonomikas vērtību un iespējas lauku teritoriju nodarbinātības un plašāku problēmu – tādu kā dabas resursu noplicināšana, augošās ietekmes uz vidi, klimata pārmaiņu – risināšanā.

Starptautiskās atjaunojamo energoresursu aģentūras pētījums liecina, ka papildu atjaunojamo resursu izmantošanas potenciāls ir visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Izpētīts, ka galvenais atjaunojamais energoresurss Eiropā būs biomasa, bet elektrības ražošanā varētu būt  saules un vēja izmantošana.

Prezentācijas ievadā Z. Dimanta-Svilpe skaidroja, ka biomasa ir bioloģisks materiāls, ko iegūst no dzīviem organismiem un tās ķīmiskas pārveides rezultātā var izmantot gāzes, siltuma un elektriskās enerģijas ražošanā.

Galvenie biomasas resursu veidi ir lauksaimniecības augu atlikumi, cukuru, cieti un eļļu saturošie augi, meža atlikumi, atkritumi un pārpalikumi no lauksaimniecības sektora, notekūdeņu dūņas un rūpnieciskie atkritumi no pārtikas un papīra ražošanas. Vēlāk klātesošie pārliecināsies, cik plašas iespējas paveras, biomasu pārstrādājot un gudri izmantojot.

No biomasas jāiegūst piramīdas augstākās klases produkti

Piramīda ilustrē plašāk iespējas, kuras mums ir jāizmanto, lai radītu vērtību no biomasas. Mēs iegūstam viszemāko vērtību, ja  biomasu sadedzinām, lai ražotu elektrību un siltumu. Vērtība ir zema, jo neizmantojam biomasas struktūras – izmantojam tikai enerģijas saturu.

Optimizēts biomasas izmantošanas veids ir izmantot visus biomasas komponentus to pilnā potenciālā – izmantojot enerģijas saturu, strukturālos blokus un uzturvērtību.

Tas nozīmē, ka mums jācenšas pēc iespējas vairāk izmantot biomasu tā, lai iegūtu piramīdas augstākās klases produktus: veselību veicinošus produktus, pārtikas sastāvdaļas, dzīvnieku barības sastāvdaļas, un fosilos produktus mums jācenšas aizstāt ar citiem produktiem, piemēram, bioloģiski noārdāmās plastmasas.

Uzņēmēju sadarbība ar zinātniekiem rada inovatīvus risinājumus

Bioekonomikas veiksmes atslēga slēpjas uzņēmēju un zinātnieku prasmē atklāt dažādas bioresursu īpašības un atrast tām atbilstošu pielietojumu. Turklāt svarīgi ir apzināties tradicionālās un, iespējams, gadsimtiem ilgas zināšanas par katra bioresursa izmantošanas veidiem un spert soli tālāk, lai meklētu inovatīvus un līdz šim neierastus resursa izmantošanas ceļus.

Piemēram, Nīderlandē izdomāts veids, kā no augos esošajiem cukuriem ražot dabai draudzīgāku plastmasu, kas ļauj aizstāt mums zināmo plastmasas PET pudeļu materiālu. Nākotnē materiālu plānots izmantot arī apģērba, elektronikas, automašīnu detaļu, paklāju un mēbeļu ražošanā.

Savukārt Somijā uzņēmums ražo maisiņus no meža biomasas, kas ir pārstrādājama kopā ar papīru un kartonu. Jaunais materiāls ir uzskatāms par papīra produktu, kam piemīt plastmasas īpašības, – lietošanā tas ir izturīgāks, elastīgāks, vieglāks un funkcionālāks nekā plastmasas maisiņš, bet pēc taustes tas ir līdzīgs tekstilmateriālam, un ir videi draudzīgs.

Svarīgi, ka, radot jaunus un dabai draudzīgus plastmasas veidus, mēs rīkojamies ilgtspējīgi no resursu izmantošanas viedokļa, jo, tādējādi mēs samazinām neatjaunojamā dabas resursa – naftas – patēriņu. Tradicionāli mums zināmās plastmasas parasti tiek ražotas no naftas.

Nātru audums

No apstrādātām nātrēm visbiežāk tiek radīti ārstnieciskie produkti, šampūni un ziepes, tās tiek pievienotas kā aromatizētājs dažādiem ēdieniem. To pielietojums vairāk saistīts ar pārtiku, farmāciju un sadzīves ķīmiju.

Iedvesmojoties no nomadu cilšu tekstilizstrādājumiem, Lielbritānijā no nātrēm tiek radīts ilgtspējīgs audums. Tas tiek austs no nātrēm (25%), no kurām iegūta mīksta, spēcīga un dabiska tekstilšķiedra, pievienojot tai dabīgu, neapstrādātu vilnu (75%). Audums tiek veidots, nepievienojot metāliskas krāsvielas, un tas dabā noārdās 28 dienu laikā. Audums ir maigs un gluds. Zinātnieki turpina pētīt nātru pozitīvās īpašības un izmantošanu apvienojumā ar citiem kultūraugiem, lai gūtu maksimālu atdevi no šī kultūrauga un radītu lielāku daudzveidību.

Radītajam audumam ir gan ekonomiska, gan ekoloģiska rakstura pievienotā vērtība. Nātre kā izejviela ir lēta, turklāt ražošanā radītie atkritumi vidē ātri sadalās. Tādējādi iegūtais materiāls ir ilgtspējīgs dažādās nozīmēs. Nātrēm savu īpašību dēļ audumā  nav nepieciešams pievienot liesmas slāpējošas ķimikālijas, kas varētu izraisīt alerģisku reakciju patērētājiem, tāpēc audums ir saudzīgs tā galapatērētājam. Atklāts, ka nātru kāti piemēroti arī mēbeļu audumu ražošanai, jo tie satur spēcīgas, mīkstas šķiedras.

Parafīna kārbas augļukoku stādījumu temperatūras paaugstināšanai agrā pavasarī

Beļģijā augļudārzu īpašnieki izgudrojuši parafīna kārbas, kuras izmanto, lai paaugstinātu augļukoku stādījumu temperatūru agrā pavasarī, kad koki jau ir sākuši ziedēt. Degmateriāla sastāvā ir ābeļu koksne sajaukumā ar parafīnu. Tādējādi tas pilnībā sadeg, neradot atlikumus, kurus vēlāk būtu jānovāc. Arī mums pašiem ir ļoti labi piemēri, kā gudri izmantot pieejamos resursus.

Piena pārstrādes atlikumu gudra izmantošana

AS «Smiltenes piens» atklājis veidu, kā no ražošanas atlikumiem – siera sūkalām – ražot piena sūkalu dzērienu “Piena spēks”, kurā ir trīs reizes vairāk olbaltumvielu nekā parastā pienā. Sūkalu filtrācijas process nodrošina samazinātu ietekmi uz vidi, jo ūdens, kas paliek pāri pēc filtrācijas, tiek otrreiz izmantots uzņēmuma siltumapgādes sistēmā, nodrošinot  saimniecisko darbību.

Tradicionāli sūkalas ir piena produktu pārstrādes procesa atlikums, kas vai nu veido ražošanas atkritumus, vai arī tiek izmantots lopkopībā. Kopumā sūkalas veido vidēji 50% atlikumu piena produktu ražošanā.

Skujas – produktu ar pievienoto vērtību ražošanai

AS «Biolat» ekonomiski efektīvi izmanto kokrūpniecības atkritumus, radot pievienoto vērtību no biomasas, kura līdz šim nav pilnvērtīgi izmantota.

Skujkoki satur cilvēka izdzīvošanai un veselības nodrošināšanai nepieciešamās vielas. Visbagātākās ar cilvēkam nepieciešamajiem savienojumiem ir ģenētiski vecākās koku sugas, pie kurām Latvijas klimatiskajā joslā pieder skujkoki – priede, egle, baltegle un kadiķis. Priežu un egļu skuju ķīmiskajā sastāvā ir daudz bioloģiski aktīvo vielu, tām piemīt arī baktericīdas un pretvīrusu īpašības, kas ir noderīgas cilvēka veselībai, augiem un dzīvniekiem.

Uzņēmums priežu un egļu skujas pārstrādā ekstraktos un koncentrātos, no kuriem tiek gatavoti dažādi produkti – uztura bagātinātāji, augu aizsardzības līdzekļi, kā arī dažādas sadzīves ķīmijas un citu nozaru izejvielas.

Gudra resursu izmantošana Alsungā

Alsungas zivju pārstrādes rūpnīcas SIA “Venta FM” izpilddirektors Miervaldis Zariņš klātesošajiem pastāstīja par rūpnīcas darbību. Uzņēmums “Venta FM”, pārstrādājot svaigas nepārtikas zivis un zivju atkritumus – zivju asakas, ādas, iegūst pasaulē pieprasītus produktus ar augstu pievienoto vērtību – zivju miltus un zivju eļļu.

Uzņēmuma ražotnē Alsungā saražotā zivju eļļa tiek lietota lopkopībā cūku un mājputnu barības bagātināšanai. Tā var tikt izmantota arī pilnpiena aizstāšanai, barojot teļus un jērus – tā ir ekonomiski izdevīgāka nekā augu eļļa un tauki. Produkts ir svarīgs enerģijas avots, daudzos parametros pārspējot saulespuķu, kokvilnas, sojas, kukurūzas un zemesriekstu eļļu.

Ražotnē saražotos zivju miltus visbiežāk lieto akvakultūrā (72%), tie tiek izmantoti arī, piemēram, cūku (21%), mājputnu (5%) un citu zvēru ēdināšanā.

SIA “Venta FM” darbība ir labs bioekonomikas piemērs, jo ilgtspējīga un gudra mums pieejamo dabas resursu izmantošana, ir ekonomiski efektīva.

Alternatīvās enerģijas

Semināra noslēgumā LLKC augkopības speciālists Māris Narvils klātesošos iepazīstināja ar atjaunojamajiem energoresursiem un to iespējām mazajās saimniecībās. Speciālists akcentēja, ka liels potenciāls ir tieši saules enerģijas izmantošanā, jo saules spīdēšanas ilguma un vidējā starojuma enerģijas analīze liecina, ka Latvijas klimatiskie apstākļi tuvojas Dienvidvācijas klimatiskajiem apstākļiem.

Semināra gaitā Māris iepazīstināja ar dažādajām tehnoloģijām atjaunojamo resursu efektīvākai izmantošanai. Katrai lauku saimniecībai ir plašas iespējas efektīvākai mums visiem pieejamo alternatīvās enerģijas veidu – vēja, saules, ūdens u. c. – izmantošanā.

Domāšanas veida maiņa

Mums jāmaina domāšanas veids, – jācenšas paskatīties uz apkārtējo vidi plašākā kontekstā, jācenšas saskatīt lietu un procesu savstarpējo mijiedarbību, un kopīgiem spēkiem jācenšas uzlabot dzīves kvalitāti ne tikai sev, bet arī turpmākajām paaudzēm.

Bioekonomika rosina domāt ārpus ierastā, vienlaikus nojaucot robežas starp nozarēm. Ir ļoti svarīga to savstarpēja mijiedarbība un sadarbība, jo bioekonomika spēj ekonomisko izaugsmi sasaistīt ar vides ilgtspējību.

Sagatavoja
Zanda Dimanta-Svilpe
Valsts Lauku tīkla Sekretariāts