Aptaujas "Sniedz atbildi par iespējām lauku teritorijas attīstībai!" rezultātu apkopojums

17. Decembris 2018.

Valsts Lauku tīkla Sekretariāts veica lauku teritoriju un mazo pilsētu iedzīvotāju aptauju, lai novērtētu sabiedrības iesaisti vietējās teritorijas attīstības procesos un noskaidrotu informētību par vietējo iniciatīvu un LEADER pieeju. Aptauja tika veikta, ņemot vērā LEADER pieejas pamatprincipu, kas nosaka, ka pieeja ir no “apakšas uz augšu” – iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā, tādēļ jo svarīgi ir izprast sabiedrības informētību.

Būtiski, ka aptaujas rezultātā bija iespējams secināt, ka lielākā daļa respondentu ir dzirdējuši par LEADER pieeju un var arī minēt konkrētas vietējās rīcības grupas (turpmāk – VRG). Tas norāda uz to, ka jau esošie VRG veiktie publicitātes pasākumi ir sekmīgi. Jāatzīst gan, ka ne visi respondenti, kuri atzīmēja, ka zina, kas ir VRG, tiešām varēja kādu nosaukt. Tika minētas dažādas, iespējams, iesaistītas nevalstiskās organizācijas, kuras VRG funkciju nepilda.

Šobrīd LEADER programma aptver iedzīvotājiem būtiskus jautājumus, tomēr tiek uzsvērts, ka ir svarīgi arī sakārtoti ceļi un iespējas strādāt attālināti. Lielākā daļa respondentu labprāt izmanto LEADER programmas projektu sniegtās iespējas. Tomēr diezgan liela daļa no respondentiem nav iesaistījušies vietējā iniciatīvā, ir arī tādi, kas uzskata, ka, ja viņu projekti nav apstiprināti, tad viņiem nav bijusi iespēja iesaistīties. Šāda veida secinājumi norāda uz to, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība sabiedrības izglītošanas procesam par viņu iespējām iesaistīties savas vietējās teritorijas attīstības jautājumu risināšanā, veidojot savu apkārtni labvēlīgāku dzīvošanai, balstoties uz iedzīvotāju vajadzībām.

Aptaujas rezultāti tiks izmantoti turpmākai LEADER pieejas popularizēšanas pilnveidošanai un vietējās iniciatīvas aktivizēšanai.

Aptauja norisinājās no 2018. gada 7. novembra līdz 27. novembrim, un tajā piedalījās 605 respondenti.

Respondentu raksturojums

Aptaujas respondenti pārstāv gandrīz visus Latvijas novadus, tomēr visvairāk respondentu norādījuši, ka ir no Krāslavas novada – 29, Jelgavas novada – 29, Preiļu novada – 24, Ogres novada – 16, Mazsalacas novada – 16, Priekuļu novada – 15, Dagdas novada – 14 (1. att.).

1. attēls

Lielākā daļa respondentu ir nodarbināti lauksaimniecībā/ vides zinātnē, tad seko administratīvais darbs/asistēšana un finansēs/grāmatvedībā nodarbinātie (2. att.).

2. attēls

Lielākajai daļai respondentu ir maģistra grāds vai bakalaurs/augstākā profesionālā izglītība. Tikai diviem no respondentiem ir pamatskolas izglītība, bet diviem ir doktora grāds (3. att.).

3. attēls

Atbilžu kopsavilkums

Aptaujas veikšanā bija ļoti būtiski noskaidrot sabiedrības informētību par LEADER pieeju un ar to saistītiem jēdzieniem.

No 605 dalībniekiem par LEADER pieeju nebija dzirdējuši 98, savukārt lielākā daļa – 507 bija dzirdējuši (4. att.).

4. attēls

Lai izvērtētu, cik daudz respondentu ne tikai ir dzirdējuši par LEADER programmu, bet arī izprot sīkāk programmā paredzēto, uzdevām uzvedinošus jautājumus, piemēram, kas var iesniegt projektus LEADER programmā (5. att.). Lielākā daļa – 443 atbildēja, ka visi minētie, kas arī bija pareizā atbilde, niecīgs ir to dalībnieku skaits, kuri minējuši kādu atsevišķu variantu, 35 respondenti atzīmējuši, ka šajā programmā projektus iesniegt var biedrība/nodibinājums.

5. attēls

Kā būtisks jautājums aptaujā šķita noskaidrot jau ilgstoši izskanējušo jautājumu par to, cik liela loma LEADER programmas īstenošanā ir pašvaldībām, pēc respondentu atbildēm jāsecina, ka liela – 267 vai ļoti liela – 151, savukārt, ka nav nekādas ietekmes, minējušas vien 15 personas (6. att.).

6. attēls

Turpinot uzvedinošos jautājumus par to, kas ir programma, jautājām, vai respondenti zina, kas ir vietējā rīcības grupa, lielākā daļa respondentu – 426 atbildēja apstiprinoši, savukārt 179, ka nezina, kas ir vietējā rīcības grupa (7. att.).

7. attēls

Precizējot konkrētas VRG, jāsecina, ka respondenti tiešām zina konkrētas VRG, tomēr ir arī apjukums, tiek minētas citas nevalstiskās organizācijas, kas, iespējams, ir iesaistītas VRG darbībā, bet nav konkrēti apstiprinātas VRG, tāpat arī daudzos gadījumos vienkārši minēts, ka nezina. Visvairāk – 38 reizes nosaukta Preiļu rajona partnerība, tai seko Lauku partnerība “Lielupe” – 36, Krāslavas rajona partnerība – 35, Vidzemes lauku partnerība “Brasla” – 35, Liepājas rajona partnerība – 29 (8. att., 9. att.).

8. attēls

9. attēls

Lai izprastu iedzīvotāju aktivitāti un iesaisti vietējās teritorijas attīstības procesos, tika uzdots jautājums par to, vai viņi ir iesaistījušies vietējā iniciatīvā (10. att.). Lielākā daļa – 327 minējuši, ka ir iesaistījušies, savukārt 278, ka nav iesaistījušies, kā iemeslus minot, ka nezina, kur un kā iesaistīties; ka nezina, kas tas ir. 64 respondenti minējuši papildu iemeslus, piemēram, laika trūkumu, nav bijusi vajadzība, vairāki norādījuši, ka nākotnē plāno iesaistīties, vēl minēts, ka viņu mērķi, intereses nesakrīt ar VRG. Tāpat arī daudzi norādījuši kā galveno iemeslu to, ka darbavieta ir pilsētā un ārpus darba nav brīva laika. Ir arī respondenti, kuri iesaisti vietējā iniciatīvā izprot kā projektu rakstīšanu, ja projekts nav apstiprināts, tātad nav varējuši iesaistīties (11. att.).

10. attēls

11. attēls

358 respondenti uzskata, ka LEADER programmas projekti ir ietekmējuši viņu ikdienas dzīvi un viņi labprāt izmanto sniegtās iespējas, tikai 6 norādījuši, ka šie projekti ir ietekmējuši viņu ikdienas dzīvi, bet ne uz labo pusi, 108 respondentu ikdienas dzīvi LEADER programmas projekti nekādā veidā nav ietekmējuši (12. att.).

12. attēls

Kā svarīgākos vietējās attīstības jautājumus lielākā daļa respondentu – 354 minējuši uzņēmējdarbību, pēc tam 289 – darbavietu radīšanu, brīvā laika aktivitātes ir ierindotas trešajā vietā kā 162 respondentu izvēle. Vide un kultūras mantojums ir novērtēts līdzīgi – 93 un 97 respondenti atzīmējuši šos attīstības jautājumus kā svarīgākos. Pie citiem attīstībai būtiskiem jautājumiem respondenti minējuši ceļu sakārtošanu – 5, vides labiekārtošanu un pakalpojumu nodrošināšanu – 4, bet 3 minējuši, ka visi minētie jautājumi ir būtiski, papildus minēta iespēja strādāt attālināti, jauniešu iesaiste, cilvēku izzušanas novēršanu no laukiem (13. att.).