Atklāta Trejdeviņu sajūtu sala – Kaldabruņa!

Ar pasākumu „Sien skaņu smilgās” 2. jūnijā tika atklāta Trejdeviņu sajūtu sala – Kaldabruņa.

Kaldabruņas atklāšanas pasākums bija iecerēts ilgs un meditatīvs, lai katram tā dalībniekam izdotos piedzīvot vismaz trejdeviņas sajūtas. Tajā piedalījās vairāk nekā 60 lieli un mazi mūziķi no Rīgas Mūzikas darbnīcas, kā arī apkārtējo pagastu iedzīvotāji un  viesi no Daugavpils, Jēkabpils, Pēterburgas un Austrijas. Salas atklāšanas brauciens un koncerti kopumā pulcēja vairāk nekā 100 dalībniekus.

Dienu atklājām ar koncertu Červonkas baznīcā, kur skanēja čelli, vijoles, flautas un klavieres. Pēc tam atklājumu autobuss un automašīnu virkne devās apceļot Trejdeviņu sajūtu salu, kas, izrādās, izstaro tālu aiz Kaldabruņas ciemata administratīvajām robežām.

Čellu koncerts Kaldabruņas krustcelēs – vietā, no kuras cēlies ciemata nosaukums „Aukstā aka”. Vieta ir zīmīga arī ar jauno laiku vēsturi, jo mīlīgajā pakalniņā, kur šobrīd var izbaudīt rāmu Sēlijas ainavu un koncertēt, vēl tikai pirms dažiem gadiem atradās bijušās pienotavas grausts. Simboliski un vējaini. Pārsteigts stārķis uzcītīgi cīnās ar pretvēju, lai pielaistos iespējami tuvu notikuma vietai. Čellu skaņu iznēsā vējš. Un šajā vietā tas noteikti ir pirmais koncerts vēsturē!

Nākamā pietura – Dronku Velnakmens. Auto kolonna nosprosto meža ceļu, taču – nevienam citam te šodien nav jābrauc, jo mēs taču atklājam jaunu salu! Atklājēju kompānija raiti dodas akmens virzienā, un mums kā organizatoriem tas sagādā nopietnas bažas – gara zāle, krūmi, ērces...kā tas būs? Bažas izrādās nepamatotas, jo Rubenes pagasta pārvalde  celiņu līdz akmenim ir izpļāvusi skaistu un plašu kā pils parkā. Priežu ieskauta Dronku salas kapsēta. Un Velnakmens – plats  kā saimes galds. Pēdiņa Latvijas kartes formā un zaļgans, vēss ūdens tajā mirdzinās pat sausā vasarā. Dzert gan nevajadzētu, Velna pēda tomēr. Šodien akmens kļūst par skatuvi – divi eleganti kungi; ģitāra un vijole. „Tumša nakte, zaļa zāle...” Bērzu baltums izelpo gaismu, un mūzika noteikti iepriecina pat velnu. Interesanti – pie Velnakmens nav bijuši pat daudzi vietējie iedzīvotāji!

Pēc īsa pārbrauciena paceļamies Dronku kalnā. Ezers guļ dziļi zem kājām – tajā, tajā Velns dvēseles ķēris, un viņas, gulbjos pārvērtušās, tomēr lidojušas pāri. Dronku kalns skan, atbalsis varenas kā pārlidojošu gulbju spārnu vēziens. Un kā gan citādi, ja visas skaistākās tautasdziesmas dzied vairāk kā simts muzikālu cilvēku! Dziesmu, dzīvošanas vai atbalsu svētki, jūnija pļava ieelpā un izelpā. Sirmākajiem ceļiniekiem aizmirsušās kāju un muguras sāpes, balsis dzīvākas kā jaunībā... Tomēr spožāko atbalsi izceļ īstas sēlietes  Dzintras Alužānes solo. Pazīst Dronku salas atbalsis savējos, pazīst...

Tepat, aizezera, lēzenu pļavu un milzīgu ozolu ieskauta, guļ Sēļu sēta „Gulbji”, un tā ir mūsu nākamā pieturvieta. Šie „Gulbji” ir izslavēti gan ar skaisto sētu, gan ar saimnieces kulinārajām prasmēm. Un mēs izbaudām abus. Laika plānojums ļauj sētas dāsnumu piedzīvot rāmi un nesteidzīgi. Noskaņoties un sakārtot aparatūru klavierkoncertam. Mazie mūziķi baltos krekliņos zvejo kurkuļus no dīķiem, lielākie izstiepjas zālienā; vēl citi apbrīno saimniecību. „Šķiet, ka šeit saimniekiem katram ir vismaz astoņas rokas, un visas aug no pareizās vietas,” sulīgi atzīmē kundze no Pēterburgas. Klavierkoncerts skan no svaigi uzbūvētas pirts terases, skaņas birst siltā dīķī un klausītāju plaukstās...

Ieelpojuši īsti vēsturiskas sētas gaisu, dodamies garākā pārbraucienā – uz Tadenavas bibliotēkas pļaviņu. Meža ceļi, meža, lai salas sajūtu saglabātu. Tadenavā atveras vēl viena sala – mazākā Latvijas bibliotēka, kur tagad iekārtots vides informācijas centrs, apkārtne labiekārtota un sakopta. Eglaines parkveida pļavās greznojas dižozolu vainagi un košāk par angļu rozēm zied irbeņu krūmi. Bibliotēkas saimniece Aina Timofejeva cienā ar dzidru akas ūdeni un sirsnīgu lepnumu par šo apbrīnojamo vietu. Skaņojamies ģitārmūzikas koncertam, un Tadenavas pļaviņā mums pievienojas jauni viesi – Zasa, Jēkabpils, Dunava, Rīga... Mazie ģitāristi cenšas, tomēr vējš brīžiem pārnes skaņu pāri klausītāju galvām. Izsaucam skolotājus! Jā, viņiem skan, par spīti vējam. Tomēr tā bezgala mīļuma piestrāvotā sajūta, kad visi klausītāji palīdz astoņgadīgajai Patrīcijai, kura ģitāru spēlē tikai divus mēnešus,  nospēlēt „Sijā auzas, tautumeita...” reizēm ir pat pārāka par profesionālās mūzikas baudījumu. Katrā ziņā – tā iederas Trejdeviņu sajūtu salā  kā  meža zemenīte Jāņu vainagā.

Pēc Tadenavas atkal braucam caur mežiem, caur mežiem. Autokolonna virzās pa maršrutu „Raiņa pirmais ceļojums”, un dažas vietas jau atpazīstam. Vakara noslēgums biedrībā „Ūdenszīmes” – Pļavas muzeja ābeļdārzā. Visus sagaida īstas lauku svētku vakariņas – rosols, siļķe kažokā, rabarberu dzēriens. Radošās darbnīcas, kurā katrs dalībnieks uzmeistaro sev Trejdeviņu sajūtu salas sapņu ķērāju. Kopīgs vides objekts, kas novakares gaismās mirdzina jūnija sākuma pļavu augus. Muzeja otrajā stāvā mitoloģiskā pustumsā ievilina multimediju projekcija „Pusnakts pļava”. Atvērta pat kokapstrādes darbnīca, un praktisko sajūtu mīļotāji var paputināt zāģu skaidas. Noslēguma koncerts piepulcē jaunus dalībniekus un klausītājus – ap astoņiem vakarā lauku cilvēki ir dienas darbus pabeiguši un ierodas gan Kaldabruņas saimnieces, gan klausītāji no Aknīstes, Asares, Ancenes.  Teju lidojumā ko Kurzemes puses pagalmā iebrauc vakara muzikālā zvaigzne – ģitāras virtuozs Reinis Jaunais, un vakara koncerts var sākties.

Čells un vijole, vijoļu trio, klavieres astoņrocīgi. Laumas Kazākas vokāls un Reiņa Jaunā apbrīnojamā ģitāras meistarība. Mēs esam dāvinājuši cits citam šo dienu „garu kā smilga”, kā teica „Sēlijas salu” projekta vadītāja Daina Alužāne. Un bagātu kā Sēlijas salu pūralāde. No Mūzikas darbnīcas saņemam dāvanā Kloda Monē albūmu „Živernī dārzi”, lai sapņu dārzi plauktu. Un rozi saulrieta krāsā, lai dzīves dārzi krāšņi.

Vokālā pedagoģe Karmena Radovska saka: „Šis ir apbrīnojams dabas un kultūras tūrisma piedāvājums. Mēs tiešām varētu šeit vest mūziķus, gan profesionālos, gan amatierus. Tikai jāmeklē iespējas”.

Meklēsim. Un Trejdeviņu sajūtu salu var apmeklēt jau šobrīd, iepriekš piesakot savu vizīti salas koordinatorei Ievai Jātniecei – tel. 29548967, e-pasts: ieva.jatniece@gmail.com.

Turklāt arī citas salas gaida viesus! Vairāk informācijas par „Sēlijas salu” piedāvājumu, tematiskajiem tūrisma maršutiem un citiem notikumiem var uzzināt Lauku partnerības „Sēlija” mājaslapā: www.partneribaselija.lv/selijassalas

Dzidra Nartiša,

biedrība „Cirkuži”

Ieva Jātniece,

biedrība „Ūdenszīmes”