Cik vieds ir Viedais ciems?

Pētot latviešu valodas skaidrojošo vārdnīcu, pie vārda “vieds” ir iespējams atrast vairākus vēsturiskus un sen saprotamus skaidrojumus – gudrs; tāds, kas spēj paredzēt nākotni; kāds ar attīstītu domāšanu, zināšanām un pieredzi. Savukārt mūsdienās ar viedo saprot arī attīstītas tehnoloģijas un modernas iekārtas sadzīves uzlabošanai.

Nosacīti nesen Eiropas gaiteņos, un nu jau arī Latvijā, var dzirdēt vārdu savienojumu “Viedie ciemi”. Termins, kuru savukārt neatrast nevienā vārdnīcā; termins, par kura nozīmi strīdas un diskutē; termins, ar kuru šobrīd var apzīmēt pavisam reālus ciemus gan tuvākos un tālākos kaimiņos, gan pie mums, Latvijā.

Somijā

Lai iepazītos, ko ar Viedo ciemu saprot Somijā, šovasar devāmies uz Somijas ciemu Eskola, kurš atrodas vairāk nekā 500 km uz ziemeļiem no galvaspilsētas Helsinkiem un kura teritorijā dzīvo 450 iedzīvotāji. Interesants ir fakts, ka tikai viena no Eskolā dzīvojošajām ģimenēm nodarbojas ar lauksaimniecību, visi pārējie aptuveni 200 darbspējīgie iedzīvotāj nodarbināti ciemā un tā tuvākajā apkārtnē.

Lai arī Viedo ciemu termins izveidojies nosacīti nesenā pagātnē, jau 1997. gadā radies Eskolas kā Viedā ciema sākums, kad izveidota ciema akciju sabiedrība, kura jau no paša sākuma uzņēmās atbildību par ciema attīstību, piesaistot ES finansētos projektus un veicinot sociālo un ekonomisko problēmu risinājumu.

Eskolas ciema akciju sabiedrībā 2018. gadā reģistrēti 130 dalībnieki, kuru īpašumā ir ~20 000 akciju (1 akcijas nominālvērtība 60 eiro). Visi ieinteresētie ir informēti, ka jebkura peļņa no ciemā pārdotajiem pakalpojumiem tiks novirzīta tikai un vienīgi ciema attīstībai un pilnveidošanai, bet nekādā mērā nav paredzēta kā akciju peļņa to turētājiem.

Eskolas ciema pārstāve Mia Tīlikainena stāsta, ka divi būtiskākie projekti, kuri veicināja ciema iedzīvotāju aktīvu līdzdarbošanos Viedā ciema aktivitātēs, bija bērnudārza un sākumskolas darbības saglabāšana, kas arī izdevies. Skolas darbība pēc tam, kad pašvaldība nolēma to slēgt, tika saglabāta, pateicoties mājmācības iespējām. Paši iedzīvotāji (akciju sabiedrība) algo skolotāju, kurš māca bērnus. Vienkopus, cits citu atbalstot, un attīstot savas sociālās iemaņas, sertificēta mājskolotāja vadībā mācās bērni no 1.-7. klasei. Pateicoties vecāku neatlaidībai, šogad ir panākta vienošanās ar Google, kura ar savām tehnoloģijām atbalstīs attālināto mācīšanos, un jau no nākamā mācību gada skola kļūs par filiāli citas pašvaldības pakļautībā esošai skolai 500 km attālumā.

Par ciema akciju sabiedrības līdzekļiem Eskolā tiek nodrošināti īres dzīvokļi iedzīvotāju piesaistei, tūrisma un kultūras pasākumi, t. sk. vietējais teātris tūristu piesaistei, bibliotēka, pusdienu restorāns, atbalsts ciema senioru aprūpē, vasaras darbs ciema jauniešiem un citi pakalpojumi.

Zviedrijā

Pavisam netālu – Zviedrijā atrodas Viedais ciems Melansels. 1970. gados ciemā dzīvoja 1000 iedzīvotāju, kuru pamatnodarbošanās saistīta ar darbu vietējā dzelzceļa stacijā un dzelzceļa pārvadājumos. Pēc dzelzceļa stacijas likvidēšanas ciemā strauji samazinās iedzīvotāju skaits un pasliktinās sociālā situācija kopumā. 1997. gada vasarā ciems bija diezgan panīcis, to apmeklēja vidēji 3000 tūristu gadā, iedzīvotāju skaits strauji kritās. Šajā laikā vietējais sporta klubs bija iniciators Vietējo iedzīvotāju asociācijas izveidei, lai kopīgi risinātu ciemata attīstības iespējas. Gadu laikā sporta kluba pārvaldībā esošās telpas ir pārveidotas, piedāvājot ne tikai iespēju iekštelpu un āra sportiskām aktivitātēm, bet arī aprīkotas konferenču telpas. Uzbūvēti baseini, kuru darbības nodrošināšanai ierīkotas saules baterijas. Lai motivētu tūristus palikt ilgāk ciematā, uzbūvēts kempings. Ciemata jaunieši vasarā tiek nodarbināti kempingā un citās ar tūristiem saistītās aktivitātēs, kā arī palīdz vecākajiem ciema iedzīvotājiem ar dārza un mājas darbiem. Visu šo aktivitāšu rezultātā tūristu skaits 2017. gadā sasniedza 26 tūkstošus.

Aktuāls ir jautājums par finansēm. Lai sāktu savu attīstību,  ciematam svarīgi bija risināt finansiālās problēmas, tādēļ šo gadu laikā vairākas reizes notikusi naudas līdzekļu ieguve no ciemata iedzīvotājiem. Viņiem un citiem interesentiem ir iespēja nopirkt speciālus sertifikātus par sev vēlamo summu, kā minimālo nosakot 1000 zviedru kronas (100 eiro). Pirmajā šādā naudas vākšanas reizē tika pārdoti sertifikāti par 400 000 zviedru kronām. Sertifikātu būtība ir tajā, ka nauda iedzīvotājiem netiek atgriezta, bet pēc trim gadiem par saziedoto summu tiek piedāvāta iespēja saņemt sporta kluba piedāvātos pakalpojumus – baseins, kempings, trenažieru zāle, telpu noma  utt. Attiecīgi šodien tiek piedāvāts nopirkt nākotnes pakalpojumu un, vērojot iedzīvotāju lielo atsaucību, apbrīnojama ir viņu vēlme atbalstīt un ticēt nākotnei un attīstībai.

Nauda nav vienīgais, ko sava ciema attīstībā iegulda vietējie iedzīvotāji, papildu ir milzīgs brīvprātīgais darbs un materiālu ieguldījums, jo kempingu pašu spēkiem būvēja iedzīvotāji, paši arī gādājot būvmateriālus. Viņi apzinājās, ka, palielinot tūristu skaitu ciemā, ieguvēji būs visi – sākot no sporta kluba līdz vietējai degvielas uzpildes stacijai, veikalam un kafejnīcām.

Aplūkojot minētos Somijas un Zviedrijas piemērus, interesants ir fakts, ka šie ciemi izveidojušies jau vairāk nekā pirms 20 gadiem un turpinājuši savu attīstību, pat nezinot, ka mūsdienās tie tiks atzīti par ko īpašu, un ES tiem dos nosaukumu Viedie ciemi. Saskaņā ar ES regulām Viedie ciemi ir lauku reģioni un kopienas, kas balstās uz savām esošajām stiprajām īpašībām un vērtībām, kā arī uz jaunu iespēju pilnveidošanu, lai radītu jaunu pievienoto vērtību. Viedajos ciemos tradicionālas lietas un jaunas pieejas tiek meklētas un uzlabotas, izmantojot digitālās komunikāciju tehnoloģijas, inovācijas un zināšanu labāku pielietojumu iedzīvotāju labā.

Ir iespējams izšķirt vairākus Viedo ciemu rašanās iemeslus, kā populārākos minot depopulāciju un jauno cilvēku aiziešanu no lauku teritorijām. Otrkārt, tā ir nepieciešamība meklēt risinājumu situācijās, kad tiek samazināts publiskais finansējums, kas veicina centralizēto un publisko pakalpojumu samazināšanos.

Latvijā

Latvijā Viedo ciemu izveide ir kas jauns un vēl neapzināts, pagaidām mums zināmi ir divi ciemi, kuri mēģina sevi veidot par viedajiem. Pirmkārt, tā ir Alsunga, kur iedzīvotāji kopā ar pašvaldību uzsākuši savu vajadzību apzināšanu, resursu analīzi un strādā pie kopēju plānu izstrādes. Lai veicinātu Alsungas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pārmantojamību, tiks attīstīta jaunas formas sadarbība starp ražotājiem – pārstrādātājiem – īstenotājiem vietējā produkta popularizēšanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai. Tiek strādāts pie vides problēmu risināšanas un infrastruktūras uzlabošanas. Aktīvi tiek risināts jautājums par tūristu piesaisti.

Vasarā ir atceļojušas ziņas no Skujenes, kur Amatas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu iesniegtajam LEADER projektam “Viedā ciema atbalsta punkta izveide Amatas novada Skujenē”, kura ietvaros tiks radīta kopā strādāšanas (co-working) vieta, kurā būs pieejams moderns biroja tehnikas aprīkojums, 3D printeris un ātrs interneta pieslēgums, tādējādi Skujenes pagasta pārvaldē izveidojot jaunu un inovatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kas attīsta radošumu un inovācijas uzņēmējdarbībā un piedāvā mūsdienīgu IT risinājumu izmantošanu.

Projekta mērķa grupa ir Skujenes pagasta iedzīvotāji, īpaši uzņēmēji, mājražotāji, izglītības un kultūras pakalpojumu sniedzēji, bioloģiskie lauksaimnieki un jaunie lauksaimnieki, kuri savu darbību Skujenes pagastā uzsākuši pēdējo gadu laikā.

Runājot par Viedajiem ciemiem, apzināti tiek lietots vārds “ciemi”, lai tādējādi būtu tuvāk iedzīvotājiem, tomēr ir jāsaprot, ka viens ciems pats par sevi problēmas neatrisinās, nepieciešama sadarbība un vīzija par virzienu. Šis nav stāsts par vienu/kādu konkrētu projektu, šis ir stāsts par procesu kopumā, iedzīvotāju savstarpēju uzticēšanos un kopīgu darbu, tad ikviens ciems var kļūt par Viedo ciemu, un noteikti drīzumā mēs runāsim par aizvien vairāk piemēriem, kad Latvijas ciemi būs atraduši veidus, kā uzlabot savu sadzīvi.

Viedie ciemi 

• Viedo ciemu pamatā ir cilvēki, – lauku apvidu kopienas, kuras uzņemas iniciatīvu gan praktisku risinājumu meklēšanā, gan esošo problēmu novēršanai.
• Jēdziens “vieds” ietver digitālo tehnoloģiju izmantošanu brīžos, kad tas ir piemērojams, bet nevis tādēļ, ka tas ir mūsdienīgi vai moderni.
• “Vieds” nozīmē domāt ārpus ciema. Dažas no līdzšinējām Viedo ciemu praksēm apstājas pie darbošanās ciema teritorijā, tomēr ir arī tādas, kuras ietver apkārtējo lauku teritoriju, ciematu grupas, mazās pilsētas un sadarbību ar lielajām pilsētām.
• “Vieds” nozīmē jaunu sadarbību un jaunu sadarbības formu attīstību – starp lauksaimniekiem un citiem lauku teritoriju uzņēmējiem, starp pašvaldībām, privāto un publisko sektoru, sadarbība notiek no apakšas uz augšu un no augšas uz leju. 
• “Vieds” nozīmē domāt pašam par sevi. Nav viena kopēja modeļa vai risinājuma Viedo ciemu pieejai, – galvenais akcents  tiek likts uz vietējiem iedzīvotājiem un viņu spēju vietējo resursu izmantošanai, pielietojot savas zināšanas un uzņemoties iniciatīvu.

Vija Veisa,

VLT projektu vadītāja

Foto: Vija Veisa