"Dambkalnos" gatavo veselīgus našķus un saimnieko videi draudzīgi

Gārzdes ciema iedzīvotāja Sanita Ālīte ir viena no tiem uzņēmīgajiem novadniekiem, kuri piedalījās pašvaldības izsludinātajā projektu konkursā "SOLIS", saņemot līdzekļus augļu un ogu dehidratora iegādei mājražošanai.

Bijusī ugālniece ieprecējās Piltenes lauku teritorijā, kāzas ar Kristu svinētas nesen. Jau vairāki gadi pagājuši, kopš Sanita dzīvo "Dambkalnos", kur cieņā ir dažādi lauku darbi: "Man tie nav sveši kopš bērnības, kad palīdzēju vecākiem. Viņiem bija ābeļu dārzs, bet omammai bija govis un cūkas. Darbs nekad nav mani baidījis. Kad piedzima dēliņš Rūdolfs, pamazām ar Kristu sākām domāt, ka vajadzētu kaut ko savu. Es gribēju vārīt zaptes, bet nebija ogu. Tā iestādījām 500 kazeņu, vairāk nekā 400 aveņu un 140 krūmmelleņu stādu. Ar tiem mielojās buciņi, tāpēc domājām, ka nekas prātīgs neizaugs, tomēr stādi sasparojās, un šogad novācām pirmās avenes un mellenes. Mūsu galvenais mērķis ir pašiem saēsties veselīgās ogas un savārīt ievārījumus, bet sapratām, ka kaut kas paliks pāri. Tā uzrakstījām projektu un pieteicāmies pašvaldības konkursā, saņemot naudiņu dehidratora iegādei."

Kad vasarā viesojos pie Sanitas, aparātā žāvējās cidonijas un rabarberi, bet viņa piedāvāja nogaršot iepriekš pagatavotās ābolu un burkānu sukādes – labs našķis, kas aizstāj šokolādi! Tagad top sukādes, bet saimniece gribētu gatavot arī konfektes. Pagaidām viņa turpina mācīties izmantot dehidratoru, jo ir jāsaprot, cik ilgi un kādā temperatūrā žāvējams viens vai otrs auglis un dārzenis. Kad amats būs rokā, varēs paplašināt produkcijas klāstu, piedāvājot produkciju veikaliem un tirdziņiem. Sanita jau sadarbojās ar lauku labumu veikaliņu "Ķocis", un tā vadītāja Iveta Ķēniņa vēlas turpmāku sadarbību un vairāk veselīgu produktu. To, kā top sukādes, vēro ne tikai Rūdis, bet arī viņa vecākā māsa Estere – arī bērniem patīk lauki un viņi ar prieku, cik nu katrs spēj, palīdz pieaugušajiem. Šogad abiem pievienojusies vēl arī maza māsiņa, ko vecākie bērni palīdz pieskatīt laikā, kad vecāki aizņemti darbos. Ālīši ir ieguvuši bioloģiskās saimniecības statusu un saimnieko videi draudzīgi. Tas ir Sanitas un Krista aicinājums, domājot par saviem bērniem un topošajiem pircējiem, kuri iegādājas viņu ražoto produkciju – arī svaigās ogas.

"Es parasti mostos ar labām domām un pie darba eju ar smaidu un prieku. Vīratēvs man māca cept maizi – visu, ko apgūstu, lieku aiz auss, jo tas var noderēt. Labprāt šuju, izvēloties dabiskus audumus, piemēram, linu. Man patīk latviskās vērtības, tās dod man māju sajūtu," secina Sanita, piebilstot, ka viņai izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Ventspils konsultāciju biroju – pirms pāris gadiem apgūta jauniešu mācību programma “Laukiem būt!”, kas deva labu impulsu attīstīt savu rūpalu un nodarboties ar mājražošanu. Arī Sanitas vīrs Krists ar LLKC palīdzību piedalījās projektu konkursā, gūstot atbalstu ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās un par projekta naudu iegādājās lauksaimniecības tehniku, kas sniedz saimniecībai iespēju attīstīties. Ālīšu ģimene ir apņēmības pilna audzināt savus bērnus laukos, mācīt tiem latvisko dzīvesziņu, darba un tēvzemes mīlestību.    

Marlenas Zvaigznes teksts un foto