Dobelē notikusi diskusija par viedajiem ciemiem

No 2. līdz 5. septembrim noritēja sarunu festivāls LAMPA. Kā  katru gadu, festivālā norit diskusijas par svarīgām tēmām sabiedrībā. Vienīgā atšķirība šogad – tas tika organizēts citā formā – digitāli un klātienē. Lai sabiedrībai šīs sarunas un diskusijas būtu pieejamākas, no festivāla organizētāji rosināja veidot kopāskatīšanās vietu kustību. Šāda veida kustībā šogad iesaistījās arī Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības centrs.

2. septembrī iedzīvotāji tika aicināti ieklausīties diskusijā par viedajiem ciemiem – kas tie ir, kā tie veidojas, kā pastāv. Šobrīd 32 kopienas no dažādām Latvijas vietām mācās darīt un augt kopā projektā „KOPA/kopienu pārdomāta attīstība”. Sarunu festivāla LAMPA laikā tiešraidē bija iespēja iepazīt stāstus no vairākām kopienām. Tos stāstīja kopienu līderi, aktīvi lauku teritoriju  pārstāvji, kuri uztur rūpi par norisēm savā kopienā, lai iedzīvotāji sanāktu kopā, definētu problēmas, izvirzītu mērķus, lai šīs problēmas kopīgiem spēkiem atrisinātu. Kopienu līderi dalījās pieredzē, kā, izmantojot pieejamos resursus un savstarpēji sadarbojoties, tiek uzlabota un sakārtota vietējā teritorija un dzīves vide, novērstas dažādas problēmas un ieviesti jauninājumi. Savas kopienas nākotnes vārdā šiem iedzīvotajiem jādomā ārpus standartiem un jākļūst pilsoniski aktīviem.

Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centra speciālisti, atverot durvis sarunu festivāla LAMPA laikā un aicinot iedzīvotājus turpināt diskusiju uz vietas klātienē, kā eksperti viedo ciemu jautājumā pieaicināja Zandu Dimantu–Svilpi, kuras galvenie pienākumi Latvijas Lauku konsultaciju un izglītības centrā ir saistīti ar Latvijas viedajiem ciemiem un to attīstības veicināšanu. Pirms trim gadiem Zanda uzsāka darbu ar vienu no pirmajiem Latvijas viedajiem ciemiem – Alsungu, un eksperte atzīst, ka Alsunga ir īstens viedais ciems. Šobrīd aktīvs darbs notiek arī ar Kurmenes un Skaistkalnes kopienām, palīdzot tām  attīstīties kā viedajiem ciemiem.

Uz kopīgu diskusiju ar eksperti no Dobeles novada atsaucās vien divi – Penkules un Krimūnu pagastu aktīvisti. Lai arī šis skaitlis ir gana mazs, tomēr rezultātā raisījās auglīga diskusija saistībā ar šo kopienu attīstību un jau kopīgas sadarbības veidošanu nākotnē ar Z. Dimantu-Svilpi.

Krimūnas pārstavēja pagasta pārvaldes vadītāja Anita Riekstiņa, savukārt Penkules pagastu – biedrības „Penkulē atver durvis” pārstāve Ilze Rūtenberga- Bērziņa. Krimūnās norit aktīva kultūras dzīve, ikviens caurbraucējs var „mielot acis” ar sakārtotu, pievilcīgu vidi, tomēr pietrūsktot līdera, kurš aktīvi iesaistītu sabiedrību pilsoniskajās aktivitātēs. Noklausoties tiešraides stāstus no citām kopienām, pagasta pārvaldes vadītāja secināja, ka arī Krimūnās nepieciešama aktīva sabiedrības kopiena, kas veicinātu šo pagastu veidot par vienu no viedajiem ciemiem.

Savukārt Penkulē jau šāda kopiena ir izveidojusies. Biedrība „Penkulē atver durvis” ar savu līderi Aiju Kočinu priekšgalā aktīvi darbojas, sakārto savu dzīves vidi, aicina saimniekiem atvērt savas durvis apmeklētajiem – vai tas būtu liels lauksaimniecības uzņēmums, vai biškopības produkcijas ražotājs –, parādot un pierādot, ka šeit vietējie strādā, darbojas un ir atvērti gan sadarbībai, gan kopīgas nākotnes veidošanai un attīstībai. Neilgā laika posmā Penkulē ir padarīti lieli darbi teritorijas sakopšanas jomā, ir iesaistīta vietējā sabiedrība. Patlaban ir arī lieli plāni, lai atskatītos uz jau padarīto, kā arī plānojot norises nākotnē.

Sarunu festivāla LAMPA diskusijas laikā izskanēja vairāki atslēgas vārdi, kas veicina attīstību kopienās – attīstība, kopdarbs, sadarbība un citi. Un tomēr vissvarīgākais atslēgas vārds ir „cilvēks”. Cilvēks, kurš vērsts uz sadarbību, kopdarbību, problēmu definēšanu un to risināšanu. Cilvēks, kurš domā par savu dzīvesvidi, teritorijas sakārtošanu, kā arī labiekārtošanu. Cilvēks, kurš domā par savu nākotni, aktīvi iesaistoties savas viedās kopienas veidošanā.

Monta Mantrova,
LLKC Dobeles nodaļas lauku attīstības konsultante