Kāpēc tiek veidoti viedie ciemi?

Eiropas tīkls lauku attīstībai ir sagatavojis un publicējis nelielu videomateriālu, kurš,  viegli uztveramā veidā, skaidro Viedo ciemu jēdzienu, parāda to rašanās iemeslus un atgādina, ka “vieds” nozīmē spēju izmantot jebkurus  pieejamos resursus, domāt “ārpus rāmjiem” un savstarpēji sadarboties dažādos virzienos.

Kāpēc Eiropas Savienības valstīs tiek veidoti Viedie ciemi?

Arvien biežāk vidē, kurā notiek informācijas apmaiņa par Kopējo lauksaimniecības politiku, lauku reģionu attīstību un aktualitātēm, interesentiem ir iespēja saklausīt frāzi “Viedie ciemi” (Smart Villages). Tādi tiek veidoti arī Latvijā – Alsungā un Skujenē. Gaidāms, ka tuvākajos gados Viedo ciemu attīstība un popularitāte Eiropas Savienības valstīs tikai pieaugs, tādēļ piedāvājam nelielu ieskatu par to, kas tad ir Viedais ciems un kādēļ tie ir tik populāri?

Ja atskatās pagātnē, tad savu viedokli par Viedajiem ciemiem Eiropas Savienība (ES) ir noformulējusi pavisam nesen, un šī ir uzskatāma par jaunu, inovatīvu pieeju lauku reģionu attīstībai. Pamatojoties uz 2016. gada Korkas 2.0 deklarāciju “Labāka dzīve lauku apvidos”, 2017. gada aprīlī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi “ES plānu darbībai ar Viedajiem ciemiem”, tajā skaitā formulējusi arī Viedo ciemu definīciju.

Viedie ciemi ir lauku reģioni un kopienas, kas balstās uz savām esošajām stiprajām īpašībām un vērtībām, kā arī uz jaunu iespēju pilnveidošanu, lai radītu jaunu pievienoto vērtību. Viedajos ciemos tradicionālas lietas un jaunas pieejas tiek meklētas un uzlabotas, izmantojot digitālās komunikāciju tehnoloģijas, inovācijas un zināšanu labāku pielietojumu iedzīvotāju labā.

• Viedo ciemu pamatā ir cilvēki, – lauku apvidu kopienas, kuras uzņemas iniciatīvu praktisku risinājumu meklēšanā gan esošo problēmu novēršanai, gan arī maksimāli izmanto jaunas iespējas lauku reģionu transformēšanai nākotnē.
• Jēdziens “vieds” ietver digitālo tehnoloģiju izmantošanu brīžos, kad tas ir piemērojams, – nevis tādēļ, ka tas ir mūsdienīgi vai moderni. Viedie ciemi bieži izmanto digitālo tehnoloģiju pievienoto vērtību, bet tas ir tikai viens no instrumentiem darbības uzlabošanai.
• “Vieds” nozīmē domāt ārpus ciema. Dažas no līdzšinējām Viedo ciemu praksēm apstājas pie darbošanās ciema teritorijā, tomēr ir arī tādas, kuras ietver apkārtējo lauku teritoriju, ciematu grupas, mazās pilsētas un sadarbību ar lielajām pilsētām.
• “Vieds” nozīmē jaunu sadarbību un jaunu sadarbības formu attīstību, – starp lauksaimniekiem un citiem lauku teritoriju uzņēmējiem, starp pašvaldībām, privāto un publisko sektoru, sadarbība notiek no apakšas uz augšu un no augšas uz leju.
• “Vieds” nozīmē domāt pašam par sevi. Nav viena kopēja modeļa vai risinājuma Viedo ciemu pieejai, – galvenais uzsvars tiek likts uz vietējiem iedzīvotājiem un viņu spēju vietējo resursu izmantošanai, pielietojot savas zināšanas un uzņemoties iniciatīvu.

Ir iespējams izšķirt vismaz piecus Viedo ciemu rašanās iemeslus, kur pirmie divi tiek uzskatīti par draudiem vai izaicinājumiem, savukārt pārējie ietver sevī gan risku, gan iespējas lauku teritoriju attīstībai.

1. Galvenais iemesls visās ES valstīs, kādēļ tiek veidoti un kādēļ ir nepieciešami Viedie ciemi, tiek uzskatīta depopulācija un jauno cilvēku aiziešana no lauku teritorijām.

2. Nepieciešamība meklēt risinājumu situācijās, kad tiek samazināts publiskais finansējums, kas veicina centralizēto un publisko pakalpojumu samazināšanos. Jāatzīmē, ka šādas situācijas nav vērojamas tikai ciemos ar depopulācijas problēmām, bet pamatpakalpojumu nodrošināšana, – piemēram, izglītība, veselības aprūpe, komercpakalpojumi un sabiedriskais transports pieaugošo izmaksu iespaidā pakāpeniski samazinās visos lauku reģionos.

3. Sadarbības meklējumi ar mazajām un lielajām pilsētām. Lai sasniegtu maksimāli labākus rezultātus, Viedo ciemu projektiem ir maksimāli jāsadarbojas gan ar citām līdzīgām lauku teritorijām, gan ar tajās iekļautajām mazajām un lielajām apdzīvotajām vietām, lai tādējādi attīstītu savstarpēji izdevīgus teritoriālos risinājumus.

4. Maksimāli palielināt lauku teritoriju lomu pārejai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Klimata pārmaiņu risks un vides degradācija ir iemesls, kādēļ lauku reģioni kļūst arvien pievilcīgāki dzīvesvietas izvēlē. Šajā kontekstā nav pārsteidzošs fakts, ka šobrīd sešos kontinentos jau ir izveidojušies aptuveni 15 000 eko-ciemi, un daudzi ciemi Eiropas teritorijā jau īsteno projektus enerģijas taupīšanai, atjaunojamās enerģijas ražošanai un ilgtspējīgam transportam, kā arī veicina vietējo aktivitāšu kopas cirkulārajā un bioekonomikā.

5. Lauku apvidu digitālo transformāciju veicināšana.  Digitālās tehnoloģijas spēj radikāli pārveidot izaicinājumus, kuros lauku teritorijas saskaras ar attālumu un zemo iedzīvotāju blīvumu, atļaujot momentānu virtuālo saziņu un piekļuvi e-pakalpojumiem. Tomēr, neskatoties uz potenciālajām iespējām un ieguvumiem, digitalizācija rada arī risku, kas varētu, piemēram, novest pie vietējo veikalu slēgšanas. Tādēļ nepieciešams digitālos instrumentus piemērot tikai situācijās, kuras nodrošina ciema papildu vērtības radīšanu.

Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans norāda, ka viedie ciemi ir mūsu nākotne. Viedo ciemu pamatā ir cilvēki – lauku apvidu kopienas, kuras uzņemas iniciatīvu praktisku risinājumu meklēšanā problēmu novēršanai, kā arī maksimāli izmanto jaunas iespējas. Digitālie risinājumi var atbalstīt lielu daļu no šīm iespējām, tomēr “vieds” nozīmē arī sadarbību un jaunu sadarbības formu attīstību – domāšanu ārpus ierastā un individuālas pieejas pielietošanu ceļā uz labklājību un ilgtspējību.

Viedie ciemi sākas ar vietējo iedzīvotāju sanākšanu vienkopus, lai attīstītu stratēģiju par vietējo aktīvu un iespēju izmantošanu. Ir nepieciešams investēt šajos cilvēkos un viņu idejās, nepieciešamajā infrastruktūrā un kapacitātes celšanā. Šis ir galvenais politikas veidotāju un lauku attīstībā iesaistīto spēlētāju, tajā skaitā Valsts Lauku tīkla uzdevums – nodrošināt, ka šiem cilvēkiem ir pieejami visi nepieciešamie instrumenti un nepieciešamais atbalsts.

Runājot par Latvijas piemēriem, minēšu divus. Pirmkārt, tā ir Alsunga, kur iedzīvotāji kopā ar pašvaldību uzsākuši savu vajadzību apzināšanu, resursu analīzi un strādā pie kopēju plānu izstrādes. Lai veicinātu Alsungas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pārmantojamību, tiks attīstīta jaunas formas sadarbība starp ražotājiem – pārstrādātājiem – īstenotājiem vietējā produkta popularizēšanai un jaunu pakalpojumu ieviešanai. Tiek strādāts pie vides problēmu risināšanas un infrastruktūras uzlabošanas.

Un pavisam nesen ir atceļojušas ziņas no Skujenes, kur maija beigās Amatas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu iesniegtajam LEADER projektam “Viedā ciema atbalsta punkta izveide Amatas novada Skujenē”, kura ietvaros tiks radīta kopā strādāšanas (co-working) vieta, kurā būs pieejams moderns biroja tehnikas aprīkojums, 3D printeris un ātrs interneta pieslēgums, tādējādi Skujenes pagasta pārvaldē izveidojot jaunu un inovatīvu sabiedrisko pakalpojumu, kas attīsta radošumu un inovācijas uzņēmējdarbībā un piedāvā mūsdienīgu IT risinājumu izmantošanu.

Projekta mērķa grupa ir Skujenes pagasta iedzīvotāji, īpaši uzņēmēji, mājražotāji, izglītības un kultūras pakalpojumu sniedzēji, bioloģiskie lauksaimnieki un jaunie lauksaimnieki, kuri savu darbību Skujenes pagastā uzsākuši pēdējo gadu laikā.

Nobeigumā vēlos atzīmēt, ka, runājot par Viedajiem ciemiem, apzināti tiek lietots vārds  “ciemi”, lai tādējādi būtu tuvāk iedzīvotājiem, tomēr ir jāsaprot, ka viens ciems pats par sevi problēmas neatrisinās, nepieciešama sadarbība un vīzija par virzienu. Šis nav stāsts par vienu/kādu konkrētu projektu, šis ir stāsts par procesu kopumā un ikviens ciems var kļūt par Viedo ciemu.

Papildus informācija par viedajiem ciemiem: https://enrd.ec.europa.eu/smart-and-competitive-rural-areas/smart-villages/smart-villages-portal_en

Informācija par ENRD Tematiskās grupas "Viedie ciemi" aktivitātēm: https://enrd.ec.europa.eu/smart-and-competitive-rural-areas/smart-villages_en

Vija Veisa,

Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja