Lauku vides tūrisma saimniecību attīstība Dienvidigaunijā

Kā veicas lauku vides tūrisma saimniecību attīstībā, kādā veidā tiek panākta vietējās produkcijas noieta veicināšana, mārketinga projektu veidošana un tūrisma produktu prezentāciju organizēšana? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, februāra vidū devāmies pie mūsu kaimiņiem Dienvidigaunijā, precīzāk sakot, uz Tartu, Pelvas, Veru un Valgas apriņķu mazākām un lielākām lauku saimniecībām.

Meklējām definīciju, kas tad īsti ir lauku tūrisms: “Lauku tūrisms ir tūrisma veids, kam raksturīgs, ka ceļojuma nolūks ir vēlme iepazīties ar lauku dzīvi, ikdienu un lauksaimniecisko ražošanu, atpūsties laukos. Lauku tūrismam ir nozīmīga vieta sabiedrības audzināšanā saudzīgā attieksmē pret vidi un dabas, ekotūrisma un ilgtspējīgā tūrisma attīstīšanā. Lauku tūrisms ir viens no lauku uzņēmējdarbības dažādotājiem”.

Jā, varbūt februāris nav pateicīgākais mēnesis, kad pilnā mērā izbaudīt lauku romantiku – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Pārnestā tāpēc, ka zinām, cik daudz darba laukos ir siltajos gada mēnešos, un runa šoreiz būs tieši par uzņēmējdarbību lauku vidē. Auksts, sals, viss apsnidzis. Bet arī šajos garajos ziemas mēnešos lauku saimniecības neslinko: vienas turpina pērnā gadā novāktās ražas pārstrādi un tirdzniecību, citas gādā sēklu un kaļ plānus par prognozējamiem jaunās ražas apjomiem un noieta tirgiem.

Trīs dienu laikā apmeklējām septiņas ļoti atšķirīgas saimniecības, kuras vairāk vai mazāk ir iesaistījušās vietējās produkcijas noieta veicināšanas kustībā un tūristu piesaistē.

Ģimenes saimniecība “Kruusa farm” un zīmols “Uma Mekk”

Saimniecībā “Kruusa farm” salīdzinoši nelielās platībās tiek audzētas zemenes un krūmmellenes, nedaudz arī avenes. Paši saimnieki gan neesot dārzkopji, abi strādā algotu darbu, un šis ir kā papildu ienākums. Pirms 3 gadiem  šeit ierīkoja izmēģinājuma lauku, iestādot 1,5 ha lielā platībā pirmos Holandē iegādātos 1000 ‘Duke’ un ‘Draper’ šķirnes krūmmelleņu stādus. Tā kā pagājušajā gadā bija izcila raža ar lielām ogām (4-5 kg no viena krūma), tad nosprieda, ka šogad iestādīs vēl 4000 krūmus. Šī esot ļoti laba investīcija, jo mellenes ražos 20 gadus. Saimniece stāsta, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt pareizo augsni un regulāru laistīšanu. Tā kā augsne šeit ir grantaina, zem katra krūma ir apmēram 1 m³ no purva atvestās kūdras.

Par melleņu pašlasītāju trūkumu nesūdzas, jo saimniecība atrodas vien 25 km attālumā no Tartu pilsētas. Zemenēm braucot pakaļ pat no Tallinas, jo izvēlētām šķirnēm ‘Sonata’ un ‘Asia’ ogas esot ļoti gardas un saldas. Patlaban ir 15 tūkstoši zemeņu stādu, bet plāno stādīt vēl. Zemenes tiek pārdotas, piegādājot tieši patērētājam, iepriekš izplatot informāciju savās Facebook grupās. Nelielus apjomus uzpērk arī viens uzņēmums sasaldēšanai un tālākai realizācijai fasētā veidā. Saimniecība ir arī vietējo zemnieku pārtikas produktu zīmola “Uma Mekk“ dalībniece. Šis zīmols ir izveidots pirms 15 gadiem  un tulkojumā nozīmē “sava garša”. Tam pievienoties var 3 kategoriju ražotāji: primārā lauksaimniecības produkcija, pārtika, ēdināšana. Ir vēl viens nosacījums: savā produkcijā vai pakalpojumā ir jāizmanto vismaz 50% no vietējās izejvielas. Dārzeņu jomā tas nozīmē, ka vismaz 50% no piedāvājuma ir jābūt no Veru apriņķa, un nedrīkst izmantot citur Igaunijā izaudzētos. Gaļas produkcijai tas ir mazliet plašāk – līdz Tartu. Zīmols stingri seko līdzi tam, lai būtu pēc iespējas mazāk e-vielu, ļoti tiek ieteikts izmantot Veru dialektu, liekot uzsvaru uz seno valodu un kultūrmantojumu. “Uma Mekk” zīmols lielai daļas igauņu ir pazīstams ar to, ka ar to tiek organizēti dažādi gadatirgi. Viens ļoti populārs gadatirgus Veru pilsētā notiek rudenī, kad visa raža jau ir novākta, daļa no tās jau ir salikta burkās un nonāk tieši pie pircēja. Šim zīmolam šobrīd ir pievienojušies ap 700 dažādu lielāku un mazāku ražotāju, mūsu gids Aivars smej, ka gandrīz puse no šī apriņķa iedzīvotājiem. “Uma Mekk” zīmolam Tartu, lielā tirdzniecības centrā “Lõunakeskus”,ir atsevišķs veikals ar produktiem no saviem ražotājiem. Ik pa laikam zīmola veidotāji un uzturētāji veic pētījumus par to, cik efektīvi šis zīmols strādā, lai noteiktu tā stiprās un vājās puses.

Saimnieks saka, ka ar zemeņu lasītājiem iet diezgan grūti, neviens negrib fiziski strādāt, un pat iespēja 4 stundu laikā nopelnīt 100 EUR nevienu īpaši nevilina. Kāds no mūsu grupas  pajoko: “Žēl, ka tagad nav sezona, tad varētu mazliet piepelnīties”.

Lielu saimniecības apmeklētāju uzmanību ir izpelnījies neplānoti tapušais, bet nu jau labi atpazīstamais brīvdabas mini zoodārzs, kur pret ziedojumu var apskatīt smaragda un Pekinas pīles, zīda vistas, pāvus, trušus, aitas, kazas, zirgus, ponijus, Skotijas savvaļas vēršus, strausus un emu. Tā ir patversme tiem dzīvniekiem, kuri ir satraumējušies vai tikuši savainoti. Saimnieki tos izārstē un apkopj. Kopā ir 24 lopiņi un putni, un šobrīd ir sasniegts absolūtais dzīvnieku maksimums, vairs nav vietas, lai ņemtu vēl klāt dzīvniekus. Ir izglābti tie, kuriem draudēja reālas briesmas.

“Kruusa farm” piedalās atvērto saimniecību dienā. Šāds pasākums Igaunijā notiek reizi gadā, kuru organizē Lauku tūrisma asociācija, un tas norisinās 2 brīvdienas jūlija beigās. Tad cilvēku plūsma ir liela, un saimniecību apmeklē 4-5 tūkstoši interesentu. Kopumā šajās divās dienās lauku saimniecības visā Igaunijā apmeklē ap 50 tūkst. cilvēku. Saimniecība ir atvērta ģimenēm ar bērniem un arī lielākām tūristu grupām.

Zemnieku saimniecība “Kostja Onionfarm”

“Kostja Onionfarm” ir zemnieku saimniecību, kurā audzē tā saucamos ģimenes sīpolus, tie aug tādos kā čemuros pa 3-4 kopā. Kostja pajoko, ka pats galvenais viņa biznesā ir sievasmāte, jo bez viņas ziņas nekas te nenotiek. Šī saimniecība ir pievilcīga ar to, ka ir viena no piecām pirmajām “Sīpolu ceļa” aizsācējām. Šis zīmols tika izveidots pirms apmēram 13 gadiem. “Sīpolu ceļš”  ir tūrisma maršruts gar Peipusu – ceturto lielāko ezeru Eiropā, un tas sākas jau 20 km no Tartu Kallastes virzienā. “Sīpolu ceļa” neparastākā daļa ir 8 kilometru garumā esošie piekrastes ciemati Varnja, Kasepē un Kolkja, kur 17. gs. šeit ieradās un uz dzīvi bija apmetušies Krievu vecticībnieki, kuru ikdienu joprojām nosaka stingrs reliģisks kanons. Šeit kopā sadzīvo 3 kultūras: krievu vecticībnieku, baltvāciešu un vietējā igauņu, bet valodas ir krievu un igauņu. No tā arī tas sauklis – 1 apgabals, 2 tautas, 3 kultūras. Visi lielie sīpolu tirgi un festivāli notiek tieši šeit, gar Peipusa ezeru. Sīpolu gadatirgus notiek augusta beigās, tad igauņi atbrauc un nopērk sev lielu skaistu sīpolu virteni. Igauņi ir gatavi samaksāt lielu naudu, lai nopirktu tieši Peipusa sīpolus Holandes sīpolu vietā. Arī mēs izmantojām iespēju un iegādājāmies sīpolus gan sēklai, gan ēšanai.

Kostjas saimniecību visi atpazīst ne tikai pēc sīpoliem, bet arī ļoti gardiem sīpolu pīrāgiem, ar kuriem cienā tūristu grupas, kuras atbraukušas apskatīt īpašās Peipusa sīpolu dobes. Un īpašas viņas ir tādēļ, ka Peipusa ezera piekrastes smilšainā augsne satur lielu humusa daudzumu, un sīpoliem tas ļoti patīk. Dobes tiek veidotas 50 cm augstumā un apstrādātas ar rokām. Šāda specifiska sīpolu audzēšana sākusies padomju laikos, kad ar tiem Ļeņingradā varēja nopelnīt milzu naudu, tāpēc pie katras mājas bija lielas sīpolu dobju platības.  

Tā kā cilvēki te dzīvo rindu ciemos, kur mājas ir ļoti tuvu cita citai un piemājas dārzi nav lieli, sīpoli tiek audzēti vien 0,2 hektāros, bet tā ir maksimālā platība, ko pašu spēkiem var apstrādāt. Pagājušogad novāca 5 tonnas. Sēklas audzē paši. Sīpolu stādīšanas cikls ir 4 gadi – no sēklas ievākšanas līdz mazam sīpoliņam, kas ir sēklas sīpols, tad stādāmais sīpols, un tad pārtikā lietojamais sīpols. Šeit nav piereģistrēta īpaša šķirne, kura sauktos ‘Peipusa sīpols’, bet jau gadu simtiem, no Krievijas cara laikiem, šeit ir audzējuši šos sīpolus un paši viņus arī selekcionējuši un uzturējuši. Sīpoli var nebūt vienā krāsā un ar atšķirīgu stipruma pakāpi, jo laika gaitā ir samiksējušies no vairākām šķirnēm. Sīpolu šķirne, kas kādreiz saucās ‘Krievijas zeltainais’ tagad jau vairs neatbilst šim nosaukumam, jo augsnes maiņas un vides ietekmes rezultātā sīpols ir ieguvis rozā nokrāsu.

Dārzeņu audzēšanas un lopkopības saimniecība “Jaagomäe”

“Jaagomäe” ir  dārzeņu audzēšanas saimniecību Navi ciemā, Veru apriņķī, kas nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu, pirmapstrādi, iepakošanu un vairumtirdzniecību. Šī saimniecība nav tipiska vidēja mēroga saimniecība tādēļ, ka ir lielāka par vidējo primārās lauksaimniecības produkcijas ražotāju. Audzē kartupeļus, kāpostus, burkānus un citus  dārzeņus. Viņiem pašiem ir arī sava ēdināšanas vieta un savs veikals Veru pilsētā. Veic arī iepirkšanu no citām saimniecībām, jo nodarbojas ar tālākpārdošanu, kas arī nav tipiski  Igaunijas saimniecībām.

Mūsu gids Aivars stāsta, ka no lauksaimniecības viedokļa lielākais īpatsvars Igaunijā ir kartupeļiem – 70% no šeit izaudzētajiem kartupeļiem paliek vietējā tirgū. Kartupeļu stādījumu platības aizņem 28 tūkst. ha. Kopā tiek izaudzētas 38 tūkst. tonnas dažādu  dārzeņu, no kuriem lielāko apjomu pēc kartupeļiem sastāda kāposti. Apmēram 1/3 no izaudzētajiem dārzeņiem nodrošina Igaunijas tirgu. 10 tūkst. tonnas ir ogas un augļi. Bet vietējās ogas un augļi ir apm. 1/5 daļa no kopējā augļu un ogu apjoma Igaunijas tirgū. Lielākā problēma ir ar ogām, jo to ražība ļoti atšķiras pa gadiem, ļoti atkarīgs no laikapstākļiem. Ražu negatīvi ietekmē pārlieku liels mitrums, salnas, sausums. Jo vairāk uz ziemeļiem, jo īsāks ir ražošanas laiks, un grūtāk ir paspēt izaudzēt ražu.

Īpašnieks stāsta, ka ir zemnieka dēls jo ir uzaudzis šajā saimniecībā, kuru tēvs sāka attīstīt 90. gadu sākumā, tiklīdz varēja privatizēt īpašumus, un tā te arī dzīvo un strādā. Ģimene uzsāka savu biznesu jau 80. gadu beigās ar kāpostu audzēšanu. Saimnieks atceras, ka tolaik maksimāli atļautajā platībā 0,2 ha viņi audzēja kāpostus un veda pārdot uz Pleskavu un Novgorodu, un pašiem Krievijā pat bija veikals. Kad sāka šo kāpostu biznesu, ļoti svarīgi bija dabūt labu sēklu diezgan lielos apjomos. No Somijas sēklas izaudzētos kāpostus varēja uzglabāt arī ziemā un tirgot visu gadu, tāpēc ar to varēja ļoti labi nopelnīt. Tagad ir tā, ka dārzeņu cena ir cēlusies par dažiem centiem, bet izmaksas ir pieaugušas krietni, un vairs nevar tā nopelnīt. Pašlaik iziet uz lieliem apjomiem. Dārzeņus kopā ar kartupeļiem audzē 800 ha platībā, bet tā kā audzē arī graudus, tad kopā ir 2200 ha. Pašiem pieder 700 ha, bet pārējo nomā no apkārtējiem zemes īpašniekiem. Audzē arī cūkas – apm. 4000 cūku izaudzē gadā, ir sava kautuve un savs veikals, kur realizē daļu no visa.

Ziemas periodā strādā ap 80 cilvēku, vasarā 100. Kartupeļu šķirnes: ‘Vineta’, ‘Soraya’, ‘Alouette’. Pašiem ir sava vairumtirdzniecības bāze, paši visu notirgo un pat reizēm gadās tā, ka pavasarī iepērk no citiem, jo savus dārzeņus jau ir notirgojuši.

Izstaigājām pa uzņēmuma telpām. Kaut arī svētdiena, bet notiek produkcijas sagatavošanas darbi. Apskatām laistīšanas, stādīšanas un novākšanas tehniku; dārzeņu mazgāšanas, tīrīšanas, griešanas un fasēšanas iekārtas; kāpostu skābēšanas un fasēšanas procesu. Saimnieks tika iztaujāts par dažādām darba ikdienas lietām. Kā vienu no problēmām viņš minēja darbaspēka trūkumu, šobrīd esot iestājusies tāda kā darbaspēka krīze, bet sakarā ar paredzamo ekonomisko krīzi cer uz darbaspēka pieplūdumu. Saimnieks saka, ka darbinieki dzīvo 10-20 km rādiusā no viņa saimniecības, tālāk vairs nav izdevīgi braukt. Kā otru lielu problēmu viņš nosauca vāju Igaunijas zemnieku sadarbību, viņaprāt, latviešiem ar kooperēšanos un savstarpējo komunikāciju iet daudz labāk. Zemnieks saka, ja kaimiņi spētu vairāk savstarpēji komunicēt par to, kas gaidāms, tad varētu labāk sagatavoties. Problēma vēl ir tāda, ka rudenī visiem ir raža, visi tirgo, bet pavasarī vai nu visiem beidzas, vai paliek pāri. Tāpēc būtu labi, ja būtu kāds centrālais Eiropas statistikas centrs lauksaimniekiem, kas laikus ievāc informāciju par situāciju Eiropas tirgū un noziņo zemniekiem. Viņi paši katru nedēļu izveido savu cenu piedāvājumu veikliem. Viņš piedāvā, ka latvieši kopā ar igauņiem varētu izveidot savu kartupeļu biržu, jo kamēr cīnāmies viens ar otru, pret Eiropu vispār pazūdam.

Ir dažādas domas par nākotni, bet saimnieks saprot, ka pagaidām tas nav reāli, neatmaksājas, jo viss ir jāfasē, jāuzglabā, vajadzīgs papildus darbaspēks, tehnika.

Projektu finansējums ir bijis, bet vienmēr nācies kādu daļu atmaksāt atpakaļ, jo daudziem projektiem ir nosacījums, ka nedrīkst būt iesaistīti ģimenes locekļi. Tāpēc lielā sajūsmā par projektiem nav.

Ģimenes uzņēmums “KODAS” sidra darītava

Ģimenes uzņēmums, apmēram 50 km attālumā no Tartu, kura īpašnieki Tea un Sulevs Nomani ir no Ziemeļigaunijas, no Tallinas. Arī visi četri bērni ir iesaistīti ģimenes biznesā.

Zemi šeit nopirka 2003. gadā un nākamajos 2 gados šo vietu sagatavoja tam, lai zemapziņā izsapņots sapnis kļūtu par realitāti. 2006. gadā iestādīja pirmās 4 tūkst. ābeles. Patlaban te jau ir vairāk par 10 tūkstošiem ābeļu. No 40 ābolu šķirnēm izmanto 10 ražošanai un pārējās ir pašpatēriņam. Apmēram 80% no visām šķirnēm ir ziemas āboli. Lai izdotos patiešām garšīgs sidrs, ir nepieciešamas 3 ābolu šķirnes: viena ļoti sulīga lielam sulas apjomam; otra ar lielu cukura daudzumu, kas rūgstot veido alkoholu; un trešai šķirnei ir jābūt kaut kam mežonīgam, kas dzērienam piešķir savu īpašo specifisko garšu, ļoti bieži tas mēdz būt paradīzes ābolītis.

Vasaras sezonā, kas ir no maija sākuma līdz septembra beigām, no piektdienas līdz svētdienai šeit darbojas restorāns, kur var baudīt pusdienas un vakariņas. Bieži ir koncertvakari. Gadā ir apm. 10 tūkst. apmeklētāju. Var atbraukt ar ģimeni, jo piedāvā arī bezalkoholiskos dzērienus bērniem. Ir izcīnījuši titulu ‘Pelvas apriņķa pērle’, kuru piešķir tādiem uzņēmumiem, kas ir pazīstami ārpus apriņķa robežām. Tā kā šis sidrs ir zināms visā Igaunijā un arī tiek eksportēts, to izpārdod ļoti ātri.

Visu gadu te ir 10 darbinieki, bet restorānā sezonas laikā ap 30. Šis ir pilna aprites cikla uzņēmums, ražo gan dzērienus, gan ābolu biezeni. Sulu spiež arī no rabarberiem un ogām. No āboliem izspiež apm. 60-70% un no atlikušās masas ražo ar šķiedrvielām bagātinātu biezeni. Šo biezeni ir zinātniski pētījuši 6 gadu garumā, kā šķiedrvielas ietekmē zarnu trakta darbību un mikrobioloģisko floru tajā. Šķiedrvielas iepērk ārzemēs. Šo biezeni var nopirkt tikai viņu e-veikalā, šobrīd ir viens Interreg projekts kopā ar latviešiem, lai Latvijā arī varētu nopirkt šo produktu. Igaunijā par šo produktu ir saņēmuši 1. vietu. Nelielos apjomos ražo kalvadosu, viskiju un degvīnu.

Aveņu audzēšanas saimniecība “Tedre”

Saimniecība ir viena no “Uma Mekk” zīmola dalībniecēm. Raivo ar sievu jau 30 gadus nodarbojas ar aveņu audzēšanu. Padomju laikā dzīvoja Otepē, bet vēlāk, kad izveidojās neatkarīgā Igaunija, pārcēlās uz dzīvi šeit, savas vecmammas mājā. Sākumā nodarbojās ar piena lopkopību – turēja 10 slaucamās govis un teliņus. Bet jau 1996. gadā lēnām sāka pāriet uz avenēm un 0,1 ha platībā iestādīja pirmos aveņu stādus. Saimniece stāsta, ka kādā dārzkopības literatūrā izlasīja rakstu par zemeņu audzēšanu un saprata, ka tas ir gana sarežģīts process un vieglāk ir audzēt avenes. Pirmie ogu lasītāji bija augstskolas studentes, kas vasaras laikā brauca piepelnīties. Tāpāt kā citi, tagad saimniecība izjūt darbaspēka trūkumu.

Avenes tirgo svaigā veidā tik daudz, cik vien iespējams. Nenotirgotās ogas sasaldē un tālāk pārstrādā, ražojot vairākus produktus: spiež sulu, gatavo limonādi, vāra ievārījumu un marmelādi.  No aveņu sēklām spiež eļļu, kuru var izmantot kā kosmētisko līdzekli ādas mīkstināšanai, grumbu mazināšanai un pret saules apdegumiem. Ražo arī aveņu sēklu pulveri, ko var piebērt klāt smūtijiem un jogurtiem – garšai (īpašai diētai).

Produkciju realizē, ievietojot informāciju par ogu piegādēm Facebook grupās. Turpat uzreiz notiek pieteikšanās, un avenes tiek izvadātas pa adresēm. Pašlasīšanu nepiedāvā. Var vai nu braukt strādāt, vai nopirkt jau salasītas avenes.

Labā gadā maksimālā raža no visiem 3 ha bija 9,4 tonnas. Audzē tikai vasaras 2 šķirnes: ukraiņu šķirne ‘Novokitaiskaja’ un skotu šķirne ‘Glen Ample’ (aveņu hibrīds, ko izaudzējuši Skotijas selekcionāri). Ar augu aizsardzības līdzekļiem nosmidzina pirms ziedēšanas. Tārpainu ogu ir ļoti maz. Saimnieks nodemonstrēja īpašu darbarīku, ar ko izgriež vecās avenes. Savā laikā, kad viņš brauca strādāt uz Skotiju, vietējais kalējs viņam to ir izkalis. Avenes nekad nav laistījuši, bet tagad sāk par to aizdomāties, ņemot vērā temperatūras paaugstināšanos pēdējos gados. Tāds kārtīgs krūms ar ogām izveidojas 3 gadu laikā. Svarīgākais ir avenes mēslot, to dara pavasarī, martā, pēc veco kātu izgriešanas. Rindu starpas nopļauj ar zāles pļāvēju.

Netālu no pašu mājas redzam viesu namiņu. Būs arī pirtiņa, kas ir kā nākamais projekts.

Kartupeļu audzēšanas saimniecība “Heveco Potato”

Kartupeļu audzēšanas saimniecība ”Heveco Potato” realizē savu produkciju ne tikai vietējā tirgū, bet arī citās valstīs, tajā skaitā Latvijā.

Saimniecība šeit darbojas no 1992. gada. Audzē kartupeļus 35-40 ha platībā. Īpašumā ir 90 ha, bet pamēram pusi no tiem iznomā citu kultūraugu audzēšanai, tādējādi ik pēc 2 gadiem nodrošinot lauku maiņu un zemes atjaunošanos. Gadā saražo apm. 1000-1200 tonnas. Kopumā ir 8 dažādas šķirnes, piemēram, ’Solano’, ’Lilija’, ’Laura’, ’Alouette’. Agrākās šķirnes novāc jūnija beigās-jūlija sākumā. Pamatražas novākšana notiek septembrī. Pagājušā gada apgrozījums bija 270 tūkstoši. Izmaksu veidi 2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu kā tādi nav mainījušies, vienkārši ir pieaugusi cena. Pārdod savus kartupeļus vairumtirdzniecībā 3 dažādos veidos: 1) tīkliņmaisos pa 10-20 kg, 2) lielos konteineros. 3) Big-Bag maisos pa 1 tonnai. Noiets ir arī Rīgā. Pamatā tirgo savu produkciju Igaunijā, bet ir eksportēti arī uz Somiju, Ukrainu, Krieviju. Strādā ar starpniekiem, tieši veikaliem kartupeļus nepiegādā. Pamatnoliktavā ir vieta apm. 800 tonnām. Visu ziemu notiek kartupeļu šķirošana. Kartupeļus novāc ar kombainu un saliek lielās koka kastēs-konteineros, kuros arī uzglabā. Brāķetos kartupeļus ved uz biogāzes staciju. Visu gadu ir 5-6 darbinieki, ieskaitot dēlu un grāmatvedi. Vasarā, kad ir zemes apstrāde, tad nāk palīgā strādnieki akmeņu nolasīšanai no lauka.

5-6 reizes sezonā miglo pret lakstu puvi un 2-3 reizes arī pret kaitēkļiem.

Ne cietes, ne čipšu ražošanai paredzētos kartupeļus neaudzē, jo Igaunijā nav pašiem savas pārstrādes ražotnes. Piesakās platību maksājumiem, bet papidu maksājumu par kartupeļu audzēšanu Igaunijā nav.

Griķu un kaņepju audzēšanas saimniecība “Tarmere TÜ farm”

Šī mājražotāja ir „Uma Mekk“ zīmola dalībniece.Audzē zaļos griķus un kaņepes. Viņa pilnīgi atbilst mājražotāja statusam. Lauki, uz kuriem audzē griķus un kaņepes, atrodas apm. 20 km no šejienes. Iepriekš ir bijuši bioloģiskie griķi, bet tad ir pacelts nodoklis, un pēc dokumentiem viņa vairs neskaitājs kā bioloģiskais audzētājs, bet turpina saimniekot bioloģiski. Māju nopirka 2019. gadā, kad atgriezās no Amerikas, un pamazām to ir atjaunojusi. Kopumā ir 7 ha, kur audzē gan griķus, gan kaņepes, un tā kā nav iespējams laukus mainīt, tad kaņepju ražīgums ar katru gadu nedaudz krītās. Pirmajā gadā no hektāra novāca 2,4 tonnas, un iepriekšējā gadā bija vairs tikai 800 kg. Griķi arī ir apm. 1 tonna. Strādā kopā ar savu mammu, un ir vēl viens darbinieks.

No griķu produkcijas nekas neaiziet atkritumos, jo ražo rupjo griķi, smalko griķi, griķu pārslas, griķu miltus, bet no sēnalām taisa spilvenus. Griķus sāka audzēt, jo tie ir bezglutēna produkts, kas mūsdienās kļūst arvien aktuālāk. Sadarbībā ar Lauksaimniecības unversitāti un kopā ar pārtikas tehnologiem saimniece ir izstrādājusi bezglutēna kamu. No kaņepēm ražo tēju, aizdaru, kraukšķus. Visu ražo mazos apjomos, lai tas ir svaigs, un ilgi nekas netiek uzglabāts, un saimniece pati pārdod tirdziņos.

Graudu attīrīšanas pakalpojumu piedāvā nelieliem apjomiem. Attīrīšanas iekārtas jauda ir 300 kg 5-6 stundās, bet tas atkarīgs no nezāļu un citu piemaisījumu daudzuma graudos. Pirms attīrīšanas sēklas aizved uz kalti (pērk pakalpojumu).

Saimniecību apmeklējuma laikā gūtās atziņas un secinājumi

Lauku tūrisma un saimniecību dažādība:

• Apmeklētas dažādas saimniecības, kas specializējas dārzeņu, augļu un ogu audzēšanā, to pārstrādē un realizācijā ne tikai vietējā tirgū, bet arī ārpus valsts robežām.
• Saimniecības meklē dažādus risinājumus, kā piesaistīt tūristus, piemēram, ar ogu pašlasīšanas iespēju un brīvdabas mini zoodārza apmeklējumu.
• Igaunijā ir populārs atvērto saimniecību pasākums, kas palīdz vietējiem uzņēmējiem piesaistīt apmeklētājus un pircējus.

Tirgus un noieta stratēģijas:

• Vietējie lauksaimnieki izmanto sociālos medijus (Facebook), lai tieši sazinātos ar klientiem un organizētu produkcijas piegādi.
• Peipusa ezera apkārtnē notiek sīpolu un zivju tirdzniecība, kas balstās uz senām tradīcijām un vietējo produktu popularitāti.

Kooperācija un zīmolvedība:

• "Uma Mekk" ir Dienvidigaunijas vietējās pārtikas zīmols, kas apvieno vairākus simtus ražotāju.
• Zīmola dalībniekiem ir noteiktas prasības attiecībā uz vietējo izejvielu izmantošanu un produktu kvalitāti.

Lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes inovācijas:

• Jaagomäe dārzeņu audzētava audzē un pārstrādā dārzeņus, piedāvājot fasētus un skābētus produktus.
• KODAS sidra darītava un Tedre saimniecība cieši sadarbojas ar zinātniekiem, rezultātā izstrādājot inovatīvus produktus, piemēram, ābolu biezeni ar augstu šķiedrvielu saturu un puveri no aveņu sēkliņām.

Lauksaimniecības un pārtikas industrijas izaicinājumi:

• Darbaspēka trūkums, īpaši sezonālajos darbos, piemēram, ražas novākšanā.
• Klimata pārmaiņu ietekme uz ražu.
• Tirgus attālums un nepieciešamība pēc efektīvākiem loģistikas risinājumiem.
• Straujš un nesamērīgs izmaksu pieaugums.

Īpašu pateicību izsakām mūsu gidam – tirdzniecības  zīmes Tarvatuur (www.tarvatuur.ee) pārstāvim Aivaram Ninemjagi un tulkam - Igaunijas  lauksaimniecības muzeja (www.maaelumuuseumid.ee) izstāžu un  izglītības daļas vadītājai Ilzei Salnājai–Vjarvei, kuri ieguldīja milzīgu darbu šī brauciena maršruta organizēšanā, vadībā un arī dalījās savā pieredzē un zināšanās.

 Irina Gintere,

LLKC Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultante

LAP 2014.-2020. apakšpasākums “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana ”, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P23. Apmeklējuma tēma: Saimniekošanas dažādošana: lauku vides tūrisma saimniecību attīstība - vietējās produkcijas noieta veicināšana, mārketinga projektu veidošana, tūrisma produkta prezentāciju organizēšana. Grupas Nr. LLKC13Lp03-E.